Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Pēc vairākām karantīnā pavadītām nedēļām prieku par izslimoto Covid-19 reizēm mēdz nomākt jauna problēma. Ir cilvēki, kas baidās no tiem, kas slimību pārdzīvojuši. Bažas variē no aizdomīgiem skatieniem līdz atteiktiem projektiem darbā, tomēr kaut neliela pieredze ar to bijusi visiem, kurus Re:Check intervēja. Tāpēc nolēmām skaidrot, kāpēc no tiem, kas izslimojuši Covid-19, nav jābaidās.

Saskaras ar bailēm vai vismaz atturību

Re:Check uzmanību piesaistīja fotogrāfa Gata Rozenfelda stāstītais žurnālam Ir. Lai arī slimība uzvarēta, nācies saskarties ar cilvēkiem, kas no viņa baidās un nevēlas, lai viņš tos fotografē. Mums viņš pastāstīja – lai gan vairums cilvēku izturas kā iepriekš, atcelt nācās trīs lielus projektus. Tas īpaši nepatīkami ir krīzes laikā, kad radošajā industrijā nodarbinātie piedzīvo strauju ienākumu kritumu. “Ir bijušas situācijas, kad tu redzi izteiktas bailes,” atklāj fotogrāfs. Tomēr Rozenfelds stāsta, ka ļaunu prātu netur, no zaudējumiem atgūsies un bailes pat spēj saprast.

Re:Check par šādu pieredzi apvaicājās arī citiem, kas slimību pārslimojuši – gan tiem, kas par saslimšanu runāja publiski, gan tiem, kas ne.

Kardiologs un Saeimas deputāts (Attīstībai/Par!) Andris Skride par savu izveseļošanos paziņoja portālā Facebook. Viņš gribējis vērst uzmanību, ka mediķi ir īpaši apdraudēti šādas krīzes laikā, tāpēc vēl jo vairāk nepieciešams rast papildu līdzekļus mediķu algām un veselības aprūpei.

Tā kā ikdienā viņš galvenokārt uzturas mediķu vidē, ar lielām bailēm vai nepatiku nav saskāries. Arī pacienti vizītes neatceļ. Tomēr Saeimā reizēm jutis, ka sākotnēji viņa tuvumā kolēģi izturas piesardzīgāk nekā ierasts. Skride uzsver, ka tas ir pilnīgi nevietā. No tiem, kas slimību izslimojuši, “būtu jābaidās vismazāk”.

No Covid-19 izveseļojies arī Dailes teātra aktieris Niklāvs Kurpnieks. Viņa stāsts un argumenti ir līdzīgi. Izteiktas bailes nav jutis, lai gan daži, kuriem par slimību ieminējies, sākotnēji bijuši nedaudz atturīgi, bet no citiem jutis arī ziņkārību un interesi. Tiem, kas nedaudz uztraukušies, ka viņa kompānijā varētu nebūt droši, Kurpnieks esot teicis: “Es, vecīt, tev esmu drošāks kā jebkurš cits cilvēks.”

Kas izveseļojušies, nav bīstami

Kurpniekam lielā mērā taisnība, apstiprina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā Ludmila Vīksna. Tiešām varētu teikt, ka tie, kas slimību izslimojuši, ir vismazāk bīstami. “Pārslimojuši ir, vīrusa vairs nav, anitvielas cilvēkam ir, kas pašam ir svarīgi, jo otrreiz diez vai slimos,” viņa uzsver.

Vīksna skaidro – jau pāris dienas pirms simptomu parādīšanās cilvēks var izdalīt vīrusu apkārtējā vidē un citi var inficēties. Tas ir visbīstamāk, jo ne viņš pats, ne apkārtējie nezina, ka no kontakta jāizvairās. Apkārtējos inficē arī slimības posmā, kamēr vīruss organismā ir gana augstā koncentrācijā. Vidēji tās ir 14 dienas. Ārste piebilst, ka ir zinātniskās publikācijas par cilvēkiem, kam tas notiek ilgāk, pat divus mēnešus. Tie gan esot ārkārtīgi reti gadījumi. Slimniekiem Latvijā arī veic atkārtotu testu, lai pārliecinātos, ka vīrusa nav. “Tad ar ļoti, ļoti, ļoti augstu varbūtību vīrusa vairs nav un no tā cilvēka nav jābaidās,” uzsver Vīksna. Tāpat ar vislielāko varbūtību var teikt, ka pārslimojušajiem ir antivielas, norāda infektoloģe. Pētījumi apliecina, ka tās izveidojas teju visiem. Skaidri neatbildēts ir vien jautājums, cik ilgu laiku šīs antivielas spēj pasargāt no jaunas saslimšanas. Vīksna rezumē: “Ja cilvēkiem gribas baidīties, tad ir jābaidās no pilnīgi visiem.”

Vai jābaidās no telpām, kurās pavadīts slimības laiks?

Re:Check runāja arī ar uzņēmuma SexyStyle komercdirektoru Mārtiņu Jēkabsonu, kurš par savu slimības gaitu stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma. Viņa stāstam varēja sekot līdz no saslimšanas līdz veselības atgūšanai. Viņš atklāj, ka sākotnēji nedaudz baidījies savu stāstu publicēt, jo “negribētos kļūt par koronas Mārtiņu”. Tā gan nav noticis. Jēkabsons stāsta, ka pārsvarā saņēmis līdzcilvēku atbalstu.

Saskāries vien ar to, ka draugi un paziņas reizēm baidījušies nākt pie viņa uz dzīvokli, kur Mārtiņš pavadīja slimības laiku. Cilvēki raizējušies, ka “atnāks pie manis, apsēdīsies pie manis dīvānā, kur es visu laiku esmu gulējis, tad, iespējams, viņi arī saslims.” Par to esot uztraucies arī pats, tādēļ pēc slimošanas māju kārtīgi tīrījis un dezinficējis.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Rita Korotinska norāda, ka telpas svarīgi regulāri tīrīt un vēdināt, taču īpaša visas mājas dezinficēšana pēc slimošanas ir lieka. Re:Check jau iepriekš rakstīja, un Korotinska apstiprina, ka uz atsevišķām virsmām vīruss dzīvo maksimāli līdz 72 stundām. Tik ilgi tas var saglabāties uz plastmasas. Taču jāņem vērā, ka vīrusa daļa, kas tik ilgi izdzīvo, ir pavisam neliela. Korotinska norāda, ka vīrusam vajag dzīvu organismu, lai saglabātos ilgāk.

Secinājums: Baidīties no tiem, kas izslimojuši Covid-19 , nav pamata. Šie cilvēki ir pat mazāk bīstami, jo pēc slimības izstrādājas antivielas. Tāpat nav jābaidās apmeklēt viņu dzīvesvietas, jo vīruss ārpus dzīva organisma ilgi nesaglabājas.


Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.