Facebook vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka vakcinēti cilvēki nedrīkst lidot trombu veidošanās riska dēļ un apdrošinātāji atsakoties viņus apdrošināt ceļojumiem ar lidmašīnu. Tā raidījumā Preses klubs stāstījusi izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre. Mediķi noliedz, ka vakcinētiem būtu lielāks risks lidot, savukārt attiecībā uz apdrošinātāju rīcību izteikums daļēji atbilst patiesībai. Saņemt ceļojuma apdrošināšanu, kas sedz veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, var gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Taču Latvijā ir vismaz viena kompānija, kas nolēmusi nekompensēt veselības aprūpes izdevumus gadījumā, ja ārsts apstiprina, ka tie radušies saistībā ar vakcīnu.
Populārajā Facebook ierakstā teikts:
“Izrādās, vakcinētie nedrīkst lidot. Trombu un asinsvadu plīšanas risks. Eiropā jau esot 7 negatīvi šādi gadījumi. Apdrošinātāji atsakās apdrošināt vakcinētos ceļojumos ar lidmašīnu.”
Ierakstā pievienota atsauce uz Šmidres teikto raidījumā. Tajā viņa sacīja:
“Eiropas aviokompānijas, ne tikai Eiropas, bet arī Amerikas, ir nobažījušās par vakcinēto cilvēku lidojumu drošību, jo apdrošināšanas kompānijas ir atteikušās segt riskus trombu plīšanas gadījumā. Tie, kas vakcinējās, tiem tagad varot plīst trombi un apdrošināšanas kompānijas lielās paziņoja, ka viņas šos gadījumus nesegs, un līdz ar to cilvēki tagad vēl vairāk baidīsies lidot.”
Raidījumā Šmidre sacīja, ka informācija bijusi medicīnas žurnālā The Lancet. Šādu publikāciju gan neatradām. Pēc lūguma precizēt informācijas avotu Šmidre Re:Check sacīja, ka to viņai esot stāstījis kāds paziņa mediķis. Viņa atstāstīja, ka šāda informācija esot izskanējusi ziņu medijos – ASV apdrošinātāji atsakoties apdrošināt cilvēkus saistībā ar trombožu risku, bet aviosabiedrības tāpēc apspriedušas iespēju neļaut lidot divus mēnešus pēc vakcinācijas. Arī šādu ziņu nekur neatrodam, un Šmidre konkrētu avotu nenorāda. Gluži pretēji – vairāki mediji, piemēram, Politifact, AP un ABC News ir atspēkojuši līdzīgus apgalvojumus – aviokompānijas noliedz, ka būtu izskatījušas šādu iespēju.
Vai apdrošinātāji nesedz trombu risku vakcinētajiem?
Vērsāmies pie Latvijas apdrošinātāju asociācijas. Pēc biedru aptaujāšanas asociācijas sekretāre Sandija Šaicāne norādīja, ka politika šajā jautājumā atšķiras. ”Dažādiem apdrošinātājiem tas ir izņēmums – vakcīnu blakusefekti un to ārstēšana,” stāsta Šaicāne. Konkrētas kompānijas gan viņa nenosauc, tāpēc vaicājām Latvijas lielākajiem apdrošinātājiem.
Visas kompānijas, kas sniedza atbildi (If, Compensa, ERGO, BALTA), norāda, ka apdrošināšanas atlīdzība nav atkarīga no vakcinācijas statusa. Taču uzņēmumam BALTA ir izņēmums saistībā ar vakcinācijas blaknēm. “Ja saslimšana radusies kā sekas pēc Covid-19 vakcinācijas, tam jābūt apstiprinātam medicīniskajā slēdzienā. Tas būtu izņēmuma gadījums, ko apdrošināšana nesegtu, jo BALTA nesedz izdevumus, kas saistīti ar vakcinācijas pret Covid-19 seku ārstēšanu,” uzņēmums skaidro rakstiskā atbildē. Līdz šim šādu gadījumu neesot bijis.
Kāds ir BALTA pamatojums? Kompānija norāda: “Lēmums pieņemts saistībā ar to, ka Covid-19 vakcīnu klīniskā izpēte vēl nav pabeigta.” Jāpiebilst, ka šis apgalvojums ir maldinošs, jo klīniskie pētījumi par vakcīnas efektivitāti un drošumu pieaugušajiem ir pabeigti. Lai Eiropā apstiprinātu vakcīnu, tām jāiziet trīs klīnisko pētījumu fāzes. Pēc tam rezultātus izvērtē un apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. “Bez pētījumiem, ka ieguvums ir lielāks par risku, nemaz nevar zāles reģistrēt,” norāda Zāļu valsts aģentūra (ZVA) pārstāve Dita Okmane. Klīniskajos pētījumos ar Pfizer/BioNTech vakcīnu piedalījās aptuveni 44 tūkstoši, ar Moderna – aptuveni 30 tūkstoši, bet ar AstraZeneca vakcīnu – aptuveni 24 tūkstoši cilvēku, uzsver ZVA. Kad pabeigti šie pētījumi, kompānijas sev izvirzījušas jaunus pētāmos jautājumus, piemēram, vai vakcinēties var arī bērni. Tāpat arī turpināsies vakcinēto uzraudzība, lai, piemēram, noskaidrotu, cik ilgi vakcīna ir efektīva. Vaicājām BALTA, kas ir avots apgalvojumam par nepabeigtiem klīniskajiem pētījumiem un kādu informāciju viņi gaida. Kompānija atbildēja: “Balstāmies publiski pieejamā oficiālā informācijā. Plašāku informāciju par risku aprēķinu gan nevarēsim sniegt, jo tas ir komercnoslēpums.”
