Pēc tam, kad Lietuva aizliedza vairāku Krievijas preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, Krievijas medijos parādījās pret Lietuvu vērsta dezinformācija. Tie, piemēram, ziņoja, ka Lietuva ar savu rīcību esot ievilkusi NATO slazdā, savukārt Eiropa esot nobijusies un atstājusi Lietuvu “viens pret vienu” ar Krieviju. Šie apgalvojumi ir maldinoši.
Tsargrad.tv, avīzē Vzglyad, Lenta.ru un citos Krievijas medijos publicētajās ziņās apgalvots:
“Lietuva ir ievilkusi NATO slazdā, ierobežojot tranzītu uz Kaļiņingradu un tādējādi saasinot attiecības ar Krieviju, intervijā izdevumam Foreign Policy norādīja Emma Ešforda, Skoukrofta Stratēģijas un drošības centra vecākā referente.”
Re:Check lūdza NATO preses nodaļai šo izteikumu komentēt. NATO pārstāvis Daniele Rigio atsaucās uz NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto 27. jūnija preses konferencē pirms samita. Tajā Stoltenbergs sacīja, ka Lietuva, aizliedzot tranzītu, īsteno Eiropas Savienības sankcijas un ka NATO valstis atzinīgi vērtē ES sankcijas. Viņš piebilda arī, ka “šīs sankcijas ir svarīgas, jo tās nodrošina, ka Putinam ir jāmaksā par šo neapdomīgo, briesmīgo, brutālo militāro uzbrukumu Ukrainai”.
ASV 21. jūnijā paziņoja, ka pilnībā atbalsta Lietuvu un NATO saistības to aizstāvēt pēc tam, kad Krievija brīdināja kaimiņvalsti par dzelzceļa tranzīta ierobežojumiem uz Kaļiņingradu. “Mēs atbalstām savus NATO sabiedrotos un mēs atbalstām Lietuvu,” žurnālistiem sacīja Valsts departamenta preses pārstāvis Neds Prīss, uzsverot NATO līguma piektā panta svarīgumu. Tas paredz, ka uzbrukums vienai no dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu visām. “Šī apņemšanās no ASV puses ir dzelžaina,” viņš teica.
Kādā RIA Novosti rakstā savukārt citēts kāda militārā eksperta un rezerves pulkveža Oļega Ždanova paustais:
“Eiropa nobijās situācijā ar preču tranzīta ierobežojumu uz Kaļiņingradas apgabalu, un atstāja Lietuvu “viens pret vienu” ar Krieviju.”
Nav taisnība, ka ES atstājusi Lietuvu “viens pret vienu” ar Krieviju. Pēc tam, kad Kremlis teica, ka Lietuvas rīcība esot “bezprecedenta” un “nelikumīga”, Lietuvas Ārlietu ministrija ziņoja, ka tā tikai īsteno ES noteiktās sankcijas. ES aizstāvēja Lietuvu: ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels uzsvēra, ka nekādas blokādes nav, un teica: “Ja dažām precēm tranzīts caur Eiropas Savienības teritorijām ir aizliegts, tad tas ir aizliegts.” Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvis Ēriks Māmers savā Twitter kontā 23. jūnijā rakstīja: “Mēs esam ciešā saziņā ar Lietuvas varas iestādēm un sniegsim papildu norādījumus”.
Pašlaik ES cenšas panākt kompromisu ar Lietuvu Kaļiņingradas strīda risināšanā, 30. jūnijā ziņoja aģentūra Reuters.
Vairākos krievu medijos publicētajos rakstos un Facebook ierakstos krievu valodā apgalvots, ka Pentagona pārstāvis, ASV armijas ģenerālis Roberts Džefersons esot pieprasījis, lai Lietuva tiktu izslēgta no NATO.
“Pēc viņa domām, Lietuvas tiesības Ziemeļatlantijas aliansē būtu jāaptur; šāda provokatīva rīcība neizbēgami novedīs Vašingtonu pie kara ar Maskavu,”
teikts ierakstos. Tā nav taisnība. Stāsts par ASV ģenerāli Robertu Džefersonu pirmo reizi publicēts 22. jūnijā izdevumā Panorama Pub; izdevuma mājaslapā ir brīdinājums, ka tam ir satīrisks raksturs un tajā publicētie raksti nav īsti. Turklāt ASV ģenerālis ar šādu vārdu un uzvārdu nemaz neeksistē. Rakstos publicētajās bildēs redzams ģenerālis Roberts Nellers, kurš tika atvaļināts no amata 2019. gadā.
Secinājums: Aizliedzot tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, Lietuva īstenoja ES noteiktās sankcijas. NATO atbalsta un aizsargā visas sabiedrotās valstis, ieskaitot Lietuvu, un atbalsta ES sankcijas pret Krieviju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
