Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Neilgi pirms Lieldienām, kā noprotams, tagad Latvijā dzīvojošais Krievijas vēsturnieks un politologs Sergejs Medvedevs savā Facebook profilā rakstīja par aptauju, kas liecinot – 75% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Krievijas karu Ukrainā. Ierakstu atzinīgi novērtēja vairāki tūkstoši cilvēku. Taču līdz šim veikto un publiski pieejamo aptauju dati Medvedeva rakstīto neapstiprina. 

Medvedevs 12. aprīlī rakstīja:

“Vakar šeit Latvijā kolēģi parādīja datus no krieviski runājošo iedzīvotāju aptaujas: 75% atbalsta Krievijas karu Ukrainā! (..) OK, es neredzēju jautājumu vai metodoloģiju, tikai kolonnu grafikā, bet skaitļi tik un tā ir iespaidīgi.”

Vairāki cilvēki komentāros autoram jautāja šo datu avotu. Medvedevs atbildēja, ka avota viņam nav; šādu informāciju esot dzirdējis kādā sarunā. Re:Check centās sazināties ar Medvedevu, lai uzzinātu konkrēto kolēģu kontaktinformāciju, bet politologs uz nosūtīto e-pasta vēstuli un ziņām lietotnē Facebook Messenger neatbildēja.

Medvedevam Facebook seko gandrīz 40 tūkstoši cilvēku. Ar šo ierakstu dalījušies vairāk nekā 400 lietotāju, bet trīs tūkstoši cilvēku to atzīmējuši ar “patīk”. 

Cik Latvijas krievvalodīgo atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā?

Re:Check apzināja patlaban pieejamos pētījumus, kuros mēģināts noskaidrot Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā krievvalodīgo, uzskatus par karu Ukrainā.

Marta sākumā pētījumu centrs SKDS pēc LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? pasūtījuma veica aptauju par sabiedrības attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tajā piedalījās 1005 nejauši izvēlētu Latvijas iedzīvotāju. Pēc aptaujas datiem 21% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju karā atbalstīja Krieviju. Pāris nedēļas vēlāk SKDS atkārtoja aptauju, un rezultāti bija līdzīgi: 20% krievvalodīgo karā atbalstīja Krieviju.

Avots: SKDS pēc LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? pasūtījuma veiktās aptaujas

Re:Check sazinājās ar SKDS, lai uzzinātu, vai šo divu aptauju rezultātus var attiecināt uz visu Latvijas sabiedrību. SKDS projektu direktore Ieva Strode skaidroja, ka, lai iegūtu akurātu priekšstatu, būtu jāveic lielāka mēroga pētījums, it sevišķi, ja runa ir par krievvalodīgo sabiedrības segmentu, kas pētījumā bija tikai daļa no respondentiem. Viņa arī minēja, ka, interpretējot konkrētās aptaujas, jāņem vērā – aptauja tika veikta internetā, līdz ar to atbildes varēja sniegt tikai cilvēki, kas izmanto internetu.

SKDS nav vienīgais pētījumu centrs, kas apskatījis šo tēmu. Marta beigās Valsts kanceleja publicēja tirgus izpētes uzņēmuma Latvijas fakti pētījumu, kurā tiešsaistes intervijās tika aptaujāts 1031 nejauši izvēlēts Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Jāpiebilst, ka šajā pētījumā respondenti tika grupēti pēc tautības, nevis ģimenē vai sadzīvē lietotās valodas.

Latvijas faktu aptaujā pētnieki respondentiem uzdeva dažādus jautājumus par Krievijas-Ukrainas karu. Viens no tiem ir: “Cik lielā mērā Jūs pats/-i personīgi atbalstāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā?”

