18. oktobrī portāls LA.lv publicēja Vijas Beinertes rakstu Ko mums nestāsta, un cik bīstami tas ir? Tajā viņa kritizē bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa atspoguļošanu Latvijas medijos. Beinerte piedēvē Trampam vairākus sasniegumus un raksta: “Tie ir fakti. Secinājumus katrs var veikt pats.” Taču liela daļa Beinertes minēto “faktu” ir maldinoši vai nepatiesi.
Vai siena uz ASV-Meksikas robežas bija gandrīz pabeigta?
Nav taisnība
Beinerte raksta:
“Līdz žoga būves pabeigšanai bija atlikušas vien divas nedēļas, kad Baidens, nākot pie varas, nekavējoties lika to noārdīt.”
Viens no Trampa galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem bija uzbūvēt sienu ASV-Meksikas robežas garumā. Eksprezidents pagājušā gada jūlijā teica, kas aizņemtu tikai divus mēnešus. Savukārt šogad Tramps apgalvoja, ka, nonākot atpakaļ prezidenta amatā, sienu pabeigtu mazāk nekā mēneša laikā.
ASV-Meksikas robeža ir 3145 kilometru gara un trešdaļa no tās jau bija norobežota pirms Trampa prezidentūras. Tramps solīja nodrošināt sienu 1609 kilometru garumā. Lai to paveiktu, viņam vajadzēja uzbūvēt jaunu sienu 556 kilometru garumā. Tramps galvenokārt laboja vai uzlaboja norobežojumus, kas bija jau iepriekš uzcelti. Kopumā norobežojums palielinājās par 75 kilometriem jeb 7,2%. Ir maz ticams, ka divās nedēļās būtu varēts uzbūvēt atlikušo 481 kilometru sienas.
Baidens, nākot pie varas, apturēja sienas būvēšanu, taču teikt, ka viņš to licis noārdīt, ir pilnīgi nepareizi. Gluži pretēji, Baidens ir turpinājis sienas būvēšanu Arizonā – lai novērstu plūdu draudus un varbūtību, ka imigranti vai robežsardze savainojas bīstamās vietās uz robežas.
Vai nelegālie imigranti ASV ieved fentanilu?
Trūkst konteksta
Beinerte raksta, ka fiskālajā 2022. gadā ASV robežapsardzības dienests “arestēja 2,3 miljonus nelegālu robežas šķērsotāju” un piebilst: “Tas ir ne tikai smags slogs sociālajam sektoram, bet arī drauds valsts drošībai un sabiedrības veselībai.”
Beinerte jau nākamajā teikumā raksta: “Patlaban galvenais nāves cēlonis ASV pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 45 gadiem ir fentanila pārdozēšana. Lielākā daļa šīs narkotiskās vielas tiek nelegāli ievesta pāri dienvidu robežai.”
Tātad autore fentanila ievešanu saista ar nelegālo robežšķērsotāju skaitu. Taču 2021. fiskālajā gadā vairāk nekā 86% fentanila kontrabandistu bija ASV pilsoņi. Pēdējos gados lielākā daļa fentanila (75%–85%) tiek konfiscēta robežkontroles punktos, kuros cilvēki ASV iebrauc likumīgi. Turklāt aizturēto robežpārkāpēju skaits, pie kuriem atrod fentanilu, ir ļoti mazs – 0,02% jeb 2 no 10 tūkstošiem.
Par Trampu un Keystone cauruļvadu
Drīzāk nav taisnība
Beinerte stāsta:
“Viņš [Tramps] piesaistīja investorus Kīstounas naftas vada būves pabeigšanai un sāka intensīvu naftas ieguvi. Īsā laikā ASV naftas eksports pārsniedza Krievijas eksporta apjomus, naftas cena kritās par pusi, sāpīgi trāpot Putinam, kura zaudējumi bija lēšami miljardos.”
