Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Pēdējās dienās Facebook un Telegram ļoti populārs kļuvis attēls, kurā uzskaitīti sejas maskām it kā piemītošie nevēlamie blakusefekti. Tie ir pārspīlēti, turklāt informācija ņemta no avotiem, kuros lielākoties analizēta FFP2 jeb N95 respiratoru ilgstošas lietošanas ietekme uz mediķu pašsajūtu, nevis auduma vai ķirurģiskās maskas, ko cilvēki sabiedriskās vietās izmanto visbiežāk. Lielākai uzticamībai ierakstam pievienota norāde, ka informāciju sagatavojusi kāda Latvijas mediķu apvienība. Re:Check apstiprinājumu tam gūt neizdevās – organizācija ar šādu nosaukumu iepriekš pastāvējusi, taču tās dibinātājs norāda, ka attēlu nav veidojis.
Attēls Facebook un Telegram publicēts no vairākiem profiliem, ar to kopumā dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Tam pievienotajā ierakstā teikts:
“Attēls no Latvijas mediķu apvienības! Uzticies zinātnei un godīgiem mediķiem”
To, ka attēlu veidojusi Latvijas Mediķu apvienība, savos ierakstos apgalvo vairāki lietotāji. Uzņēmumu datubāzē Lursoft tiešām atrodama šāda biedrība, taču tajā jau kopš 2019.gada nav nevienas aktīvas amatpersonas. Vienīgais cilvēks, kas ar to bijis saistīts vēsturiski, ir Andrejs Dovguško. Re:Check sazvanīja Dovguško, un viņš uzsvēra, ka Mediķu apvienība nav aktīva jau gadiem, viņš attēlu nav veidojis un neesot “Covid noliedzējs”. Attēla autoru Re:Check neizdevās noskaidrot. Iespējams, pirmoreiz tas tika publicēts no anonīma Facebook profila, kura lietotājs ar vārdu Agnese dēvē sevi par mediķi. Uz Re:Check jautājumiem šis lietotājs neatbildēja un žurnālisti nobloķēja.
Vai maskas izraisa veselības problēmas?
Attēlā uzskaitītas vairākas veselības problēmas, kas it kā var rasties, nēsājot masku. Pievienota arī norāde uz zinātnisku rakstu, kuram ir 178 atsauces uz pētījumiem un citiem publiski pieejamiem materiāliem, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Re:Check secināja, ka attēlā masku negatīvā ietekme pārspīlēta un nav ņemts vērā būtisks konteksts – problēmas un nepatīkamās reakcijas lielākoties konstatētas pētījumos, kuros mediķi maskas nēsājuši daudzas stundas. Turklāt vairums pētījumu attiecas uz FFP2 jeb N95 respiratoru, nevis, piemēram, auduma vai ķirurģiskajām maskām, ko cilvēki visbiežāk lieto, uzturoties sabiedriskās vietās. Kā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, tam ir nozīme, jo respiratori ir no blīvāka materiāla, ciešāk pieguļ sejai un tiem ir zemāka ūdens caurlaidība. Līdz ar to tie arī sniedz efektīvāku aizsardzību. Vanadziņš secina, ka attēlā norādītā masku ietekme ir pārlieku vispārināta: “Nevar salīdzināt desmit minūšu Rimi apmeklējumu vai aiziešanu pie ārsta ar fiziski smagu darbu emocionāla stresa apstākļos N95 maskā un aizsargtērpā.”
Re:Check aplūkoja daļu no atsaucēs minētajiem pētījumiem.
Grūtības elpot, skābekļa saturācijas mazināšanās, galvassāpes, nogurums, grūtības koncentēties, asinsspiediens
Vairāki pētījumi veikti specifiskos apstākļos. Piemēram, vienā iesaistītas deviņas medmāsas, kas nēsāja N95 respiratoru vai respiratoru kopā ar ķirurģisko masku divās 12 stundu garās maiņās. Pieauga ogļskābās gāzes saturācija, taču pieagums nebija klīniski nozīmīgs, norādīts pētījumā. Sirdsdarbības ātrums nemainījās. Taču pakāpeniski pasliktinājās medmāsu pašsajūta, piemēram, viņas ziņoja par nogurumu, galvassāpēm un grūtībām komunicēt. Sūdzības bija izteiktākas medmāsām ar lielāku ķermeņa masas indeksu. Jāpiebilst, ka pētījumā nav salīdzināts, kā maiņas laikā jutās medmāsas bez respiratoriem, tātad nav iespējams noteikt tieši respiratoru ietekmi uz pašsajūtu. Arī Vanadziņš pauž, ka vairums rakstā pieminēto pētījumu skaidri neparāda, ka problēmas saistītas ar maskām, nevis vēl citiem faktoriem.
