Apgalvojumiem par Zviedrijas veiksmes stāstu arvien nav pamata – mirstība nemazinās, ekonomika neaug
Zviedrijā tikpat kā nav ierobežojumu, mirstība krītas, ekonomika aug un drīz būs sasniegta kolektīvā imunitāte – šādi un līdzīgi apgalvojumi arvien gūst popularitāti sociālajos medijos. Taču tie neatbilst patiesībai – Zviedrijā ierobežojumi bija mazāki nekā citur, taču valsts līmenī atzīti par nepietiekamiem, ekonomikas kritums ir lielāks nekā daļā kaimiņvalstu, bet mirstība no Covid-19 – stipri augstāka.
Re:Check apkopoja vairākos Facebook ierakstos publicētos mītus un puspatiesības.
Decembra vidū populārs kļuva bijušā žurnālista Sandra Toča pārpublicēts uzņēmēja Jāņa Ošleja Twitter ieraksts.
Ar to Facebook dalījās gandrīz 800 cilvēku.
To pavada Toča komentārs: “Mūsu valdība šodien lems par pilnīgi pretēju pieeju, sakot, ka variantu nav. Bet varianti ir.”
Ošlejs raksta:
“Zviedrijas pieeja C19 vēl arvien ir ļoti veiksmīga.”
Par to, ka nav pamata uzskatīt Zviedrijas pieeju par veiksmīgāku, rakstījām jau septembrī, pirms lielā daļā Eiropas bija sācies otrais slimības uzliesmojums. Pavasarī Zviedrijā tiešām bija daudz mazāk ierobežojumu nekā apkārtējās valstīs, taču arī Covid-19 mirstība bija stipri augstāka, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums – lielāks.
Kopš tā laika daudz kas mainījies un ierobežojumi arī Zviedrijā kļuvuši ievērojami stingrāki. Jau oktobrī mediji ziņoja, ka Zviedrija plāno stratēģiju mainīt. Sākotnēji vietvarām tika dotas pilnvaras stingri ieteikt cilvēkiem neapmeklēt veikalus un neizmantot sabiedrisko transportu. Novembrī Zviedrija visā valstī ieviesa stingrākus pulcēšanās ierobežojumus, publiskos pasākumos liedzot pulcēties vairāk par astoņiem cilvēkiem, raksta portāls LSM.
Savukārt šomēnes ieviesti vēl stingrāki ierobežojumi, ziņo portāls Deutsche Welle. Slēgtas sporta zāles, peldbaseini un bibliotēkas, vidusskolēni mācās no mājām. Zviedrijas valdība arī rekomendē sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā stundās, kad ir visvairāk pasažieru. Tāpat valstī liegts ieceļot cilvēkiem no Lielbritānijas un Dānijas.
Neskatoties uz to, arī decembrī Zviedrijā bija gan krietni augstāka infekcijas izplatība, gan mirstība nekā, piemēram, kaimiņvalstī Norvēģijā, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati. Zviedrijā nedēļā līdz 28.decembrim atklāts 21 tūkstotis jaunu infekcijas gadījumu un 69 nāves, bet Norvēģijā, kur iedzīvotāju skaits tikai divreiz mazāks – divi tūkstoši infekciju un 17 nāves gadījumi. Gan Zviedrijas premjers, gan karalis atzinuši, ka valstī vajadzēja agrāk ieviest ierobežojumus.
Decembra beigās valdība publiskoja jauno “pandēmijas likumu”, kas tai piešķirs plašākas ierobežojumu noteikšanā, piemēram, ļaus noteikt maksimālo cilvēku skaitu sabiedriskās vietās, slēgt iepirkšanās centrus, restorānus, bārus, kā arī sodīt cilvēkus, kas noteikumus neievēro.
Ošlejs arī uzskaita argumentus, kas liecinot par veiksmi. Viņš raksta:
“1) krītas intensīvā terap esošo C19 pacientu skaits.”
Re:Check, izmantojot Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras datus, secināja, ka nebija krituma decembra sākumā, kad Ošlejs publicēja ierakstu. Arī Ošleja ierakstā ir ekrānšāviņi ar aģentūras grafikiem, tomēr nekļūst skaidrs, kā nonākts pie secinājuma par kritumu.
