Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Daudzi sociālo mediju lietotāji pauž sašutumu par jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par obligāto medicīnisko pārbaudi un piespiedu izolēšanu. Izskan apgalvojumi, ka likums esot jauns un neesot skaidrs, kā šī piespiedu pārbaude, izolēšana un ārstēšana notiks. Re:Check skaidro, ko paredz noteikumi un to nesen pieņemtie grozījumi.

Kādā video, ar kuru dalījušies jau vairāki simti cilvēku, vaicāts:

“Par jaunajiem MK noteikumiem, es tā saprotu, ka viņi nesen tika paziņoti, par piespiedu medicīnisko manipulāciju veikšanu un izolāciju. (..) Piespiedu kārtā, kā tas būs?”

Citā ierakstā savukārt publicēts ekrānšāviņš, kurā redzams noteikumu 12. jeb grozītais punkts. Ieraksta autors to komentējis:

“Nu ko welcome to Šanhajā #2.”

Vēl vienā video kāda sieviete stāsta:

“21. jūnijā [Veselības ministrs Daniels Pavļuts] parakstījis izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka obligāto ārstēšanu un piespiedu ārstēšanu un izolāciju cilvēkiem, kas ir saslimuši ar jebkādu infekcijas slimību, tai skaitā pērtiķu bakām.”

Patiesībā šie Ministru kabineta noteikumi nav jauni – tie konkrētā redakcijā pastāv kopš 2005. gada (šeit). Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders Re:Check pastāstīja, ka grozījumi ietver tikai izmaiņas bīstamo infekciju sarakstā, uz kuru šis likums attiecas – jūnijā šajā sarakstā tikai iekļautas arī pērtiķu bakas.

“Kā zināms, pasaulē šobrīd ir novērojams pērtiķu baku uzliesmojums. Pērtiķu bakas ir raksturīgas Āfrikas vidienei, un jebkurš uzliesmojums ārpus šīm valstīm raisa zināmas bažas,” skaidro Šneiders. Latvijā šobrīd ir apstiprināti divi pērtiķu baku gadījumi, tādēļ tās arī tika pievienotas bīstamo infekciju sarakstā minētajos noteikumos. “Grozījumi paredz, ka, ja pastāv aizdomas, ka cilvēks ir inficējies un tās varētu būt pērtiķu bakas, tad ir nepieciešams veikt obligātu pārbaudi, jānodrošina inficētās personas izolācija un jāveic ārsta noteiktā ārstēšana.”

Jāuzsver, ka piespiedu pasākumu īstenošanu piemēro tikai gadījumos, ja saslimusī persona neievēro piesardzības pasākumus, neievēro ārstu epidemiologu rekomendācijas – attiecībā gan uz izolēšanos, gan uz pašu ārstēšanos. “Šādā situācijā, lai novērstu slimības izplatīšanos un apdraudējumu apkārtējiem cilvēkiem, ir iespējams šo piespiedu izolēšanu īstenot. Taču pārsvarā tomēr ierasta prakse ir, ka saslimstot cilvēks vēršas pēc medicīniskās palīdzības, tātad vēlas ārstēties un izārstēties,” norāda Šneiders. “Ja ir ārstniecības personas rekomendācija par ārstēšanos slimnīcā – absolūti lielākajā daļā gadījumu saprātīgs cilvēks ieklausās ārsta rekomendācijās, izpilda tās un iespējami drīzā laikā atveseļojas.”

Primāri cilvēkam tiek piedāvāts izolēties slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus, vai arī viņš var izolēties mājās. Izolēšanās nepieciešamība tieši slimnīcas apstākļos ir svarīga gadījumos, ja dzīvesvietā nav iespējams novērst citu cilvēku inficēšanās risku, vai, piemēram, ja cilvēks dzīvo kopā ar kādu no riska grupām – zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm, personām ar novājinātu imunitāti. Ja šādi riski nepastāv, tad pacients, protams, var izolēties arī savā dzīvesvietā, attiecīgi ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, stāsta Šneiders.

“Arī iepriekš pastāvēja nosacījums par to, ka, ja parādīsies kāda jauna bīstama infekcijas slimība, tad, to konstatējot vai rodoties aizdomām par to, persona būtu attiecīgi jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāizolē un jāārstē,” viņš piebilda.

Būtiski arī, ka konkrētajos noteikumos un to grozījumos nav runas par kontaktpersonām, bet par tiem cilvēkiem, kas ir saslimuši vai par kuriem pastāv aizdomas, ka viņi ir saslimuši.

Secinājums: Konkrētie Ministru kabineta noteikumi nav jauni, tie pastāv un darbojas kopš 2005. gada. Jūnijā noteikumos veikti grozījumi, iekļaujot bīstamo infekciju sarakstā pērtiķu bakas.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.