Izmantoti arī citi pētījumi, kuru rezultāti nav attiecināmi uz visu sabiedrību, Piemēram, aprakstīti divi pētījumi, kur piedalījās pacienti ar hronisko obstruktīvo plaušu slimību.
2012.gada pētījumā, uz ko atsaucas raksta autori, novērots ogļskābās gāzes saturācijas pieaugums, sirdsdarbības paātrinājums un straujāka elpošana 20 veselīgiem cilvēkiem, kas ar ķirurģisko masku uz sejas stundu lēni minās ar velotrenažieri (ar ātrumu 5,6 kilometri stundā). Pētījuma autori gan šīs izmaiņas raksturo kā minimālas un klīniski nenozīmīgas. Citā pērn publicētā pētījumā, kurā 16 brīvprātīgie sportoja gan ar respiratoru, gan ķirurģisko masku, gan bez maskas, netika novērota ietekme uz sirdsdarbības ātrumu, elpošanas ātrumu, asinsspiedienu, skābekļa saturāciju un to, cik ātri cilvēks nogurst. Taču konstatēts ogļskābās gāzes saturācijas pieaugums, kas ir izteiktāks, nēsājot respiratoru, un pie augstākās slodzes. Norādīts, ka cilvēkiem ar plaušu slimībām rūpīgi jāizvērtē masku nēsāšana fizisku aktivitāšu laikā.
Citos pētījumos konstatētas izteiktākas izmaiņas. Pērn veiktā pētījumā 12 studenti ar maskām stundu un 40 minūtes sēdējuši un lasījuši. Pašsajūtu un subjektīvas sajūtas par gaisa kvalitāti ietekmējušas visas maskas, no tām visizteiktāk – N95 maskas. Fiksētas sirdsdarbības ātruma, ādas temperatūras un skābekļa saturācijas izmaiņas, taču nav norādīts, vai tās ir klīniski nozīmīgas. Nav novērota ietekme uz asinsspiedienu.
Vanadziņš norāda, ka maskas var radīt diskomfortu, it īpaši respiratori, kas sejai pieguļ ļoti cieši: “Līdzīgi kā mums zeķe nospiež kāju, tieši tāpat notiek ar masku, ja to nēsājam ļoti, ļoti ilgu laiku. Profesionālajā vidē runa ir par sešām, astoņām, desmit, divpadsmit stundām nepārtrauktas nēsāšanas.” Tas ārstiem nākot kopā ar lielu stresu un fizisko slodzi, kas kombinācijā var radīt vairākus pētījumos minētos simptomus.
Eksperts gan norāda, ka skābekļa trūkums nav būtiska problēma, jo tā molekula esot apmēram 300 reižu mazāka nekā vīruss. Gaisa plūsma var būt apgrūtināta, ja maska nēsāta pārāk ilgi un tās filtrs ir pilns, tāpēc maska jāmaina ik pa divām līdz četrām stundām, tai jābūt tīrai un tā jāuzliek ar tīrām rokām. Vanadziņš gan piebilst, ka auduma maskas ražotas no ļoti atšķirīgiem materiāliem, tāpēc var būt, ka tās neaiztur vīrusu vai, gluži pretēji, ir pārāk blīvas. Tāpēc drošāk esot pirkt ķirurģiskās maskas, ja skaidri redzams ražotājs un cita informācija.
Stress, trauksme, empātijas mazināšanās, komunikācijas traucējumi
Rakstā, uz ko atsaucas attēla veidotāji, norādīts, ka psiholoģiskos simptomus pētījumu dalībnieki izjutuši, nēsājot maskas ilgstoši. Taču, kā minēts, vairums pētījumu ir par mediķiem, kas daudzas stundas lieto respiratorus.
Piemēram, kādā pētījumā norādīts, ka pēc astoņu stundu nēsāšanas pakāpeniski pieauga mediķu diskomforts. Citā secināts, ka mediķiem, kas pētījumā stundu vieglā režīmā lietoja trenažieri, nebija nekādu būtisku psiholoģisku un fizisku izmaiņu, taču maskas iekšpusē samazinājās skābekļa, bet pieauga ogļskābās gāzes līmenis.
