Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk. Savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.

Valdība nolēma ļaut cirst jaunākus mežus, jo saskaņā ar ZM aprēķiniem tas ļaušot saražot par 20% vairāk kurināmās šķeldas, kā arī mazināšot tās cenu. Taču Latvijas koksnes produkcijas ražotāji strādā atvērtā tirgū. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, vairāk saražojot, vairāk arī tiktu eksportēts. Otrkārt, papildu saražotais arī nemazinātu cenu, jo to diktē lielais pieprasījums ārpus Latvijas. Pašlaik arī nav nekādu mehānismu, kā nodrošināt, lai papildu saražotā šķelda paliktu Latvijā. Ierobežot tās eksportu nav plānots. 


Kāpēc jaunāku koku izciršana nepalielinās šķeldas pieejamību Latvijā un kāpēc Gerharda minētais 20% šķeldas ražošanas pieaugums nav taisnība? Detalizētāk lasi šeit.


Saskaņā ar izmaiņām noteikumos mežu īpašnieki tāpat kā līdz šim varēs tos cirst, vadoties pēc viena no diviem kritērijiem – tad, kad mežs sasniedzis noteiktu vecumu, vai arī tad, kad koki izauguši līdz noteiktam resnumam jeb caurmēram. Patlaban vairumā mežu abi kritēriji tiek sasniegti līdzīgā laika periodā, taču lielākā daļa tiek cirsta, vadoties pēc meža vecuma, jo meža īpašniekam tā ir vieglāk. Noteikumu grozījumi paredz lielā daļā mežu koku ciršanas minimālo caurmēru samazināt. Tas nozīmē, ka pēc caurmēra kritērija būs cērtami jaunāki meži nekā pēc kritērija “meža vecums”.

Vienlaikus nolemts, ka nocirstais mežs īpašniekiem būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, veicinot saimnieciski vērtīgāko koku sugu audzēšanu. 

“Augs mežu kapitālvērtība.” Kas un kāpēc izmaiņas virzīja iepriekš?

Iecere samazināt galvenās cirtes caurmēru, kas ļautu cirst arī jaunākus mežus, pirmoreiz valdības līmenī parādījās 2017. gadā. Tāpat kā tagad izmaiņas virzīja ZM, kuru tolaik vadīja Jānis Dūklavs (ZZS). Toreiz ministrija ieceri pamatoja ar argumentu, ka tādējādi augs meža kapitālvērtība un mežu īpašnieku tīrie ienākumi varētu kāpt par 12 miljoniem eiro gadā. Iebilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru vadīja tagadējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). VARAM toreiz norādīja, ka “galvenās cirtes caurmēra samazināšana priedei, eglei un bērzam negatīvi ietekmēs bioloģisko daudzveidību, jo koku resnums ir ļoti nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamo sugu klātbūtnei mežā”. 

2019. gadā ZM grozījumus virzīja vēlreiz, atkal norādot, ka tā augs meža vērtība un varēs no tiem vairāk pelnīt. Toreiz par to rakstīja arī Re:Check, jo ministrija plānotās izmaiņas pamatoja ar nepatiesu informāciju un faktos nebalstītiem pieņēmumiem. Piemēram, tā maldināja, ka iespēja cirst jaunākus kokus neattieksies uz Latvijas Valsts mežiem (LVM), kas apsaimnieko aptuveni pusi Latvijas mežu. Tā nav taisnība – arī LVM varēs cirst jaunākus mežus. 

2019. gadā ZM izmaiņas virzīja jau Gerharda vadībā. Viņš pēc Saeimas vēlēšanām no vides ministra krēsla bija pārsēdies zemkopības ministra krēslā un šajā amatā atbalstīja jaunāku mežu ciršanu. VARAM (vadīja Juris Pūce no Attīstībai/Par!) pret izmaiņām iebilda, un tās atkal netika apstiprinātas. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) toreiz sacīja, ka noteikumus skatīs, kad abas puses būs vienojušās. 

“Koku resnums ir ļoti nozīmīgs faktors.” Kāpēc Gerhards mainīja viedokli?

Viedokļa maiņu Gerhards skaidroja, piemēram, 2020. gada Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Viņš to pamatoja ar vairākiem kompromisiem, kas panākti kopš 2017. gada, tajā skaitā vienošanos grozījumus nepieņemt, pirms būs pabeigta dabas skaitīšana jeb biotopu kartēšana. Šie kompromisi gan neskāra cērtamo koku caurmēra samazināšanu. Tagad kartēšana ir pabeigta, bet vēl nav skatīta valdībā, kurai būtu jālemj, ko ar šo informāciju darīt tālāk. Valdībā vēl neskatītos kartēšanas rezultātus kā argumentu savai pozīcijai šā gada 21. jūnija sēdē minēja arī vides ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!). Viņš lēmumam lūdza pievienot savu īpašo viedokli jeb atturējās, vienlaikus norādīja, ka izmaiņas esot “vajadzīgs solis”. 

Arī Re:Check jautāja ZM, kas šo gadu laikā Gerharda nostājā mainījies un vai iepriekš uzskaitītie argumenti vairs nav aktuāli. Ministra biroja sagatavotajā atbildē norādīts uz dramatiskajām izmaiņām energoresursu tirgū un nepieciešamību sagatavot vairāk šķeldas. 

