Kukaiņus pārtikā neslēps un nedrīkstēs pievienot jebkam
Janvārī Eiropas Komisija apstiprināja divu jaunu kukaiņu iekļaušanu ES pārtikas produktu tirgū. Lai gan līdzīgi lēmumi pieņemti jau iepriekš, šoreiz EK solis izraisījis maldinošas un nepatiesas informācijas vilni sociālajos medijos.
ES ir pārtikas tirgū drīkst izmantot četrus kukaiņus: klejotājsiseņus, mājas circeņus, miltu melnuļus un vidējo miltu melnuļu kāpurus. Par to, kādēļ Kukaiņu ēšana ir kļuvusi par aktuālu tematu. Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Kāds Facebook lietotājs stāsta, ka ES kukaiņus pievienot jebkādai pārtikai:
“Šodien atveras jauna lappuse Eiropas vēsturē. Turpmāk visiem pārtikas produktiem drīkstēs pievienot tārpus un kukaiņus! Urāāā!”
Nav taisnība
Viņam nav taisnība. Pirmkārt, “jauna lappuse” tika atvērta jau 2021. gada rudenī, kad EK saskaņoja pirmo kukaiņu produktu iekļaušanu tirgū. Otrkārt, visiem produktiem tos nevar pievienot. Katru kukaini drīkst pievienot noteiktiem pārtikas produktiem, turklāt ierobežotās devās. Piemēram, kaltēts miltu melnulis drīkst būt biskvītu, pākšaugu ēdienu, makaronu izstrādājumu un olbaltumvielu produktu sastāvā un veidot ne vairāk kā 10% no produkta masas. Detaļas par katra kukaiņa izmantošanu pārtikā norādītas regulā, ar kuru apstiprināts attiecīgais kukainis. Regulas atrodamas Latvijas Pārtikas un veterinārais dienesta vietnē (PVD) (šeit).
Kāda dziedniece raksta, ka pārtikā turpmāk varēs slēpt kukaiņus:
“Ražotājiem protams būs jāuzrāda tieši kādas sastāvdaļas tiks pievienotas, bet viņi to darīs, uzrādot latīniskos kukaiņu nosaukumus, tāpēc tie jums būtu jāzina.”
Nav taisnība
Ierakstā teiktais nav taisnībā. ES tirgū visiem pārtikas produktiem ir obligāti jānorāda informācija par sastāvu. Tas attiecas arī uz kukaiņiem. Latvijas PVD skaidro, ka, “ja pārtikas produkta sastāvā ir no kukaiņiem iegūta sastāvdaļa, tā obligāti ir jānorāda marķējumā, piemēram, pulverī samalti Acheta domesticus (mājas circeņi).” Proti, kukainis jānorāda gan latviešu, gan latīņu valodā.
Dziedniece arī apgalvo, ka kukaiņus ēdam jau sen:
“Patiesība ar kukaiņiem mūs baro jau labi sen, tāpēc lasiet uzmanīgi un, ja redzat sastāvā E120 – karmīns, sarkanā pārtikas krāsviela, kuru iegūst no sarkanajām kašinel vabolēm un E904 – šellaks, ko iegūst no tropu un subtropu ērčveidīgajiem, ko izmanto gelveida nagu lakās, turieties no tiem pa gabalu!”
Drīzāk nav taisnība
Apgalvojums ir maldinošs. Abas šīs ķīmiskās vielas tiek iegūtas no kukaiņiem, taču tas nenozīmē, ka attiecīgajā produktā ir kukaiņi. Dabiskais, no kukaiņiem iegūtais materiāls – attiecīgi samalto kukaiņi košeniles un kukaiņu Kerria lacca sekrēts – tiek ķīmiski apstrādāts, līdz rodas attīrīta viela, ko drīkst izmantot, piemēram, pārtikā, kosmētikā un medikamentos.
