Ievērojams valsts finansējuma palielinājums pašiem sev bija viens no kritizētākajiem šīs Saeimas lēmumiem. Re:Baltica atskatās, kas no tā iznācis.
Šī Saeima bija nostrādājusi apmēram gadu, kad 2019.gada rudenī pieņēma vienu no kritizētākajiem šī sasaukuma lēmumiem – vairāk nekā septiņas reizes palielināja valsts finansējumu partijām un attiecināja to uz sevi, nevis nākamo parlamentu.
Pamatojums bija samazināt partiju atkarību no sponsoriem, tāpēc vienlaikus līdz piecām minimālajām algām (2500 eiro) samazināja summu, ko Saeimā iekļuvušajām partijām var ziedot privātpersonas. Vienlaikus no sākotnējā piedāvājuma bija pazudis vienīgais kvalitātes kritērijs – finansējuma saistība ar partijas biedru skaitu.
Lai saņemtu valsts finansējumu, pietiek tikt pāri 2% robežai Saeimas vēlēšanās.
Trīs gadus vēlāk Re:Baltica analizē, kas no šī lēmuma iznācis.
Neatkarīgākas no sponsoriem, bet atkarīgākas no valsts
Parlamentā ievēlētajām partijām valsts finansējums tagad veido lielāko ienākumu daļu.
Re:Baltica aprēķini liecina, ka no kopējiem Saeimā iekļuvušo partiju ieņēmumiem valsts naudas īpatsvars pērn tuvu vai vairāk par 90% bija Saskaņai, Par Cilvēcīgu Latviju (iepriekš KPV LV), Konservatīvajiem un Nacionālajai apvienībai (NA). Attīstībai/Par! un Jaunajai Vienotībai valsts naudas īpatsvars ir ap 65%, ZZS – ap 61%.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš uzrauga partiju finanses, norāda, ka partiju atkarība no privātiem ziedotājiem būtiski samazinājusies. 2020.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, valsts naudu saņēmušajām partijām kopējais privāto ziedojumu apjoms samazinājies no 61% līdz 5%.
Vienlaikus biroja ieskatā jaunie politiskie spēki, kas valsts naudu nesaņem, līdz ar to ir mazāk konkurētspējīgi. Šīm partijām arī pastāv risks nonākt lielākā ziedotāju atkarībā un, iespējams, pildīt nozīmīga finansētāja prasības.
Kas ir lielākie ieguvēji?
Lielākie ieguvēji no valsts finansējuma palielināšanas ir Saskaņa, jo ir lielākā Saeimas frakcija (tiesa, šajā sasaukumā sarukusi no 23 līdz 18 deputātiem).
Pēc finansējuma palielinājuma Saskaņa pēdējos trīs gadus katru gadu saņem maksimālo summu – 800 000 eiro (kopā četros gados ap 2,51 miljoniem). “Staigāšana un sponsoru meklēšana ir stingri mazinājusies. Mums tās vispār nav, ja nu vienīgi kāds meklē kādu atbalstu savai individuālajai kampaņai,” saka frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Vienlaikus atteikties no ziedojumiem un biedru naudām partija nevar, jo valsts naudas izlietojumam ir stingri ierobežojumi. Piemēram, ar to nevar apmaksāt reklāmu sociālajos medijos.
Otro lielāko valsts finansējumu šajā sasaukumā saņēma Konservatīvie (ap 1,97 miljoniem eiro). “Ja tev ir pieci lielie atbalstītāji, tad viņi vairs pat teorētiski nespēlē nekādu lomu partijas lēmumu pieņemšanā,” apgalvo frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Konservatīvos valsts naudas apjomā būtu apdzinusi PCL (iepriekš KPV LV), ja šogad KNAB nebūtu atņēmis partijai finansējumu (kopā šajā sasaukumā saņēmusi ap 1,37 miljoniem). KNAB vērtējumā 2020. gadā partija pretlikumīgi izlietoja ap 70 640 eiro, maksājot par nesaņemtiem pakalpojumiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā. LTV vēstīja, ka KNAB pārmetumi saistīti ar tēriņiem reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka atlīdzībai. Partijā KNAB pārmetumus sauca par nepamatotiem un pārsūdzēja lēmumu. Tiesvedība vēl nav beigusies, KNAB apstiprināja Re:Baltica.
1,83 miljonus eiro saņēmusi apvienība Attīstībai/Par!, bet tās sastāvā esošās partijas aktīvi turpina vākt privātos ziedojumus. Par to apvienība ar Re:Baltica runāt izvirzīja Latvijas attīstībai ģenerālsekretāri Jeļenu Jesajanu (viņas pārstāvētā partija arī piesaista visvairāk privāto ziedojumu). Partijas biedri, no kuriem daļa atraduši darbu ministru birojos vai ir saistīti ar par partijas pelēko kardinālu sauktā Edgara Jaunupa ģimeni, maksā apjomīgas biedru naudas).