Keystone cauruļvads tika būvēts četrās fāzēs: pirmā tika pabeigta 2010. gadā, bet pēdējā (3B) – 2016. gadā jeb pirms Trampa prezidentūras. Sarakstē ar Re:Check Beinerte norāda uz ziņu rakstiem par citu cauruļvadu ar līdzīgu nosaukumu – Keystone XL. Tramps 2017. gadā apstiprināja Keystone XL cauruļvada būvēšanu. Projekta īpašnieki – TC Energy un Kanādas provinces Albertas valdība – plānoja, ka cauruļvads sāktos Albertā un beigtos ASV Nebraskas štata Stīlas pilsētā. Tas pievienotos oriģinālajam Keystone cauruļvadam. Neskatoties uz Trampa apstiprinājumu, Keystone XL netika uzbūvēts, tādēļ apšaubāmi, ka cauruļvads ietekmēja naftas eksportu. Pret cauruļvadu iestājās vides un pirmiedzīvotāju tiesību aizstāvji, lauksaimnieki un vietējie iedzīvotāji. Prezidenta inaugurācijas dienā Džo Baidens atsauca Trampa apstiprinājumu, un neilgi pēc tam projekta īpašnieki paziņoja, ka tas ir pārtraukts.
2015. gadā ASV atcēla liegumu eksportēt jēlnaftu, un ar katru gadu tās eksports ir palielinājies. Taču Trampa prezidentūras laikā ASV nepārspēja Krieviju. Trampa laikā jēlnaftas cena palielinājās TWI, Brent un OPEC grozos. Izņēmums ir īss laika posms 2020. gada pavasarī, kad cena dramatiski samazinājās Covid-19 pandēmijas dēļ. Naftas eksporta un cenu izmaiņas Beinerte nepamato ar datiem, bet balstās uz kāda YouTube raidījuma vadītāja teikto, kurš arī neprezentē nekādus datus.
Cena ASV dolāros par barelu jēlnaftas TWI grozā (2006.–2022.)
Vai Tramps uzlaboja ASV ekonomiku?
Trūkst konteksta
Beinerte apgalvo, ka Trampa it kā pabeigtais cauruļvads uzlabojis ASV ekonomiku un ekonomikas uzplaukums bijis negaidīts:
“Rezultātā ekspertu prognozētās ekonomiskās krīzes vietā ASV sākās negaidīts uzplaukums. 2019. gadā bezdarba līmenis samazinājās līdz 3,5 procentiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1969. gada. ”
Trampa prezidentūras laikā pirms Covid-19 pandēmijas uzlabojās vairāki ekonomiskie rādītāji – bezdarbs, mājsaimniecību ienākumi, akciju tirgus indekss, IKP u.c. Taču šī tendence bija novērojama jau tad, kad prezidents bija Baraks Obama, un Tramps ekonomikas izaugsmes tempu būtiski neietekmēja.
Arī ASV Kongresa Ekonomikas komiteja 2020. gada ziņojumā norāda, ka Tramps “mantoja” spēcīgu ekonomiku. Daļa ekonomistu arī kritizē Trampa pieņemtos nodokļu atvieglojumus, sakot, ka tie galvenokārt sniedza labumu tikai uzņēmumiem un turīgām mājsaimniecībām. Turklāt Trampa laikā turpināja augt ekonomiskā nevienlīdzība.
Vai Tramps ir pirmais ASV prezidents simts gados, kas neiesaistījās jaunās militārās avantūrās?
Nav taisnība
Beinerte raksta:
“Tramps bija pirmais ASV prezidents pēdējo simt gadu laikā, kas neiesaistīja valsti nevienā jaunā karā vai militārā avantūrā. Prezidents Obama savulaik paziņoja, ka pasaules lielākais drauds ir nevis Krievija, bet “Al Qaeda”. Tramps atrisināja šo problēmu.”
Ziņu aģentūra Reuters norāda, ka kopš Otrā pasaules kara trīs prezidenti nav iesaistījušies jaunos karos vai sākuši jaunus militāros konfliktus: Tramps, Džeralds Fords (1974.–1977.) un Džimijs Kārters (1977.–1981.). Tramps solīja “izbeigt mūžīgos karus”, taču tas nenotika un viņa laika saasinājās jau esošā militārā darbība. Piemēram, palielinājās ASV gaisa triecienu skaits Jemenā, Pakistanā, Somālijā, Afganistānā. Vairākās Tuvo Austrumu valstīs būtiski pieauga civiliedzīvotāju nāvju skaits. Tramps tikai nedaudz samazināja ārzemēs stacionēto ASV karavīru skaitu.