Cik daudzi apdrošinātāji ieviesuši kādus izņēmumus vakcinētajiem, gan nav zināms. Eiropas Apdrošinātāju asociācijas Insurance Europe pārstāvis Ričards Makilikans Re:Check rakstiski norādīja, ka viņiem nav indikāciju, ka apdrošinātāji piedāvā atšķirīgus noteikumus vakcinētajiem un nevakcinētajiem.
Vai vakcinētajiem lidot ir riskantāk?
Asinsvadu ķirurgs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta vadītājs profesors Dainis Krieviņš šādu apgalvojumu noraida. Viņš stāsta, ka ir trīs galvenie iemesli, kuriem kombinējoties, veidojas trombs, proti, asinsvadu aizsprosto asins receklis (nevis plīst asinsvadi). Pirmais faktors ir venozā stāze, situācija, kad aktīvi nekustamies. Otrais faktors ir vēnu sieniņu bojājums, kad gūstam traumu vai veiktas kādas lielas ķirurģiskas operācijas. Trešais – hiperkoagulācija jeb pastiprināta asins sarecēšana, kas var būt iedzimta vai iegūta saistībā ar slimībām, kādiem medikamentiem vai, piemēram, grūtniecību.
Mazkustīguma dēļ ar paaugstinātu vēnu trombozes risku saistās arī ilgi lidojumi. Krieviņš norāda – to dēvē par ekonomiskās klases sindromu. “Tur parasti cilvēki mazā vietiņā saspiežas. Ja viņam ir desmit, divpadsmit, četrpadsmit stundas jālido, tad viņam arī ir šī venozā stāze, jo viņš nekustas un ir saspiestā telpā,” stāsta Krieviņš. Tā palielinās risks, ka veidosies dziļo vēnu tromboze. Visbiežāk – kājās. Taču jāņem vērā, ka tas ir tikai viens no riska faktoriem. Viņš skaidro: “Vismaz tie pašreiz pieejamie zinātniskie dati, kas mums ir, neapstiprina, ka viens šis faktors varētu izraisīt trombozi. Ļoti, ļoti daudz cilvēku, miljoniem gadā lido lidmašīnā 14 stundas, un viņiem trombožu nav.”
Kā zināms, Eiropas zāļu aģentūra konstatējusi, ka saistībā ar AstraZeneca un Janssen vakcīnām var rasties trombozes un trombocitopēnijas sindroms (TTS) – ļoti reti sastopama problēma, kad veidojas asins trombi un vienlaikus ir arī zems trombocītu (šūnu, kas piedalās asins recēšanā) skaits. Tromboze mēdz veidoties neparastās vietās, piemēram, galvas smadzenēs un iekšējo orgānu vēnās, vēstulē ārstiem norāda AstraZeneca. Samazinātais trombocītu daudzums ir viens riska faktors, kas izjauc līdzsvaru asinsreces procesos, skaidro Krieviņš.
Taču Krieviņš saka, ka jāsakrīt vairākiem faktoriem, lai lidojuma laikā rastos trombs: “Tas, ka Covid vakcīna izraisīs trombozi lidojot – tie ir maldi un mānīšanās. Noteikti nav pierādīts, ka kādam, kas pārslimojis, ir mazāks risks nekā kādam, kas saņēmis šo vakcīnu.”
Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis Re:Check rakstiski norādīja: “Lidošanas trombozes riskam nav nekāda sakara ar vakcinācijas trombozes risku. Turklāt ļoti retās pēcvakcinācijas trombozes ir samērā agrīni pēc vakcinācijas. Parasti tās ir pirmās 15 vakcinācijas dienas.”
Arī Džonsa Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas asociētais profesors un dziļo vēnu trombozes eksperts Eliots Hants medijam AP sacīja, ka trombi, kas var veidoties lidmašīnā, atšķiras no retajiem trombiem, kam ir risks veidoties saistībā ar atsevišķām vakcīnām. Arī viņš norādīja, ka vakcīnu gadījumā trombi veidojas neparastās vietās, piemēram, smadzeņu vēnās vai vēdera dobuma vēnās. Tā eksperti stāstījušiarī Politifact un Austrālijas medijam ABC.
Eiropas Zāļu aģentūra lēsusi, ka TTS varētu skart vienu no 100 tūkstošiem vakcinēto cilvēku. Piemēram, Austrālijā, kur līdz 20.maijam izlietots 2,1 miljons vakcīnas devu, ziņots par 24 šādiem gadījumiem. Tātad risks ir apmēram vienam cilvēkam no 88 tūkstošiem. Viens gadījums bijis letāls. ZVA norāda, ka šobrīd Latvijā neviens TTS gadījums nav konstatēts.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