Jesajana norāda, ka pamazām tendence mainās un partijām ziedo mazākas summas, bet to dara vairāk cilvēku. Viņasprāt, partiju finansiālā neatkarība ir palielinājusies. “Iespējams, iepretim kaut kādām baumām vai kā citādi, nav tā, ka mūsu politisko partiju apvienība ir bijusi kāda konkrēta sponsora vai sponsoru finansiālajā atkarībā,” apgalvo Jesajana (publiski apvienību un tās spici saista ar azartspēļu biznesa lobismu).
Vismazāk naudas šajā sasaukumā saņēma Jaunā Vienotība, jo vēlēšanās ieguva tikai 8 mandātus. Partija četros gados no valsts saņēmusi 1,29 miljonus eiro. “Iepriekšējā ciklā Jaunā Vienotība, var teikt, knapi, knapi izdzīvoja,” saka JV valdes loceklis Arvils Ašeradens, tāpēc partijai bijis jāpaļaujas uz partijas biedru ziedojumiem.
Robu JV makā iecirta arī tas, ka 2020.gadā stājās spēkā KNAB lēmumi par pretlikumīgu valsts finansējuma izlietojumu 2013. un 2014.gadā, līdz ar to tai samazināja finansējumu.
Biedru skaits nav audzis
Sākotnējais pamatojums – vajag vairāk valsts naudas, lai partijas ir profesionālākas un piesaista vairāk biedru – likumā beigās nenonāca. Dati rāda, ka biedru skaits būtiski nav audzis.
Lielākais biedru skaita pieaugums kopš 2018.gada bijis Konservatīvajiem (+348), lai gan šogad biedru skaits nedaudz samazinājies. Feldmans apgalvo, ka tas noticis nesaskaņu dēļ par C19 ierobežojumiem un partiju nespējas dēļ pandēmijas laikā rīkot tikšanās ar cilvēkiem: “Objektīvi šim Saeimas sasaukumam nācies nodarboties ar ļoti nepopulārām lietām.”
Būtiskākais samazinājums bijis Saskaņai, kura pirms tam skaitījās lielākā Latvijas partija. Kopš 2018.gada to ir pametuši vairāk cilvēku nekā tajā palikuši – aizgājuši 1803, palikuši 1646. Urbanovičs apgalvo, ka tas skaidrojams ar rindu tīrīšanu, lai partijā paliktu tikai aktīvie.
Nedaudz biedru skaits palielinājies A/Par! (+264), bijušajai KPV LV (+183) un Nacionālajai apvienībai (vidēji par 20 cilvēkiem gadā, kopā 82). NA vadītājs Raivis Dzintars Re:Baltica rakstiski atbildēja, ka jautājumus par to, kāpēc nav izdevies sasniegt partiju finanšu reformas sākotnējos mērķus – lielāku iesaisti un uzticību partijām – jāuzdod tiem, kas šos kritērijus izvirzīja: “NA biedru skaits ir pieklājīgs, bet vismaz manā ieskatā tas nekad nav bijis pašmērķis.”
Lielākais Latvijas politiskais spēks šobrīd ir JV ar vairāk nekā 3000 biedru, kurš gan pēdējos gados nedaudz sarucis. Ašeradens spriež, ka partijas finansējumu nevar tieši saistīt ar biedru skaitu, bet partijas darba kvalitāte palīdz to palielināt.
Vēlētāji mazo biedru skaitu partijās var redzēt arī partiju kandidātu sarakstos. Par to liecina slavenības un citi pazīstami, bet partijā “neizauguši” cilvēki, kurus politiskie spēki aizvien iekļauj vēlēšanu sarakstos, norāda Delnas pētnieks Olafs Grigus. Tas radot arī iespaidu par šauru cilvēku loku, kas nosaka, kurš būs sarakstā. “Ļoti mazam cilvēku lokam patiesībā ir ļoti lielas pilnvaras, kas ir cilvēki, par kuriem visi pārējie balsos,” skaidro Grigus.
Mazs biedru skaits veicina arī korupcijas risku. Jo mazāk biedru, jo mazāka konkurence partijas iekšienē, tai skaitā uz vadošiem amatiem. Līderi var kļūt neaizvietojami, skaidro pētnieks, turklāt “cilvēki var tikt korumpēti individuālā līmenī, nevis organizācijas līmenī.”
Piedāvājums sasaistīt partiju biedru skaitu ar valsts naudu atkal ir uz galda – tiesa, nedaudz pārveidots. Valsts prezidents vēlas sasaistīt valsts finansējuma piešķiršanu partijām ar biedru skaitu, kuri regulāri maksā biedru naudu. To atbalsta arī Delna. Proti, nevis paļauties uz partiju Uzņēmumu reģistram sniegtajiem datiem, bet ņemt vērā cilvēkus, kas ar rīcību atbalsta partiju.
Vismazāk tērē partiju darba saturam
Nav piepildījies arī vēl viens arguments, kas tika piesaukts par labu būtiskam finansējuma palielinājumam – partijas varēs attīstīt kompetenci un uzlabot politikas kvalitāti, jo būs nauda, par ko veidot domnīcas, veikt pētījumus utml.