Pērn veiktā pētījumā aplūkota masku nēsāšana izglītības iestādēs. Norādīts, ka sejas lejasdaļas aizsegšana aprūtina komunikāciju un spēju nolasīt emocijas, tāpēc skolotājiem grūtāk veidot saikni ar skolēniem. Arī kādā pētījumā par ārstu un pacientu attiecībām aprakstīts, ka pacienti uzskatīja mediķus par mazāk empātiskiem, ja mediķiem konsultācijas laikā uz sejas bija maska. Tātad pretēji Facebook attēlā paustajam pētījumā nav atklāts, ka maskas nēsāšana mazina empātiju, bet gan analizēta pacientu uztvere.
Jāpiebilst, ka rakstā ievietota arī atsauce uz pētījumu, kurā apgalvots, ka tiem, kas nēsā masku, biežāk ir trauksme, stress, nomāktība un ar to saistītas slimības. Taču raksts nav publicēts zinātniskā žurnālā, bet gan kādā arhīvā. Tur minētajai publikācijai pievienots brīdinājums: “Esam pārliecināti, ka publikācijas saturs neizturētu zinātnisko recenziju procesu pirms publicēšanas zinātniskā žurnālā.” Skaidrots, ka raksts atstāts mājaslapā, lai veicinātu kritisku diskusiju.
Temperatūras celšanās maskas iekšpusē, mitrums, ādas kairinājums, nieze, akne
Rakstā norādīts, ka ar šādām problēmām nākas saskarties, masku nēsājot ilgstoši. Vairums pētījumu ir par respiratoru izmantošanu. Norādīts, ka zem maskas var ne tikai pieaugt temperatūra, bet arī veidoties mitrums, kas var izraisīt, piemēram, akni.
Vienā no pētījumiem, uz kuru ir atsauce, tiešām novērots temperatūras pieaugums, stundu nēsājot ķirurģisko masku, taču tas bijis mazāks par 0,1 grādu. Kādā pētījumu apkopojumā ziņots par lielāku pieaugumu, piemēram, no četriem līdz pat apmēram septiņiem grādiem uz degungala. Temperatūra uz ādas joprojām atbilst normai, taču var radīt diskomfortu. Uzsvērts, ka temperatūras maiņa atkarīga arī no maskas materiāla un tā, cik cieši tā pieguļ, darba intensitātes, izmantošanas ilguma, vides apstākļiem, piemēram, temperatūras telpā. Taču, ja starpība starp temperatūru zem maskas un ārpus tās ir liela, zem maskas var krāties mitrums. Tad gaisam maskā nokļūt ir grūtāk. Citā pētījumā uzsvērts, ka respiratori izraisa būtiskāku temperatūras kāpumu un diskomfortu nekā ķirurģiskās maskas.
Ķīnā veiktā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse mediķu, kas nēsāja respiratoru, saskārās ar sausu ādu, ādas lobīšanos, niezi, apsārtumiem un līdzīgām problēmām. Tiem, kas respiratoru nēsāja ilgāk nekā sešas stundas, šādām problēmas bija biežāk. Pētījumā ASV ar akni saskārās puse respiratoru lietojošo mediķu.
Baktērijas, vīrusi, sēnītes
2019.gadā veiktā pētījumā konstatēts, ka slimnīcās strādājošajiem mediķiem uz maskas ārējās virsmas uzkrājas dažādi vīrusi, kas rada inficēšanās risku, it īpaši, ja maska nēsāta ilgāk par sešām stundām. Tāpēc secināts, ka jānosaka maksimālais ieteicamais maskas nēsāšanas laiks. 2018.gadā publicēts pētījums, kurā pārbaudītas ķirurgu lietotās maskas. Uz virsmas var uzkrāties baktērijas, tāpēc ķirurgiem ieteikts mainīt masku ik pa divām stundām. Vanadziņš stāsta, ka, pareizi nēsājot masku, mainot to ik pa divām līdz četrām stundām, šādi riski ir ļoti nelieli.
Balss traucējumi
Rakstā atsauce ievietota uz pērnā gada nogalē publicētu pētījumu, kurā piedalījās 221 mediķis. Trešdaļa norādījuši, ka iepriekšējā mēnesī viņiem bijušas kādas problēmas ar balsi, piemēram, tā aizsmakusi vai bijušas sāpes runājot. Apmēram 90% pētījuma dalībnieku ziņoja, ka masku nēsā astoņas līdz 12 stundas dienā, taču, tā kā pētījums veikts aptaujas veidā, tas nepierāda, ka šīs problēmas saistītas tieši ar masku.
Viltus drošības sajūta
Gan rakstā, gan citviet, piemēram, PVO paziņojumos izteiktas bažas, ka maska tiešām var radīt viltus drošības sajūtu, cilvēkiem pārvērtējot tās aizsargspējas un neievērojot citus piesardzības pasākumus.