Trampa prezidentūras laikā Al Qaeda bija ietekmīgs ekstrēmistu tīkls ar atzariem Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Tā tāda ir joprojām. Re:Check Beinertei jautāja, kā Tramps atrisinājis Al Qaeda problēmu. Viņa skaidro, ka Tramps lika savai administrācijai “izveidot visaptverošu plānu ISIS sakāvei” un savā ārpolitikas stratēģijā norādīja ISIS un citu radikālā islāma teroristu apturēšanu kā prioritāti. Beinerte konkrētu Trampa politiku nemin, bet dalās ar vietni, kurā aptuveni četrdesmit A4 lapaspušu garumā apkopoti Trampa un citu ASV amatpersonu izteikumi, intervijas un uzrunas par šīm teroristu grupām. Apkopojumā rakstītais ir gandrīz tikai par ISIS, nevis Al Qaeda un tajā minēta tikai viena tieša Trampa rīcība – tā sauktais musulmaņu aizliegums. Ar šo aizliegumu apzīmē Trampa rīkojumus, kas vairāku galvenokārt musulmaņu valstu pilsoņiem, tostarp bēgļiem, uz noteiktu laiku liedza ieceļot ASV. Trampa aizliegums tika kritizēts par tā ksenofobisko saturu un nederīgumu cīņā pret terorismu.
Beinerte arī min, ka Trampa prezidentūras laikā nogalināts Kasims al Raimi, kas it kā esot Al Qaeda līderis. Al Raimi nevadīja visu Al Qaeda, bet tikai Arābijas pussalas atzaru, kas darbojās Jemenā. Pēc Osama Bin Ladena nāves Al Qaeda grožus pārņēma Aimans Al-Zavāhiri, kuru nogalināja tikai 2022. gadā.
Vai Obama Ukrainai ieroču vietā sūtīja segas un ko mainīja Tramps?
Puspatiesība
Beinerte raksta:
“Kad 2014. gadā Krievija anektēja Krimu un okupēja Donbasu, prezidents Obama ieteica Ukrainai nepretoties, noteica veto Kongresa lēmumam sākt ieroču piegādi Ukrainai un ieroču vietā sūtīja segas. Tramps atcēla veto, sāka letālo ieroču piegādi Ukrainai, novietoja ASV militāro bāzi Polijā.”
Beinertes apgalvojums ir maldinošs, jo Obamas valdības laikā ASV Ukrainai sniedza būtisku atbalstu. 2014. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Baltais nams noraidīja Ukrainas prezidenta lūgumu nopirkt letālos jeb nāvējošos ieročus no ASV. Obama un ASV amatpersonas uztraucās, ka ieroču piegādāšana varētu saasināt konfliktu. Taču ASV Ukrainai sniedza cita veida militāro atbalstu: bruņu vestes, ķiveres, automašīnas, nakts un termālās redzamības iekārtas, radio ierīces, patruļas laivas, pārtiku, teltis, radarus, uniformas, pirmās palīdzības piederumus u.c. 2014. gadā ASV atbalsta vērtība bija 188 miljoni dolāru. Atbalsts turpinājās līdz Obamas prezidentūras beigām, sasniedzot 600 miljonu ASV dolāru vērtību.
Re:Check neizdevās atrast nevienu pierādījumu, ka Obama “ieteica Ukrainai nepretoties”. Sarakstē ar Re:Check Beinerte sniedza apkopojumu par Obamas valdības atbalstu Ukrainai un vairākas saites uz viedokļa rakstiem, intervijām un YouTube video, kuros runāts par Obamas atteikšanos pārdot letālus ieročus Ukrainai. Nevienā no Beinertes avotiem nav norādīts, ka Obama būtu ieteicis Ukrainai nepretoties.
2017. gadā Tramps atļāva Ukrainai iegādāties no ASV letālos ieročus – Javelin raķetes – taču vēlāk mediji ziņoja, ka raķetes Ukrainai pārdotas ar norunu, kas tās netiks izmantotas kaujā un atradīsies valsts rietumos, kur karadarbība nenotiek. Trampa laikā atbalsts Ukrainai vērienīgi palielinājās, taču jāmin, ka Tramps to ir izmantojis savtīgiem nolūkiem. 2019. gada Tramps telefona sarunā mudināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski izmeklēt politisko oponentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru, kurš vairākus gadus bija Ukrainas dabasgāzes uzņēmuma Burisma Holdings Limited valdē. Tramps jau nedēļu pirms zvana bija pieprasījis iesaldēt teju 400 miljonu ASV dolāru vērto militāro atbalstu Ukrainai. Pusotru stundu pēc sarunas tas oficiāli notika. Atbalsts tika “atsaldēts” tikai neilgi pēc tam, kad Tramps uzzināja par trauksmes cēlēju, kas varas iestādēm ziņoja par šo notikumu.