Ošlejs Re:Check norādīja, ka secinājumu izdarījis pēc citiem datiem, kas publicēti Zviedrijas intensīvas terapijas reģistra mājaslapā. Tur jaunievietoto pacientu skaits tiešām nedaudz atšķiras. Gan reģistra, gan veselības aģentūras mājaslapā skaidrots, ka reģistra datos no jauna ieskaitīti arī pacienti, kas pārvietoti starp intensīvās terapijas nodaļām. Šajos datos periodā no 1. līdz 10.decembrim pēc strauja kāpuma vērojams pavisam neliels pacientu skaita kritums, salīdzinot ar pēdējām desmit novembra dienām.
Ošlejs Re:Check pauda, ka, iespējams, bijuši datu precizējumi, bet ieraksta publicēšanas laikā secinājumi esot bijuši pareizi.
Jāpiebilst, ka decembra sākumā zviedru mediji ziņoja, ka Stokholmas reģionā, kur dzīvo nepilna ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, aizpildīti 99% intensīvās aprūpes gultu. Tāda situācija radusies, jo līdz ar slimibas izplatības kritumu vasarā samazināts pagaidu gultas vietu skaits un atcelti citi ārkārtas pasākumi. Arī Zviedrijā tāpat kā Latvijā intensīvās aprūpes iespējas galvenokārt ierobežo darbinieku trūkums.
Nākamais arguments ir mirstības it kā krišanās:
“2) krītas mirušo ar pozit C19 testu skaits un, vissvarīgākais.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā par mirstības datiem rakstīts, ka informācija par saslimšanas un nāves gadījumu skaitu tiek atjaunota ar kavēšanos, tādēļ tā jāinterpretē piesardzīgi. Arī Zviedrijas medijos vairākkārt rakstīts, ka nāves gadījumu skaits pēc sākotnējo datu publicēšanas tiek precizēts. Oksfordas universitātes datu projekts Our World in Data fiksējis, ka, piemēram, 30.oktobrī publicētais iepriekšējo septiņu dienu vidējais mirstības rādītājs bijis 2,6, bet līdz 12.novembrim dati par šo pašu periodu laboti uz 8,1. Arī Re:Check novēroja, ka raksta tapšanas laikā no 22. līdz 28.decembrim mirušo skaits par laika posmu no 1. līdz 10.decembrim pieauga par 17 cilvēkiem. Šī iemesla dēļ grafiks aģentūras mājaslapā vienmēr rāda, ka pēdējās pāris nedēļās mirstība krītas. Tā visdrīzāk kļūdu pieļāvis arī Ošlejs.
Ar pārsteidzīgu secinājumu izdarīšanu par Zviedriju īpaši jāuzmanās Ziemassvētku laikā. Medijs The Local ziņo, ka šajā laikā var būt vairāku dienu periodi, kad datus neatjaunos.
Džonsa Hopkinsa universitātes dati arī rāda, ka līdz šim ar Covid-19 saslimušo mirstības rādītājs Zviedrijā bijis augstāks nekā kaimiņvalstīs – 2,1%. Somijā (tāpat kā Latvijā) tas ir 1,5%, Norvēģijā – 0,9%, bet Dānijā 0,8%.
Ošlejs turpina par mirstību:
“3) kopējā mirstība kopš maija turas zem iepriekšējo gadu vidējā.”
Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
To, ka kopumā mirstība Zviedrijā nav augusi, Ošlejs uzsvēra arī sarakstē ar Re:Check. Lai to pierādītu, viņš piedāvāja aplūkot Eiropas mirstības monitoringa projekta Euromomo grafikas. Tajās gan redzams, ka mirstība šogad lielākajā daļā gada pārsniegusi vidējo līmeni (pelēkā josla), bet pavasarī un gada beigās – arī sarkano robežu, ar ko apzīmēts būtisks kāpums.
Gada pirmajos sešos mēnešos kopumā Zviedrijā bija augstākā mirstība kopš 1869.gada, ziņoja arī Zviedrijas Statstikas birojs. Šajā periodā nomira 51,4 tūkstoši cilvēku, kas ir par 10% vairāk nekā vidēji iepriekšējos piecos gados.