Kādā video, kurā izplatīts šis attēls, izteikti arī vairāki citi nepatiesi apgalvojumi:
“Ja nēsā masku, tad Covid inficēšanās risks tiešām samazinās, bet tikai par 0,3%. Tātad nav nekāda ieguvuma.”
Video autors atsaucas uz Dānijā veiktu pētījumu. Tas publicēts akadēmiskajā žurnālā Annals of Internal Medicine. Tur norādīts, ka mēneša laikā no tiem, kas nēsāja masku, ar Covid-19 saslima 1,8%, bet no tiem, kas nenēsāja – 2,1%. Taču šo pašu pētnieku veidotā publikācijā teikts: “Rezultātus nevajadzētu izmantot, lai secinātu, ka masku nēsāšana sabiedrībā nav efektīvs veids, kā samazināt SARS-CoV-2 infekcijas gadījumus, jo pētījumā nav pārbaudīta masku loma, mazinot transmisiju no inficēta cilvēka”. Proti, nav skaidrs, cik daudz citu cilvēku no infekcijas var pasargāt saslimušais, kas nēsā masku. Piemēram, ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) skaidro, ka maskas iesaka nēsāt visiem, jo tās paredzētas gan, lai sargātu no inficēšanās pašu, gan, lai aizturētu vīrusu izdalīšanos, maskas nēsātājam elpojot vai klepojot. Arī viens no pētījuma autoriem teicis, ka cilvēkiem vajadzētu nēsāt maskas, jo “tu sevi pasargā no potenciāli dzīvību apdraudošas slimības”, viņu citē portāls Forbes.
Uz problēmām saistībā ar Dānijas pētījumu norādījuši vairāki eksperti. Piemēram, rakstā, kas arī publicēts Annals of Internal Medicine, uzsvērts, ka pētījums veikts pērn aprīlī un maijā, kad saslimstība Dānijā bija zema. Tāpat tikai 46% cilvēku, kam bija jānēsā maska katru reizi, izejot no mājām, norādīja, ka šo prasību pilnībā pildījuši.
Gan CDC, gan Vanadziņš arī uzsver, ka maskas, protams, nesniedz pilnīgu aizsardzību un lietojamas kā papildu aizsarlīdzeklis. Jāievēro arī citi ierobežojumi.
Video autors atsaucas arī uz citiem materiāliem, tajā skaitā kādu it kā Stenfordas universitātes pētījumu. Patiesībā attiecīgais raksts atrodams izdevniecības Elsavier žurnālā Medical Hypotheses, kurā tiek publicētas dažādas interesantas, bet vēl pētījumos neapstiprinātas hipotēzes, norādīts izdevēja mājaslapā. Tajā teikts, ka mērķis ir publiskot ”radikālas hipotēzes, ko noraidītu vairums konvenciālo žurnālu”. Turklāt izdevniecība rakstu ir atsaukusi, minot vairākus iemeslus. Piemēram, rakstā citēto pētījumu saturs nav atstāstīts precīzi un autoram pretēji paša paustajam jau kopš 2016.gada patiesībā nav nekādas saistības ar Stenfordas universitāti.
Video arī norādīts uz starptautisku līgumu, kas esot augstākstāvošs par Ministru kabineta noteikumiem Covid-19 ierobežošanai, tāpēc maskas neesot obligāti jālieto:
“Izrādās, ir spēkā arī starptautiskais līgums Ovjedo konvencija, un tur atrodams piektais pants, kurš nosaka, ka jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu. Acīmredzami, ka maska ir ar veselību saistīta darbība.”
Par šo apgalvojumu Re:Check rakstīja jau iepriekš. Konvencija attiecas uz ārstniecību un zinātnisko izpēti, savukārt maskas uzskatāmas par individuālās aizsardzības līdzekļiem un to nēsāšana nav ārstnieciska manipulācija, apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) juridiskās zinātnes doktora studiju programmas vadītāja Karina Palkova un RSU docente, tiesību zinātnes nepilna laika bakalaura studiju programmas vadītāja Inga Kudeikina. Turklāt pašas Ovjedo konvencijas 26.pants nosaka: “Šajā Konvencijā paredzēto tiesību un aizsardzības pasākumu piemērošanu nedrīkst nekādi ierobežot, ja vien šādi ierobežojumi nav paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskas sabiedrības sabiedriskās drošības interesēs, lai novērstu noziegumus, aizsargātu sabiedrības veselību vai citu cilvēku tiesības un brīvības.”
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