Ierakstam pievienots attēls, kas vedina domāt, ka arī želatīns un aminoskābe cisteīns tiek iegūts no kukaiņiem. Patiesībā želatīnu galvenokārt ražo no liellopu un cūku kauliem un ādas. Savukārt aminoskābi cisteīnu iegūst no mikroorganismiem vai pārstrādājot dzīvnieku audus.
Vairāk nekā 300 cilvēki dalījušies arī ar ierakstu, kurā runāts par kukaiņu ēšanas bīstamību. Ieraksta autore uzsver, ka kukaiņos ir daudz parazītu un ka tajos esošā viela hitīns ir kaitīga. Viņa atsaucas uz diviem pētījumiem, taču nekorekti atspoguļo to saturu.
Ieraksta autore stāsta:
“Pirmais pētījums – cik tad kvantitatīvi daudz šīs parazitārās floras mūsu organismam dos šie kukaiņi un tārpi un kā šī parazitārā flora ietekmēs mūsu organismu. (..) Šis būs kā parazitārās floras rezervuārs, kurš tiks uzkrauts cilvēka organismam, kuram tā jau netrūkst daudzu citu bioloģisko un mākslīgo ārējo apdraudējumu.”
Trūkst konteksta
Pētījums tiek piesaukts nevietā. Pētnieki analizēja paraugus no 300 individuālā saimniecībām un zooveikaliem Polijā, Vācijā, Čehijā, Lietuvā, Slovākijā un Ukrainā. Parazītus konstatēja 81% audzētavu, bet tādua, kas varētu kaitēt cilvēkiem – gandrīz trešdaļā. Pētnieki to skaidro ar neadekvātiem audzēšanas apstākļiem, kas var veicināt parazītu klātbūtni un vairošanos. Piemēram, dažkārt kukaiņi audzēti slikti noslēgtos terārijos mājās vai neievērojot higiēnas pasākumus. Daļā audzētavu kukaiņi bija tiešā vai netiešā kontaktā ar citiem dzīvniekiem. Tādēļ pastāvēja risks, ka tie cits citam nodod parazītus. Daži audzētāji kukaiņus baroja ar bīstamu barību, kas var saturēt parazītus un kaitīgus mikroorganismus. Piemēram, ar dzīvnieku izkārnījumiem, citu dzīvnieku līķiem, sapelējušu pārtiku vai jēlu gaļu. Šādi apstākļi un barība ir nepieņemami pat tad, ja kukaiņi tiek audzēti kā barība citiem dzīvniekiem.
Šim pētījumam nav saistības uz ES pārtikā atļautajiem kukaiņu produktiem. Pirmkārt, pētījums publicēts 2019. gadā, kad ES vēl nebija apstiprinājusi kukaiņu lietošanu pārtikā, tāpēc, visticamāk, kukaiņi paredzēti kā dzīvnieku barība. Otrkārt, uz cilvēkiem paredzētajiem produktiem, kas satur kukaiņus, attiecas tie paši ES noteikumi, kas uz citu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Produktam un ražošanas procesam jāatbilst higiēnas un citām drošuma prasībām, turklāt ražotājiem jāievēro dzīvnieku labturības noteikumi. Kukaiņus atļauts barot tikai ar apstiprinātiem augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas nāk no sertificētiem ražotājiem. Audzētāji nedrīkst izmantot bojātu barību un viņiem regulāri jāpārbauda, vai kukaiņi nesatur potenciāli bīstamas vielas.
Ieraksta autore turpina par hitīna bīstamību:
“Otrais pētījums uzrāda hitīna un hitazāna fatālo ietekmi uz cilvēka organismu. Hitīns provoceē cilvēka imūnsistēmu izstrādāt iekaisumus un alerģisku reakciju provocējošus citokīnus, kuri noārda iekšējos orgānus un izraisa tādas autoimūnas slimības kā astmu, atopisko dermatītu, vēzi, sistēmisko vilkēdi, kas hroniskās stadijās novedīs pie nāves.”
