Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas deputāts Gatis Eglītis LTV raidījumā Šodienas jautājums runāja par partijas prioritāti nākamā gada valsts budžetā – palielināt ģimenes valsts pabalstus jeb tā sauktos bērnu pabalstus. Eglītis norādīja, ka tas bijis partijai svarīgs jautājums, jau veidojot šā gada budžetu. Taču vismaz publiskajā telpā liecības par šādiem JKP centieniem pirms gada nav atrodamas. Gluži pretēji – tā saņēma kritiku, ka partijas virzītā politika ir par labu cilvēkiem bez atvasēm, bet ne ģimenēm, kurās aug bērni.  

Eglītis raidījumā apstiprināja, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem ir partijas šā gada prioritāte. Kad raidījuma vadītāja vaicāja, vai būs iespējams izveidot budžetu, ja prasītā pabalstu palielinājuma tajā nebūs vai tas būs nepilnīgs, Eglītis teica:

“Mēs jau esam gaidījuši, es teiktu tā. Mēs jau pagājušogad, veidojot budžetu, mums bija svarīgs šis jautājums.”

Cīnīties par ģimenes valsts pabalsta palielinājumu partija solīja 2018.gada Saeimas vēlēšanu programmā. Taču medijos nav atrodamas ziņas, ka tā būtu uzstājusi uz ģimenes valsts pabalsta palielināšanu pērn, kad valdība gatavoja šā gada budžetu.  

2019.gadā JKP politiķi pirms budžeta apstiprināšanas mēģināja panākt valdības lēmumu sākt Liepājas cietuma būvniecību 2020.gadā, nevis tikai 2022.gadā. Taču visskaļāk izskanēja partijas aicinājumi līdz 500 eiro palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu. Neapliekamo minimumu šogad gan palielināja līdz 300 eiro, bet minimālo algu tolaik vienojās paaugstināt no 2021.gada.

JKP prasība prioritāri palielināt neapliekamo minimumu pērn izpelnījās skaļu kritiku, jo neko nedod vecākiem ar zemiem ienākumiem, īpaši daudzbērnu ģimenēm. Par to rakstīja arī Re:Check.  

Lēmumu par trūcīgāko vecāku izslēgšanu no ienākuma palielinājuma tolaik asi kritizēja demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš Re:Check pauda, ka tā “būtībā izlases kārtībā palīdzam tiem, kuriem nav lielāks nabadzības risks”. Par to šogad augustā sociālajā portālā Twitter viņš arī debatēja ar JKP biedriem, norādot, ka “tieši JKP piespieda koalīciju 53 miljonus izdalīt strādājošiem bez bērniem”. JKP gan diskusijā uzstāja, ka vienmēr atbalstījuši pabalstu celšanu. “Vienkārši mēs cīnāmies pret nodokļu cēlējiem daudz enerģiskāk,” rakstīja partijas biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Nevienlīdzības mazināšanas kontekstā  minimālās algas un neapliekamā minimuma palielināšanu kritizēja arī Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste. Viņš norādīja, ka tas ir dārgi, taču nav tik efektīvi – pabalsti ir labāks veids, kā atbalstīt nabadzīgākos. Tāpat kritiku pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns.

Arī šovasar JKP ģimenes valsts pabalstu sākotnēji neminēja starp galvenajām prioritātēm valsts budžetā. Vēlāk tas parādījās prioritāšu augšgalā līdzās neatliekamā minimuma palielināšanai un pedagogu atalgojuma celšanai. Savukārt septembra sākumā JKP paziņoja, ka “demogrāfijas jautājums Latvijai ir kritiski svarīgs”, un solīja atkāpties no neapliekamā minimuma celšanas, ja tā vietā tiks piedāvāts “skaidrs atbalsts ģimenēm”. 

Ko teica Eglītis?

Jautājām arī Eglītim, vai kaut kur atrodamas publiskas liecības, ka pērn ģimenes valsts pabalsta celšana partijai bija svarīgs jautājums. Arī viņš norādīja uz priekšvēlēšanu programmu. Runājot par budžeta sarunām pirms gada, Eglītis sacīja, ka “ļoti daudz kas notiek  koalīcijas sarunās aiz slēgtām durvīm”. Taču deputāts arī atzina, ka bijušas citas prioritātes: “Mēs gribējām, protams, jau šajā budžetā to panākt, bet, nu, tur bija citas prioritātes.”

LTV iepriekš vēstīja, ka NA ierosina līdz 25 eiro palielināt atbalstu par vienu bērnu, par diviem – 50 par katru bērnu, savukārt par trim – 75 eiro par katru bērnu. Četru un vairāk bērnu ģimenei pabalsts sasniegtu 100 eiro par katru bērnu. Kopumā plāna realizācija varētu izmaksāt aptuveni 85 miljonus eiro. 

JKP iepriekš aicināja pabalstu par vienu bērnu palielināt līdz 50 eiro, par diviem bērniem līdz 150 eiro, bet trim bērniem – līdz 300 eiro. Eglītis sacīja, ka NA piedāvājums “iet tajā virzienā, ko mēs bijām savā programmā ielikuši”. 

Secinājums: Jaunās konservatīvās partijas vēlēšanu programmā ģimenes valsts pabalsta palielināšana tiešām minēta kā viena no tās prioritātēm. Taču nav atrodamas liecības, ka partija būtu par to cīnījusies pērn, veidojot šā gada budžetu.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.