Uz to 19% krievu tautības respondentu atbildējuši ar “pilnībā atbalsta” vai “drīzāk atbalsta”. Savukārt 47% aptaujāto iebrukumu pilnībā vai drīzāk neatbalsta. Jāpiebilst, ka Latvijas fakti jautājuši arī par atbalstu Ukrainas cīņai par savas zemes neatkarību un brīvību. To pilnībā vai drīzāk atbalstīja 41% aptaujāto krievu tautības respondentu, bet pret bija 22 procenti.

Avots: Latvijas faktu pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā aptauja

Tātad SKDS un Latvijas faktu aptaujas rāda, ka tikai aptuveni piektdaļa Latvijas krievu vai krievvalodīgo iedzīvotāju karā atbalsta Krievijas pusi. Tas ir pretrunā ar Medvedeva rakstīto, ka Krieviju karā atbalsta 75% krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka visās trīs aptaujās liela daļa šo respondentu atturējušies paust skaidru atbalstu kādai pusei. “Nezinu” vai “grūti atbildēt” kā piemērotāko atbildes variantu norādījusi daudz lielāka daļa krievvalodīgo nekā latviešu. Par iemesliem var tikai spekulēt. Strode norāda, ka daļa, iespējams, savu nostāju nav formulējuši. Vēl citi, iespējams, Krievijas rīcību atbalsta, bet nevēlas to atklāt, taču šobrīd nav zināms, cik daudz ir tādu cilvēku. Viņa arī skaidro, ka precīzākiem secinājumiem par Latvijas krievvalodīgo attieksmi, būtu nepieciešami padziļināti pētījumi, nevis viens jautājums, kā minētajās SKDS aptaujās.

Grūtības, kas rodas veicot aptaujas

Aptaujas ir neatņemama pētījumu daļa, tomēr šai metodes ir raksturīgi trūkumi, ar kuriem pētniekiem jācenšas cīnīties. Re:Check smēlās informāciju par šiem trūkumiem Vašingtonas Universitātes pētnieku akadēmiskajā publikācijā Problēmas un perspektīvas aptauju pētījumos, kā arī vairākos citos avotos.

Pētījumi parāda, ka cilvēku atbildes ietekmē tas, kā uzdots jautājums, kas to uzdod un kur (piemēram, internetā, uz ielas, pa telefonu utml.). Atbildes var iespaidot arī valodas un kultūras nianses vai nezināmu terminu izmantošana. Dažkārt vienu un to pašu jautājumu cilvēki var saprast citādi. 

Jautājumos par strīdīgām vai neērtām tēmām dalībnieku atbildes ietekmē arī tas, vai respondents savu viedokli uzskata par pieņemamu sabiedrībā vai kādā konkrēta grupā. Piemēram, cilvēki, kas regulāri mazgā zobus, visticamāk biežāk atbildēs patiesi par saviem zobu higiēnas paradumiem nekā tie, kas zobus nemazgā nemaz, jo atzīšanās sliktā zobu higiēnā varētu izsaukt nosodījumu vai likt respondentam just kaunu. Jāpiemin, ka šādos jautājumos atbildes īpaši iespaido tas, cik dalībnieks jūtas drošs par savu anonimitāti.

Zinātnieki pastāvīgi veic pētījumus, spriež un apkopo zinātnisko literatūru, lai saprastu un novērstu šos trūkumus. Tomēr šīs iespējamās nepilnības ir jāņem vērā, analizējot aptauju rezultātus, it sevišķi par tik strīdīgām un emocionāli piesātinātām tēmām kā Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Secinājums: Ņemot vērā Latvijas Faktu un SKDS pētījumus, patlaban nav pamata domāt, ka 75% Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju karā atbalsta Krieviju. Kopš kara sākuma Latvijā veiktajās un publiski pieejamajās aptaujās atbalstu Krievijas iebrukumam paudusi aptuveni piektā daļa Latvijas krievvalodīgo vai krievu. Patlaban nav pietiekami daudz informācijas, lai veiktu konkrētus, spēcīgus spriedumus par visu krievvalodīgo viedokli saistībā ar karu Ukrainā.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.