Vairāk nekā 1000 cilvēki dalījušies ar video, kura autors nekorekti apgalvo, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kas atteikusies no Krievijas gāzes, bet pārējās kā pirkušas tās energoresursus, tā turpina to darīt. Taču Latvija nav vienīgā, kas nolēmusi gāzi nepirkt; Eiropas valstis Krievijas gāzes importu būtiski samazinājušas, turklāt ES nolēmusi vairs neiepirkt Krievijas naftu un ogles.
Video autors stāsta:
“Kad [Ukrainas prezidents] Volodimirs Zelenskis saka Eiropai, lai tā nepērk Krievijas energoresursus, jo par šo naudu Krievija nogalina mūsu bērnus, Eiropa saka – jā, nepirksim, bet pērk tālāk. Vienīgā ir tāda maza valsts Latvija, kas patiesībā godīgi un, iespējams, pareizi izturas pret šiem aicinājumiem. Latvija nepērk Krievijas gāzi.”
Drīzāk nav taisnība
Latvija nav pārtraukusi pirkt Krievijas dabasgāzi, bet tas notiek caur Eiropas starpniekiem un par to tiek maksāts eiro. Grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas, stāsies spēkā no nākamā gada. Latvija arī nav vienīgā valsts, kas nolēmusi atteikties no Krievijas gāzes. Piemēram, no nākamā gada dabasgāzi no Krievijas aizliegusi importēt arī Igaunija. To liegusi arī Lietuva. Savukārt pēc tam, kad Krievija pieprasīja par gāzi maksāt rubļos, Polija pārtrauca attiecības ar Krievijas firmu Gazprom. Arī Lielbritānija šovasar pārtrauca gāzes iegādi no Krievijas. Tiesa, Lielbritānija līdz šim patērēja daudz mazāk Krievijas gāzi nekā vairākas citas Eiropas valstis, kuru atkarība ir lielāka un kurām strauji atrast citus gāzes piegādes ceļus vai alternatīvus enerģijas avotus ir grūtāk. Piemēram, Vācijā 2019. gadā puse patērētās dabasgāzes nāca no Krievijas (Latvijā – vairāk nekā 90%).
Eiropas Savienība (ES) noteikusi Krievijas ogļu un naftas embargo ar izņēmumiem atsevišķām valstīm. Patlaban ES nav plānu to piemērot dabasgāzei. Taču tās imports ir būtiski samazinājies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2021. gadā aptuveni 40% ES importētās dabasgāzes nāca no Krievijas, bet šogad īpatsvars ir samazinājies par vairāk nekā pusi. Martā Eiropas Komisija arī nāca klajā ar plānu RePowerEU, kura mērķi ir taupīt enerģiju, ražot tīru enerģiju un veicināt enerģijas avotu dažādošanu. Plāns paredz, ka līdz 2030. gadam ES būs enerģētiski neatkarīga no Krievijas.
Autors arī jautā, kāpēc caur Ukrainu joprojām plūst Krievijas gāze:
“Pats interesantākais ir jautājums, kāpēc gāzesvadi, kas iet zem Ukrainas, kas apgādā Eiropu, nav apturēti. Jūs taču 100% teiktu, ka karš starp Ukrainu un Krieviju ir karš. Nu kā jūs domājat, kā var tirgoties, nodarboties ar tirdzniecību divas karojošas valstis?”
Video komentāros daudzi gāzes plūsmu caur Ukrainu uzskata par pierādījumu, ka “karš ir sarunāts”.
Caur Ukrainu uz citām Eiropas valstīm joprojām plūst dabasgāze no Krievijas. Pati Ukraina no Krievijas to nepērk kopš 2015. gada beigām. Ukraina saņem maksu par tranzīta pakalpojumiem un tai ir saistības ar Eiropas valstīm. Lai gan Ukrainai nav plānu apturēt gāzesvadu darbību, valsts enerģētikas ministrs Germans Galuščenko un nacionālās enerģētikas firmas Naftogaz vadītājs Jurijs Vitrenko aicinājuši Eiropas valstis iesaldēt maksājumus, līdz Krievija pārtrauc uzbrukumu Ukrainai.
Autors kritizē Latvijas militāro atbalstu Ukrainai:
“Latvija ir valsts, kas nosūtījusi militāro atbalstu Ukrainai vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā. Iedomājieties, mazā Latvija, kurā nav pat divi miljoni iedzīvotāju, par 200 miljoniem eiro un vairāk (..) Tā ir mūsu atšķirība, tā ir mūsu pieeja.”
Trūkst konteksta
Šim izteikumam trūkst būtiska konteksta. Latvija Ukrainai ir sniegusi militāro atbalstu aptuveni 300 miljonu vērtībā (0,87% no iekšzemes kopprodukta). Taču to galvenokārt veido jau iepriekš nopirkta militārā tehnika, nevis nauda. Arī Igaunija sniegusi militāro atbalstu līdzīgā apjomā (0,83% no iekšzemes kopprodukta). Savukārt citas valstis, piemēram, Vācija un Apvienotā Karaliste naudas vērtībā ziedojušas vairāk nekā Latvijā, bet relatīvi mazāk pret valstu IKP. Video autors, iespējams, mērķtiecīgi salīdzina Latviju ar Itāliju, kura militāro ziedojumu ziņā nav pat pirmajā desmitniekā.
Dezinformatori iepriekš maldinājuši, ka militārais atbalsts Ukrainai ir nauda, ko varētu izmantot, lai atvieglotu energocenu krīzi Latvijas iedzīvotājiem vai būvētu skolas un bērnudārzus.
Secinājums: Video autors maldina. Latvija nav vienīgā valsts, kas atteikusies no Krievijas gāzes. Liela daļa valstu to arvien pērk, taču Krievijas gāzes imports ir būtiski samazināts.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