KNAB, izvētījot pirmo lielākā finansējuma gadu (2020. gadu un daļēji 2021.gadu) un vērtējot likuma mērķu sasniegšanu praksē, secina, ka tagad partijas spēj segt visus administratīvos izdevumus un samazinājušas parādsaistības. Taču vismazāk tās tērē savas darbības saturam, piemēram, kongresiem, semināriem, pētniecības darbam, aptaujām un konsultācijām.
Kas tālāk?
Jau pēc finansējuma palielinājuma, 2020.gada sākumā, partijām ar likumu uzdeva valsts naudu izmantot lietderīgi. Reaģējot uz situāciju ar KPV LV, kura sadalījās dažus mēnešus pēc ievēlēšanas, pēc Valsts prezidenta ierosinājuma Saeima šogad nolēma, ka izjukušo frakciju partijas valsts vairs nefinansēs, bet tas būs spēkā tikai no nākamā sasaukuma.
Galvenais partiju valsts finansējuma palielinājuma virzītājs bijis prezidents Egils Levits. Viņa padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps Re:Baltica pauda, ka partiju atkarība no privātiem ziedotājiem ilgstoši bijusi Latvijas demokrātijas vājums un izmaiņas ieviestas novēloti. Ideālās proporcijas, kādam jābūt valsts un cik sponsoru finansējumam, nav un arī nekad nebūs. Svarīgākais esot, ka valsts finansējums nav garantēts uz visiem laikiem un ir piesaistīts vēlēšanu rezultātiem. “Ja partijā ir krīze, partija netiek galā, ja partija šķeļas vai brūk, finansējums attiecīgi samazinās un jāmeklē attiecīgi privātā atbalsta iespēja,” saka Pleps. Tāpat viņa ieskatā privātā finansējuma piesaistei pamatā jānotiek caur biedru naudām. “Lieli ziedojumi no atsevišķiem cilvēkiem bieži vien vairākām partijām noteikti nerada pārliecību par potenciālo partiju autonomiju.”
Iesaistītās puses arī norāda, ka par finansējuma palielinājuma efektu vēl pāragri spriest, jo pagaidām tikai viens Saeimas sasaukums strādājis ar šo finansēšanas modeli.
KNAB sadarbībā ar Tieslietu ministriju drīzumā plāno veikt padziļinātu partiju finansēšanas modeļa novērtējumu. Modeli paredzēts pārskatīt un izvērtēt iespēju piešķirt valsts naudu arī reģionālajām partijām. Oktobra beigās arī Satversmes tiesa vērtēs politisko partiju finansēšanas kārtību, kas liedz valsts naudu saņemt partijām, kas startējušas vienīgi pašvaldību vēlēšanās.
UZZIŅA
Latvijā partijas valsts finansējumu saņem kopš 2012.gada. Tā palielinājums bija darba kārtībā kopš 2019.gada sākuma, jo tas bija mazākais starp Baltijas valstīm. Gan Tieslietu ministrijas darba grupa, gan KNAB palielinājumu gribēja saistīt ar biedru skaitu. Valdība nolēma, ka finansējums jāceļ, bet ne konkrēti, par cik. Dārgākais variants bija 3 miljoni eiro. Saeima faktiski bez pamatojuma pacēla no 600 000 eiro gadā uz 4,5 miljoniem (vairāk nekā septiņas reizes).
Valsts finansējums pienākas katrai partijai, kas Saeimas vēlēšanās savāc vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Ja pirms reformas tie bija 0,71 eiro, pēc tās – 4,5 eiro par balsi. Papildu naudu piešķīra arī par rezultātiem citās vēlēšanās (0,5 eiro par katru balsi pēdējās Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās). Vēl 100 000 eiro saņēma katra parlamentā iekļuvusī partija. Maksimums, ko partija gadā no valsts var saņemt, ir 800 000 eiro.
Šogad KNAB nolēma neizmaksāt 646 303 eiro Par cilvēcīgu Latviju (iepriekš KPV LV), jo pirms diviem gadiem tā pretlikumīgi izmantojusi valsts piešķirtos ap 70 000 eiro. Tāpat Latvijas Krievu savienība šogad valsts naudu nesaņēma, jo tai nav konta nevienā no Latvijas bankām (līdz šim izmantotais ir slēgts).
Turpinās pārbaudes par iespējamu nelikumīgu finansējumu Latvijas attīstībai. Kādreizējais partijas biedrs Māris Mičerevskis 2020. gada nogalē paziņoja, ka partijas līderi Juris Pūce un Edgars Jaunups viņam devuši nezināmas izcelsmes naudu, ko vajadzējis iemaksāt partijas kasē kā biedra naudu. Partijas vadība to noliedza. Izmeklētājiem naudas pirmavotu atrast neizdevās. Tiesa, partijai budžetā jāatmaksā ziedojumi, kuru dāvinātāju rocība nebija pietiekama tik lielu summu atvēlēšanai. No 10 jau pieņemtajiem lēmumiem par nelikumīgi iegūtas naudas atmaksu valsts budžetā partija sešus ir apstrīdējusi tiesā (kopā KNAB par to ir 18 administratīvās lietas).
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm
