Arī Latvijas Facebook vidē parādījušies vairāki ieraksti, kuros it kā esot redzami foto un video no šajās dienās Itālijā notikušajiem kravas auto vadītāju protestiem pret “zaļajām pasēm” jeb digitālajiem Covid-19 sertifikātiem. Ierakstos teikts, ka protestētāji bloķējuši maģistrāles. Tā nav taisnība – itāļu mediji rakstīja, ka protesti izraisīja vien nelielas neērtības un lielās šosejas netika bloķētas, bet ierakstiem pievienotie fotoattēli lielākoties uzņemti pirms vairākiem gadiem un citās valstīs. 

Divus ierakstus ievietojusi kāda Facebook lietotāja, kura regulāri publicē dezinformāciju. Vienā no tiem teikts:

“Šādi protesti Itālijā sākušies – pret piespiedu v@kcināciju un “zaļajām” diskriminācijas pasēm.

Slēdz galvenās maģistrāles. Protams, ka cietēji būs parastie cilvēki. Bet kas gan cilvēkiem atliek, ja viņos neieklausās politiķi un izturas pret viņiem kā pret lopiem.”

Lai noskaidrotu, vai tiešām nesen rīkotie protesti Itālijā bijuši tik vareni, Re:Check sazinājās ar faktu pārbaudītājiem no Itālijas. Andrea Citelli no Facta rakstiskā atbildē pastāstīja, ka šie protesti radīja vien “dažas īsas neērtības”, un automaģistrāles netika bloķētas. Arī Itālijā sociālajos medijos pēc protesta parādījušies vairāki maldinoši ieraksti, kurus atspēkoja Facta.

Itālijas medijs Il Fatto Quotidiano rakstīja, ka protesti tikai palielināja neērtības, kas tāpat katru dienu tiek reģistrētas automaģistrāļu tīkla karstākajos punktos. “Nekādas bloķēšanas, neliels diskomforts un aptuveni divdesmit pārtverti demonstrētāji,” ziņoja itāļu medijs. Līdzīgi vēstīja arī Fanpage.it, norādot, ka sociālajos medijos publicētas fotogrāfijas un video uzņemtas pirms vairākiem gadiem vai dažos gadījumos augusta brīvdienu sastrēgumos. 

Nav pierādījumu tam, ka šim ierakstam pievienotais attēls attiektos uz septembra beigās Itālijā rīkoto protestu pret “zaļajām pasēm”.

Itālijā, tāpat kā Latvijā, digitālo sertifikātu izsniedz vakcinētajiem, pārslimojušajiem un tiem, kam ir negatīvs Covid-19 tests. “Zaļā pase” tur ir obligāta, lai apmeklētu restorānus, sporta zāles, baseinus, kinoteātrus un izmantotu dzelzceļa staciju, bet kopš 15.oktobra tā kļūs obligāta arī visiem nodarbinātajiem. Pilnībā vakcinēti Itālijā ir 68% iedzīvotāju.

Vēl vienā ierakstā, kuru ievietojusi tā pati dezinformācijas izplatītāja, apgalvots:

“Kā saprotu, ceļu blokāde Itālijā turpinās.

Šausmīga protesta forma, kas radīs daudz problēmas, bet ko gan citu darīt, ja tirānija kļūst par normu? Citu līdzekļu nav kā cīnīties pret piespiedu v@kcināciju un “zaļajām” diskriminācijas pasēm.”

Ierakstam pievienots video ar simtiem kravas automašīnu, kas bloķējušas ceļus. Taču Itālijas kolēģi atsūtīja Re:Check video oriģinālu: tas ir no 2020.gada kravas auto vadītāju protesta Itālijas pilsētas Dženovas ostā.

Vēl vienu līdzīgu ierakstu krievu valodā publicējis bijušais Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs. Ierakstā viņš pauž (tulkojums no krievu valodas):

“Kā Jūs zināt, kravas automašīnu vadītāji Itālijā stājās pretī piespiedu injekcijām!

Bloķēja ceļus!! Tā ir viņu cīņa par bērnu nākotni.

Šo fotosesiju veltīja viņu drosmei…”

Taču Rosļikova ierakstā publicētā fotogrāfija internetā bija atrodama krietni pirms šī protesta. Tas redzams, izmantojot Google attēlu meklētāju. Piemēram, sociālajā medijā Twitter šis attēls publicēts vēl pērnā gada septembrī:

Citā ierakstā, ko publicējis kāds Facebook lietotājs krievu valodā, teikts:

“35 000 kravas automašīnu vadītāju ir lēmuši bloķēt visu Itālijā, mēs to jau zinām. Tikko viņiem pievienojušies zemnieki… Viss apstājas pilnībā!!”

Arī šī bilde uzņemta krietni pirms pandēmijas un pat nav no Itālijas. Tā ir no 2019.gadā Nīderlandē rīkotajiem zemnieku protestiem.

Ieraksti par 35 tūkstošiem protestējušo kravas autovadītāju kļuvuši populāri arī Itālijā, taču vietējie mediji ziņoja, ka 27.septembrī uz ceļa bija vien aptuveni divdesmit automašīnas ar dažiem desmitiem demonstrantu un visi klātesošie tikuši identificēti. Medijs La Stampa savukārt vēstīja, ka septembra beigās Itālijā rīkotā protesta sekas bija redzamas tikai tiešsaistē.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.