Trūkst konteksta
Hitīns ir šķiedrviela, kas atrodama dažādos organismos, piemēram, kukaiņos, vēžveidīgajos un sēnēs. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ekspertu panelis, balstoties uz pētījumiem, secinājis, ka hitīnam nav kaitīgas ietekmes uz cilvēka organismu. EFSA eksperti piebilst, ka hitīns var aktivizēt dažādas imūnās šūnas, kas var veicināt paaugstinātu jutību (alerģiju). Patlaban zinātniskā literatūra par hitīna ēšanas ietekmi ir nepilnīga. Taču jāpiebilst, ka cilvēki uzturā lieto sēnes, kas arī satur šo vielu (aptuveni 8–43% no sēnes sausās masas ir hītīns). Turklāt atšķirībā no attīrīta hitīna, ēdamās sēnes, šķietami neaktivizē imunitāti. Tam iemesls varētu būt termiskā apstrāde.
Ierakstā minētā publikācija ir pētījumu apkopojums. Publikācijas autori norāda uz pētījumiem, kuros dažādu kaišu pacientiem asinīs novērotas molekulas, kas parasti saistītas ar hitīna klātbūtni (piemēram, ierakstā minētās hitināzes). Taču cēloņsakarība starp šīm kaitēm un hitīnu netiek parādīta. Hitīns var aktivizēt imūno atbildi, kā rezultātā var rasties iekaisums. Taču to ietekmē vairāki faktori, piemēram, vielas avots vai attīrīšanas pakāpe; bet dažkārt ietekmes vispār nav. Apkopojumā spriests, ka hitīna mijiedarbība ar imūno sistēmu varētu pavērt durvis vēzim vai autoimūnajām slimībām. Turklāt nozarēs, kurās nākas regulāri ieelpot hitīnu, piemēram, jūras velšu pārstrādē, darbinieki bieži cieš no alerģijām vai slimo ar astmu un rinītu. Citos pētījumu apkopojumos secināts, ka hitīnam varētu būt arī pozitīva ietekme uz veselību. Piemēram, 2020. gadā Taizemes pētnieki žurnālā Molecules norādīja, ka hitīns, iespējams, kavē krūts vēža attīstību, kā arī uzlabo zarnu aizsargbarjeru un veicina labās zarnu baktērijas.
Jāpiebilst, ka, lai gan kukaiņos ir hitīns, pētījumus par šo vielu nevar attiecināt uz kukaiņu ēšanu. Proti, tas, ka hitīnam ir korelācija ar noteiktu veselības stāvokli, nenozīmē, ka tāda pati korelācija obligāti pastāv arī hitīnu saturošas pārtikas ēšanai. Patlaban kukaiņu ēšanas ietekme uz veselību nav pilnībā saprasta. Piemēram, akadēmiskajā žurnālā NFS Journal pētnieki secina: “Zinātniskā literatūra par ēdamo kukaiņu drošības aspektiem ir nepilnīga. Tāpēc nepieciešami vēl pētījumi, kas palīdz saprast, kādi ir riski to lietošanai uzturā, lai nodrošinātu patērētāju veselību.”
Secinājums: Pārtikas produktu sastāvā kukaiņi netiks slēpti; tie jānorāda gan latviešu, gan latīņu valodā. Pārtikas piedevas karmīnu un šellaku iegūst no kukaiņiem, taču tās ir attīrītas vielas, nevis paši kukaiņi. Želatīnu un cisteīnu no kukaiņiem neražo. Populārā ierakstā tiek pavirši un maldinoši atspoguļota akadēmiskā literatūra par kukaiņu parazītiem un hitīna ietekmi uz veselību. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde norāda, hitīns var aktivizēt dažādas imūnšūnas, taču tas netiek uzskatīts par kaitīgu cilvēkiem.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
