Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Pirms gada Saeima nobalsoja par mediķu algu palielināšanu, “pēc tam, dabiski, mediķus piemānīja, algas nepacēla,” savā Facebook lapā raksta eiroparlamentārietis Nils Ušakovs (Saskaņa). Savukārt viņa partijas biedrs, Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs Facebook raksta, ka mediķu algas veselības ministre gatava paaugstināt vien pēc trim gadiem. Re:Check pārbaudīja, vai šie izteikumi atbilst patiesībai.

Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs 18. jūnijā savā Facebook lapā rakstīja par medmāsas skulptūru pie Nacionālā mākslas muzeja. Savu ierakstu viņš sāka ar jautājumu, vai cilvēki atminas, ka pirms gada visa Saeima nobalsoja par mediķu algu palielināšanu.

“Pēc tam, dabiski, ārstus piemānīja, algas nepacēla,” norādīja Ušakovs.

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada decembrī, patiesi ar 90 deputātu balsīm likumā ierakstīts mediķu algu pieaugums 20% apmērā katru gadu trīs gadus pēc kārtas: 2019., 2020. un 2021. gadā. 2019. gadā saistības izpildīja. 2020. gadā piešķīra tikai pusi vajadzīgā finansējuma. Veselības nozarē zemāko darba samaksu palielināja tikai par 10%, bet darba samaksu rezidentiem – par 20 %. Ušakovs ar Re:Check runāt nevēlējās – noklausījies, kas zvana, atvadījās un pārtrauca sarunu.

Mediķu algas gatavi celt vien pēc trim gadiem?

Savukārt Ušakova partijas biedrs, Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs 2. jūlijā savā Facebook rakstīja:

“Saeimas Sociālo lietu komisijas kārtējā sēdē noskaidrojās, ka veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) ir gatava paaugstināt algas mediķiem … pēc trīs gadiem!”

Orlova pausto savā Facebook lapā pārpublicēja arī partija Saskaņa un krievu valodā rakstošais portāls gorod.lv.

Patiesībā plānots, ka pēc trim gadiem pilnā apmērā stāsies spēkā jaunais mediķu atalgojuma modelis, taču palielināt algas mediķiem vēlas arī nākamgad.

Par atlīdzības reformu veselības nozarē deputāti runāja 30. jūnijā notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Sēdē, kurā piedalījās arī Orlovs, VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns teica: “Termiņš, no kura pilnā apmērā būtu jāstājas spēkā jaunajam modelim, ir 2023. gads (..) Palielinājums darba samaksai noteikti ir jau no 2021. [gada] jāturpina veikt.” Veselības ministre Viņķele sēdes laikā teica, ka nākamajam gadam plāno pieprasīt mediķu algām papildu 80 miljonus eiro.

Deputāts Orlovs sarunā ar Re:Check skaidroja, ka viņa rakstītais vairāk esot bijis domāts tiem, kas ir nozares iekšienē. “To, ko es uzrakstīju, es uzrakstīju tieši, ņemot vērā nevis vienkārši kaut kādu palielinājumu, cik dos Veselības ministrija nozarei, bet jauno sistēmu, kuru gaida mediķi un kuru izstrādā pati ministrija.” Deputāta ierakstā tas gan nav redzams. Publikāciju viņš salīdzina ar žurnālistu rakstīto: “Ir ļoti skaļš nosaukums tekstam, un cilvēks uzķeras uz to, kas rakstīts sākumā, un pēc tam izlasa un saprot, ka tas ir drusciņ citādāk.” Taču politiķis uzsvēra, ka no saviem vārdiem neatsakās, kā arī pauda vilšanos par neizpildītiem solījumiem un to, ka mediķiem un sabiedrībai tik ilgi būs jāgaida reforma ar taisnīgu mediķu atalgojumu.

Reforma bija plānota agrāk

Veselības ministre Viņķele tiešām vēl šogad janvārī Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda, ka cer ieviest jauno samaksas modeli jau nākamgad. Tagad ministrijā sola nākamgad sākt tā pakāpenisku ieviešanu, bet darbu pabeigt pēc trim gadiem. “Izmaiņas ir pietiekoši būtiskas, plašu nozari skarošas un, protams, tas nav izdarāms vienā dienā,” sarunā ar Re:Check teica Kasparāns.

Mediķu vidū gan arī nav vienprātības par atalgojuma modeļa maiņas vajadzību. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris arī iepriekš pauda, ka reformu neatbalsta. Savukārt Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis minētajā Saeimas komisijas sēdē atbalstīja lēnāku izmaiņu ieviešanu: “Es arī piedalījos tā modeļa izstrādē, darba grupās, un tā lieta ir tāda, ka es arī aicinātu nesteigties šausmīgi ar tā ieviešanu, jo patiešām tur ir ļoti daudzas lietas, kas tiek ietvertas tajā iekšā.”

Arī veselības ministre Viņķele komisijas sēdē izteicās par mediķu atalgojumu. Viņas teikto par mediķu algu kāpumu iepriekšējos gados pārbaudīja sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Komisijas sēdē Viņķele arī atsaucās uz ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) teikto, ka mediķu algas nākamgad jāceļ par 20%. Šāds kāpums joprojām paredzēts likumā. Kariņš gan arī norādīja, ka tam jānotiek līdz ar izmaiņām nodokļu politikā.

Ar 80 miljoniem 20% kāpumam nepietiktu

Viņķele komisijas sēdē teica, ka nākamajam gadam plāno pieprasīt mediķu algām 80 miljonus eiro. VM pārstāvis Kasparāns gan par 80 miljoniem Re:Check skaidroja, ka tas esot viens no variantiem un par to vēl diskutēšot ar nozari, kā arī jautājumu skatīs valdībā un Saeimā. Turklāt ar šo naudu nepietiktu, lai nodrošinātu mediķu algu pieaugumu par 20%. Šī mērķa sasniegšanai nākamajam gadam būtu vajadzīgi 200 miljoni. Savukārt 80 miljoni eiro nākamajam gadam algu pieaugumu mediķiem nodrošinātu par 10–12 %, teica Kasparāns. “Ilgtermiņā tas kāpums varētu būt lēzenāks, bet tad mēs paredzētu vairāku gadu periodā, piecu līdz septiņu gadu periodā šo pieaugumu, kopumā nodrošinot faktiski lielāku pieaugumu.”

Secinājums: Šobrīd nav zināms, vai mediķu algu pieaugums nākamgad gūs politisko atbalstu un cik liels tas būs. Taču Saskaņas politiķu Orlova un Ušakova rakstītais, ka “algas nepacēla” un ministre “gatava paaugstināt algas mediķiem pēc trīs gadiem”, nav taisnība.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.