Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook atkal izplatās informācija par to, ka pandēmijas laikā it kā tika atlaisti 62 000 nevakcinētu cilvēku. Taču šim apgalvojumam nav pamatojuma.
Kāds lietotājs publicēja īsu video ar kopā samontētiem fragmentiem no premjera Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) uzstāšanās Saeimas tribīnē 24. novembra sēdē. Viņš runāja par grozījumiem Valsts pārvaldes likumā. Tie paredz veidot jaunu ministriju un ieviest ministru biedrus. Video iekļauti fragmenti, kur Kariņš pārmet opozīcijai darba paralizēšanu, kā arī atbild, kāpēc valdība aizņēmusies naudu. Viņš norāda, ka tas darīts, lai izmaksātu cilvēkiem atbalstu energoresursu cenu krīzē. Tāpat viņš pauž, ka bijuši divarpus krīzes gadi un valsts naudu aizņēmās, lai pasargātu cilvēkus no bezdarba. Facebook lietotājs, kas video publicējis, parakstīja to šādi:
“Neeksistējošas valdības premjers ir histērijā. Opozīcija bremzē krēslu dalīšanu ar saviem argumentiem pret. Viņam labāk patiktos, ja opozīcija sēdētu klusu. Un kādam bezdarbam Kariņš palīdzēja? Ar lielākajiem pabalstiem azartspēļu biznesam? Ar atlaistiem 62 000 nevakcinēto?”
Pirmkārt, Kariņš nav “neeksistējošas valdības premjers”. Šī gada 1. novembrī līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu iepriekšējās 13. Saeimas izveidotā Kariņa valdība atbilstoši regulējumam nolikusi savas pilnvaras. Taču saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdzšinējā valdība turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteiks uzticību jaunajam Ministru kabinetam. Tātad pašreizējā valdība ir lemttiesīga un Kariņš ir tās likumīgs vadītājs.
Vēstījums par it kā 62 000 nevakcinēšanās dēļ atlaistu cilvēku izplatījies jau iepriekš. Re:Check to atspēkoja jau priekšvēlēšanu debašu laikā, kad Latvijas Televīzijā to stāstīja Latvija pirmajā vietā deputāta amata kandidāti, tostarp partijas līderis Ainārs Šlesers.
Nav nekādu pierādījumu, ka 62 000 cilvēku būtu atlaisti no darba. Kā iepriekš Re:Check apstiprināja Ekonomikas ministrija (EM), valstī nav datu par to, cik cilvēku zaudēja darbu, jo viņiem nebija Covid-19 vakcinācijas sertifikāta, un cik no viņiem tika atlaisti. Taču tie dati, kas ir pieejami, minēto skaitli neapstiprina.
Prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem, kā arī klātienē strādājošajiem privātā sektora darbiniekiem stājās spēkā no 2021. gada 15. novembra. Savukārt gala termiņš sertifikāta iegūšanai bija 15. decembris. Par 62 tūkstošiem ziņoja 15. decembrī, norādot, ka tik daudz ir nodarbināto, kas bez Covid-19 sertifikāta nevarēs turpināt darbu klātienē, nevis tiks atlaisti. Ja sertifikāta šajā termiņā cilvēkam nebija, darba devējs viņu varēja atstādināt, nevis atlaist. Valsts darba inspekcija iepriekš skaidroja Re:Check, ka tad, ja pēc vairāk nekā trīs mēnešus ilgas atstādināšanas darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieguvis sertifikātu, darba devējam bija tiesības izbeigt ar viņu darba attiecības. Vēlāk šo termiņu pagarināja līdz februāra beigām. Savukārt līdz 27. februārim pilnu vakcināciju bija veikuši 980 tūkstoši jeb 96% no kopējā nodarbināto skaita, liecina EM dati.
Pērnā gada 23. novembrī mediji ziņoja, ka Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ valsts pārvaldē atstādināts ap 1% darbinieku. Toreiz Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis lēsa, valsts sektorā un kapitālsabiedrībās no 90 000 darbinieku atstādināti 857 cilvēki jeb 0,95%. Viņa rīcībā esošā informācija liecināja, ka pašvaldībās atstādināti 1,4%. Tātad no 90 000 darbinieku atstādināja 1300.
Savukārt Centrālā statistikas pārvalde šī gada 24. februārī informēja, ka, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn nodarbinātības līmenis samazinājies par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 29 tūkstošiem.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informēja Re:Check, ka prasība pēc vakcinācijas sertifikātiem nav būtiski ietekmējusi reģistrētā bezdarba situāciju. Pēc prasības stāšanās spēkā reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga par apmēram 3000 cilvēku. Turklāt šo pieaugumu, visticamāk, ietekmēja ne vien prasība vakcinēties, bet arī ikgadējās sezonālās svārstības un tolaik noteiktā mājsēde. Visbeidzot, gan decembrī, gan janvārī, gan februārī vairums bezdarbnieka statusu ieguvušo bija vakcinēti. No 2021. gada novembra līdz 2022. gada aprīlim valstī kopumā reģistrētais bezdarbnieku skaits pa mēnešiem bija no 57 536 cilvēkiem novembrī līdz maksimums 62 270 bezdarbniekiem janvārī, liecina NVA sniegtā informācija. 2022. gada sākumā bezdarbnieka statusu ieguva ap 14 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 74% bija vakcinēti.
Ieraksta autors arī vedina domāt, ka valdība nepalīdzēja bez darba palikušajiem. Jānorāda, ka pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 6 miljardi 440 miljoni eiro, kas ir par 1 miljardu 183,1 miljoniem jeb 22,5% vairāk nekā 2020. gadā, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Piemēram, 2021. gadā dīkstāves pabalstus saņēma 76,3 tūkstoši cilvēku, un pabalsta izdevumi sasniedza 135,9 miljonus eiro, liecina VID informācija. Savukārt bezdarba pabalstos pērn izmaksāti 352 miljoni eiro jeb par 86% vairāk nekā 2019. – pirmspandēmijas – gadā.
Sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi attiecībā pret IKP Latvijā 2021. gadā bija augstākie no trim Baltijas valstīm, vēsta sabiedrisko mediju portāls LSM. Latvijā tas bija 18,9% no IKP, Lietuvā – 17,6% un Igaunijā – 16,8%. Savukārt iepriekšējos trīs gadus Latvijā šis rādītājs bijis salīdzinoši zemāks par pārējām Baltijas valstīm.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