Jāpiebilst, ka Beinertei nav taisnība arī par ASV militārās bāzes izveidošanu Polijā. Trampa prezidentūras laikā to apsvēra, taču tas netika īstenots. Tikai šā gada jūnijā tika paziņots, ka ASV izveidos pastāvīgo militāro bāzi Polijā.
Vai ASV aizsardzības budžets ir 4,2% no IKP?
Drīzāk nav taisnība
Beinerte stāsta, kā Tramps veicināja NATO stiprināšanu:
“Vienlaikus prezidents uzsvēra nepieciešamību palielināt NATO finansējumu, jo ASV ikgadējā iemaksa kolektīvās aizsardzības alianses budžetā ir 4,2 procenti no IKP, kamēr Vācijas iemaksa tolaik bija tikai 1,1 procents no IKP.”
2014. gada Velsas samitā NATO dalībvalstis apņēmās palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP. Taču vienlaikus katrai dalībvalstij ir tiesības brīvi izvēlēties, cik daudz veltīt aizsardzībai, un daudzas, ieskaitot Vāciju, 2% no IKP joprojām nav sasniegušas. Tramps patiesi kritizēja valstis, kuras drošībai velta mazāk, taču Beinertei nav taisnība, ka ASV iemaksa NATO budžetā vai ASV aizsardzības budžets ir 4,2% no IKP. Pēc Pasaules bankas datiem Trampa laikā (2017.–2020.) ASV militārais budžets bija 3,3 līdz 3,7% no IKP.
Kontekstam jāpiebilst, ka Tramps vairākām augsta ranga ASV amatpersonām ir paudis vēlmi izstāties no NATO.
Vai Baidens novilcināja rīkojumu par lendlīzes ieroču piegādi Ukrainai?
Beinerte raksta, ka Latvijas sabiedriskie mediji nav informējuši par to, ka “joprojām nav sniegta detalizēta informācija par to, kā un kāpēc prezidents Baidens jau atkal ir novilcinājis parakstīt rīkojumu par lendlīzes ieroču piegādi Ukrainai.”
ASV Pārstāvju palāta šā gada 28. aprīlī pieņēma likumprojektu Ukrainas demokrātijas lendlīzes akts, kas atvieglo militārā ekipējuma aizdošanu citām valstīm. Baidens to parakstīja jau 9. maijā. Re:Check neizdevās atrast pierādījumus, ka Baidens būtu vilcinājis lendlīzes ieroču piegādi Ukrainai. Beinerte Re:Check sniedza tikai vienu avotu – kādu YouTube video, kurā runā ASV domnīcas Center for Security Policy parstāvis, kādreizējais Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs Illarionovs. Pētnieki un juridiskā atbalsta organizācija Southern Poverty Law Center norāda, ka Center for Security Policy ir galēji labēja, pret valdību noskaņota domnīca, kas izplata islamofobiskas sazvērestības teorijas. Domnīcas pētījumi ir apšaubāmi, un tās melus nosodījuši gan demokrātu, gan republikāņu politiķi.
Jāpiebilst, ka kopš maija Baltais nams caur citiem valdības mehānismiem ir apstiprinājis ASV krājumos esošā militārā ekipējuma nosūtīšanu Ukrainai vairāku miljardu ASV dolāru vērtībā. Šā gada 4. oktobrī Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders skaidroja, ka patlaban ASV koncentrējas uz ieroču piegādi caur instrumentu, ko angliski sauc Presidential Drawdown Authority (PDA). PDA ļauj prezidentam apstiprināt ātru ASV militāro krājumu, tostarp ieroču, nogādāšanu Ukrainā. Atšķirībā no lendlīzes PDA nav noteikumu, ka Ukrainai nāktos, piemēram, atlīdzināt par bojātiem ieročiem.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
