Sociālajos medijos aizvadītajās nedēļās bieži izskan, ka Latvija par 86 miljoniem eiro iepirkusi tikai 120 slimnīcu gultas, tātad nauda esot nozagta un tāpēc Covid-19 pacientiem ārstniecības iestādēs trūkstot vietu. Šo mītu aktīvi izplata arī populistiski politiķi. Re:Check analizēja, kā tas radās un kāpēc neatbilst patiesībai.
Par 120 gultām vairākkārt savā Facebook profilā runājis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kurš šogad nodibinājis jaunu partiju un gatavojas Saeimas vēlēšanām. Kādā ierakstā oktobrī viņš, piemēram, rakstīja:
“80 miljoni EUR, kuri tika piešķirti Pavļutam, ir pazuduši. Vienīgais izskaidrojums bija, ka esot nopirktas 120 gultas. Katra gulta izmaksāja 666 tūkstošus EUR! Kāpēc klusē Valsts Kontrole, Ģenerālprokuratūra, KNAB?”
Citā ierakstā viņš to ironiski sauc par gadsimta darījumu, bet vēl novembra vidū kādā video pat apgalvo, ka nauda nozagta.
Re:Check centās sazināties ar Šleseru, lai lūgtu skaidrojumu, taču viņš uz telefona zvaniem un īsziņām neatbildēja.
Cik piešķīra un kam?
Kam šie miljoni bija paredzēti, kā iztērēti un no kurienes radies mīts, ka par 80 vai 86 miljoniem eiro nopirktas tikai 120 gultas?
Visticamāk, tā aizsākums meklējams šā gada 21. septembra valdības sēdē, kad Veselības ministrija (VM) ziņoja par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti. VM valsts sekretāre Indra Dreika sēdē rādīja prezentāciju, kurā bija skaidrots, ka kopumā slimnīcu materiāltehniskajam nodrošinājumam un ieguldījumiem trijos piešķīrumos pagājušā gada decembrī un šā gada sākumā iedalīti kopumā 86,6 miljoni eiro. Prezentācijā, kas aizvien pieejama valdības interneta vietnē, redzams, kā šo naudu paredzēts sadalīt.
Tajā norādīts, ka papildu intensīvās terapijas gultām, to aprīkojumam un citām medicīnas iekārtām plānots izmantot tikai aptuveni trešdaļu šīs naudas. Otra trešdaļa – novērošanas un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai un tarifu apmaksai, trešā – gan universitāšu, gan reģionālo slimnīcu ēku pielāgošanai. Piemēram, Austrumu slimnīcas uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izbūvei, pacientu plūsmas nodalīšanai un citiem infrastruktūras pasākumiem iedalīti 20 miljoni. Dreika rādīja un stāstīja gan to, kādiem pasākumiem nauda paredzēta, gan cik un kura līmeņa slimnīcām tā iedalīta.
Tāpat prezentācijā bija minēts, ka, iegādājoties jaunas un pārprofilējot daļu esošo gultu, līdz 17. septembrim iegūtas 120 papildu intensīvās terapijas gultas.
Pēc Dreikas stāstītā ministri viņai uzdeva jautājumus, tajā skaitā par to, cik papildu gultas radītas. Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) sacīja, ka gada sākumā gultām piešķirti 86 miljoni eiro, gan piebilstot, ka runā pēc atmiņas. ”Tagad pārrēķinot, cik tur jaunas izveidotas, tur sanāk 700 tūkstoši vienai gultai,” viņš teica. Līdzīgi izteicās arī premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), norādot, ka iespējams, gada sākumā lemto precīzi neatceras, taču viņš esot sapratis, ka nauda piešķirta tieši gultām un to aprīkojumam.
Valdības sēdes līdz februāra vidum bija slēgtas. Taču par to, kādi bija šīs naudas izmantošanas plāni gada sākumā, var lasīt VM publicētajā preses relīzē. Pēc valdības lēmuma, ar kuru tika piešķirta lielākā daļa jeb 66,6 miljoni no minētajiem 86 miljoniem eiro, VM ziņoja, ka par šo naudu plānots iegādāties 82 jaunas intensīvās terapijas gultas, iegādāties dažādas Covid-19 pacientu diagnosticēšanai un ārstēšanai nepieciešamas iekārtas un pielāgot un pārbūvēt slimnīcu telpas, lai nodalītu pacientu plūsmas un samazinātu infekcijas izplatīšanās riskus. VM informāciju tolaik pārpublicēja arī vairāki ziņu mediji, ieskaitot sabiedrisko mediju portālu LSM.
Deputāti atsaucas uz publiski izskanējušu informāciju
To, ka naudu nebija plānots izmantot tikai gultām un to iekārtām, sēdē skaidroja arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!). Taču atsevišķi klikšķu portāli sēdē izskanējušo jau bija pārtvēruši un virsrakstos izskanēja līdzīgs jautājums kā sēdē – par 80 miljoniem tikai 120 gultas? Pandēmijas apšaubītāji nepatieso pieņēmumu kā faktu turpināja izplatīt sociālajos medijos, bet opozīcijas deputāti pieprasīja skaidrojumu, atsaucoties jau uz publiski izskanējušo informāciju. Dažas dienas pēc 21. septembra valdības sēdes ar šādu prasību pie veselības ministra vērsās opozīcijas pārstāvji Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens un Ralfs Nemiro. Skaidrojums tika sniegts gan rakstiski, gan Saeimas sēdē.
To, kam naudu bija paredzēts izmantot un kāpēc daļa vēl nav izlietota, skaidrojuši arī mediji, piemēram, žurnāls Ir un LTV raidījums De Facto.
Jāpiebilst, ka nav vienas atbildes, cik maksā intensīvās terapijas gulta ar visām iekārtām. Ministrijas skaidrojumā deputātiem lasāms, ka ārstniecības iestādes tās iegādājas pašas un cenas varot būt no 20 līdz pat 180 tūkstošiem eiro atkarībā no konkrētās iestādes un gultas līmeņa jeb tā, cik smagi slimiem pacientiem tās izmantojamas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