Vasarā situācija ievērojami uzlabojās. Gada trešajā ceturksnī – jūlijā, augustā, septembrī – Zviedrijā bija 1,9% mirstības kritums pret iepriekšējiem gadiem, aprēķinājis birojs. Dati par gada pēdējo ceturksni vēl jāgaida.
Visbeidzot Ošlejs raksta par ekonomiku:
“Zviedrijā skolas, uzņēmumi atvērti, IKP +2%.”
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Patiesībā pēc Eurostat datiem Zviedrijai gada otrajā ceturksnī IKP krities par 7,4%, bet trešajā – par 2,7%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Kaimiņvalstīs Norvēģijā un Somijā kritums bija mazāks.
Vaicājām Ošlejam, kāds ir viņa datu avots. Ekonomists norādīja uz Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa Twitter ierakstu, kurā viņš atsaucies uz Eurostat datiem.
Hermaņa publicētajā tabulā cipari sakrīt ar tiem, kas ir Eurostat mājaslapā, bet pie trešā ceturkšņa IKP izmaiņām Zviedrijā nav pielikta mīnuszīme. Hermanis Re:Check sacīja, ka tabulu veidojis manuāli un, visticamāk, pieļāvis nejaušu kļūdu.
Ošlejs atzina kļūdu, taču piebilda, ka IKP kritums Zviedrijā tāpat ir būtiski mazāks nekā ES vidēji.
Facebook klīst vēl dažādi citi mīti par Zviedriju. Ierakstā, ar ko dalījušies vairāki simti cilvēku, apgalvots:
“Zviedrijas Sabiedrības veselības dienests/ Folkhalsomyndigheten ir atjaunojis vadlīnijas par PCR testiem jau 30. novembrī un atzīst, ka ar šiem testiem nav iespējams noteikt, vai cilvēks ir pašlaik inficēts un var inficēt citus.”
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Ierakstam arī pievienota saite uz dienesta mājaslapu. Tajā teikts, ka PCR tests jeb polimerāzes ķēdes reakcijas tests, ar kura palīdzību nosaka Covid-19 klātbūtni organismā, “nespēj atšķirt vīrusu, kas spēj inficēt šūnas, un vīrusu, ko neitralizējusi imūnsistēma, tātad tests nespēj pateikt, vai kāds ir “lipīgs” vai ne”. Šajās vadlīnijās nekur nav rakstīts, ka ar testu nevar noteikt, vai kāds ir inficēts. Mājaslapā skaidrots, ka vīrusa RNS iespējams noteikt vairākas nedēļas pēc slimības, bet tas nenozīmē, ka cilvēks joprojām var inficēt citus. Tāpec dienests iesaka par potenciālu inficēt spriest pēc dienu skaita, kas pagājis kopš slimības simptomu parādīšanās.
Par to, ka PCR testi ir piemēroti Covid-19 diagnostikai, Re:Check skaidroja jau iepriekš.
Vēl kādā nesenā Facebook ierakstā apgalvots:
“Antivielu testi pašlaik Zviedrijā uzrāda, ka 37% testēto iedzīvotāju ir antivielas pret jauno koronavīrusu”.
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Autore secina, ka valstī pavisam drīz esot gaidāma kolektīvā imunitāte. Savukārt Zviedrijas galvenais imunologs Anderss Tegnells nesen medijiem norādījis, ka populācijā nav novērojamas imunitātes pazīmes, kas spētu kavēt slimības izplatību. Informācija par 37% iedzīvotāju ar antivielām iegūta kāda zviedru ārsta blogā, uz ko atsaucas ieraksta autore, taču tajā viņš stāsta par testiem Stokholmā, kas veikti vienas nedēļas laikā, nevis par rādītāju populācijā kopumā. Zviedrijā kopumā Covid-19 infekcija konstatēta nedaudz vairāk nekā 387 tūkstošiem cilvēku, kas ir tikai 3,8% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lai gan patiesais inficēšanās līmenis valstī varētu būt augstāks, nav ziņu, ka tas sasniegtu ierakstā minētos 37% vai ka drīz sasniegs tā saucamajai pūļa imunitātei nepieciešamos vismaz 60%.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