Pa šo laiku viedokli mainījusi arī Zaļo un Zemnieku savienība. ZM grozījumus pirmoreiz virzīja ZZS pārstāvja Dūklava vadībā, bet tagad ZZS (pēc sašķelšanās tajā palikusi tikai zemnieku daļa) pret izmaiņām iebilst un pieprasa premjeram skaidrot “lēmumu intensificēt mežu izciršanu”. ZZS valdes loceklis Viktors Valainis Re:Check stāsta, ka 2017. gadā no ieceres atteicās, jo “jautājums nebija pietiekami izdiskutēts ar vides organizācijām, tieši tām pašām, kas arī šodien iebilst”. Otrs iemesls – ZZS uzskatot, ka jāveicina koksnes produkcijas lielākas pievienotās vērtības radīšana Latvijā.

“Aktīvisti un mežinieki var neuztraukties.” Vai Kariņam taisnība, ka visas puses vienojušās?

2020. gadā ministru prezidents Kariņš (Jaunā vienotība) apgalvoja, ka nevirzīs grozījumus, kamēr nebūs vienošanās starp ministrijām, dabas aktīvistiem un meža industriju. 

“Es esmu runājis ar abiem ministriem, es esmu runājis ar vides aktīvistiem, esmu runājis ar meža industriju. Tad, kad viņi visi varēs atnest šo vienošanos, es šo jautājumu iekļaušu valdības darba kārtībā. Līdz tam aktīvisti un mežinieki var neuztraukties,” toreiz sacīja premjers.

2020. gada martā premjers Kariņš (JV) sacīja, ka neiekļaus valdības darba kārtībā jautājumu par koku ciršanas regulējuma maiņu, līdz nebūs panākta vienošanās starp visām pusēm, tajā skaitā dabas aizsardzības organizācijām.

Tagad preses konferencē jau pēc lēmuma pieņemšanas žurnālisti premjeram šo solījumu atgādināja. Kariņš atbildēja, ka vienošanās starp ZM un VARAM ir notikusi un “to man apliecināja abi ministri”. Vides organizācijas Kariņš vairs nepieminēja. Taču kopš noteikumu apturēšanas 2019. gadā izmaiņas ar tām nav saskaņotas, un gan Pasaules Dabas fonds Latvijā, gan Latvijas Ornitoloģijas biedrība joprojām ir pret un to sacīja arī valdības sēdē.

Vai vides ministrs Plešs ir apliecinājis premjeram, ka vienojies ar Gerhardu un tātad atbalsta ZM piedāvāto koku ciršanas kārtību? Pleša padomnieks Miks Strazdiņš Re:Check norādīja, ka Pleša “īpašā viedokļa pievienošana nenozīmē, ka VARAM faktiski apstiprina Zemkopības ministrijas piedāvāto regulējumu”. Taču ministrija arī apzinoties, ka jārīkojas, lai sekmētu enerģētisko neatkarību un iespējami palīdzētu iedzīvotājiem samazināt rēķinus. Viņš norādīja, ka “21. jūnija valdības sēdē pieņemtie noteikumi ir Enerģētiskās drošības darba grupas, kurā pārstāvētas visas koalīciju veidojošās partijas, kopīgs lēmums”.

“Neatceros, kurš pirmais pieminēja.” Kā izlēma tagad?

Savukārt Enerģētiskās drošības darba grupa darbojas Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē, un grupu vada ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Re:Check jautāja Indriksonei, kura ministrija pirmā piedāvāja siltumapgādes problēmas risināt ar plašāku mežu ciršanu – Zemkopības vai EM, kurai primāri jārūpējas par to, lai valstī pietiktu kurināmā. Indriksone sacīja, ka neatceras: ”Es nepateikšu, kurš bija pirmais, kas to pieminēja. Nepateikšu tik detalizēti, neatcerēšos. Bet mēs vienojāmies, ka tas ir viens no svarīgajiem soļiem.”

Tāpat Re:Check lūdza ministrijai iespēju iepazīties ar Enerģētiskās drošības darba grupas sēdes protokolu. EM atteica. Ministrijas atbildē teikts, ka grupas “sanāksmes ir nepubliskas sarunas, līdz ar to tās protokoli nav pieejami”.

Uz norādi, ka jau pašlaik izvedam vairāk šķeldas, nekā ievedam, ministre atbildēja, ka lēmums pieņemts, arī domājot par nākamajiem gadiem: “Mūsu prognozēs pieprasījums pēc šķeldas augs ne tikai šogad, bet arī nākamgad, aiznākamgad.” Re:Check jautāja ministrei, vai EM ir aplēses, cik daudz vairāk šķeldas vajadzēs šajā un nākamajās ziemās. Indriksone atbildēja: “Šāda informācija mums ir, mēs varam jums arī iedot. To, kāds ir iepriekšējo sezonu patēriņš un kādu mēs sagaidām.” Taču, kad Re:Check lūdza ministriju atsūtīt Indriksones pieminētās prognozes, izrādījās, ka tādu nemaz nav.

Valdības darba kārtībā lēmuma projekts parādījās tikai vienu dienu pirms attiecīgās sēdes.

Lasi tālāk:

Kāpēc jaunāku mežu izciršana nepalielinās šķeldas pieejamību un kāpēc ZM aprēķini par 20% kāpumu ir nepamatoti?

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.