Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Pēc reformām slēgs vairāk nekā pusi reģionu skolu un slimnīcu – tā stāsta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tomēr ne Veselības ministrijas (VM), ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums neparedz masveida iestāžu slēgšanu, bet pakalpojumu klāsta pārskatīšanu, secināja Re:Check, iepazīstoties ar reformu plāniem.
Tavars Rīga TV24 raidījumā Ziņu Top 5 kritizēja pašvaldību reformu un izteicās šādi:
“Kad uzdod konkrēti, kā tiks sakārtots skolu tīkls, atbildes nav. Kā tiks sakārtots veselības aprūpes tīkls? Atbildes nav. Vai arī kāds godīgi pasaka – jā, mēs slēgsim pusi no Latvijas skolām, jā, mēs slēgsim lielāko daļu no reģionālām slimnīcām dažādu līmeņu. […] Paralēli strādā pie skolu tīkla kritērijiem. Ja mēs uzliekam šos kritērijus uz Latvijas kartes, mēs redzam, ka puse no Latvijas skolām vienkārši izdziest. Tieši tā ir. Vēl iepriekš bija noteikumi, kurus apturēja, tur bija vēl vairāk. Bija lielās pilsētas, kurās vairs nav neviena vidusskola.”
Vai puse skolu “vienkārši izdzisīs”?
IZM pārskatot mācību satura standartus un pārejot uz tā saukto kompetenču izglītību, būtiskas ir skolas iespējas nodrošināt nepieciešamo mācību vidi. Ministrija tādēļ izvirzījusi skolēnu skaita kritērijus, lai noteiktu, kuras skolas atbilst prasībām. Lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – vidusskolā jāmācās vismaz 120 skolēniem. Mazāk apdzīvotās vietās minimālais skaits ir zemāks. Piemēram, pierobežā vai vietās, kur tuvākā skola ir 25 kilometru attālumā, skolā jāmācās vismaz 25 vidusskolēniem.
Janvārī ministrija nāca klajā ar jaunāko ziņojumu par vidusskolu tīkla izvērtējumu. Tajā lēsts, ka šobrīd visiem standartiem atbilst 139 skolas, savukārt neatbilst – 123. Tas gan nenozīmē, ka visas kritērijiem neatbilstošās skolas tiks slēgtas. Pašvaldība var arī izglītības iestādi apvienot ar kādu citu vai pazemināt tās pakāpi no vidusskolas par pamatskolu.
Piemēri jau redzami dzīvē. Pēdējo trīs mācību gadu laikā vidusskolu skaits samazinājies par 27 iestādēm – 12 no tām tika pārveidotas par pamatskolām, 8 tika pievienotas citai skolai, bet apmēram ceturtdaļa jeb 7 vidusskolas likvidētas.
Ministrija iepriekš ir piedāvājusi aprēķinus arī par pamatskolām – tie rādīja, ka iecerētajam skolēnu skaitam neatbilst vairāk nekā puse šā līmeņa mācību iestāžu. Taču arī šajā gadījumā rosinājums bija tās pārveidot par sākumskolām vai daļu apvienot, nevis visas neatbilstošās likvidēt. Gada sākumā ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka aptuveni 200 no visām vairāk nekā 600 Latvijas skolām būtu jādomā par izglītības pakāpes pazemināšanu.
Sarunā ar Re:Check Tavars gan paliek pie pārliecības, ka tas ir tas pats, kas skolas slēgšana. “Uztaisot skolu tīkla kritērijus, kurus nevar izpildīt, tā ir tā pati slēgšana,” viņš teica.
Raidījumā viņš arī stāstīja, ka ir lielās pilsētas, kurās nebūs nevienas vidusskolas, kas nav taisnība. Kurā pilsētā gaidāms šāds reformas iznākums, viņš nevarēja pateikt, solījās atbildi atsūtīt rakstiski, taču to neizdarīja. Pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās par lielajām pilsētām uzskatīs Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jūrmalu, Rēzekni, Jēkabpili, Valmieru, Jelgavu un Ventspili.
Vai slēgs lielāko daļu reģionālo slimnīcu?
Tavars raidījumā arī pieminēja plānus slēgt vairāk nekā pusi dažādu līmeņu slimnīcas. Tāda plāna atbildīgajai VM nav – tās slēgt neplāno, taču daļā slimnīcu varētu samazināt sniegto pakalpojumu klāstu.
Slimnīcas tiek dalītas piecos līmeņos. Augstākajam piektajam līmenim atbilst Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Tie, kā iepriekš medijos izteikusies veselības ministre Ilze Viņķele, ir valsts medicīnas “ekselences centri”. Zemākos līmeņos piedāvāto iespēju un pakalpojumu klāsts pakāpeniski sarūk līdz, piemēram, pirmā līmeņa slimnīcām jāspēj piedāvāt vien terapiju, aprūpi un neatliekamo palīdzību.
Tātad sarežģītas operācijas un manipulācijas veiks Rīgā vai lielajās reģionālajās ceturtā līmeņa slimnīcās. Dienas stacionāri un ambulatori būs pieejami tuvāk dzīvesvietai, bet sarežģītākos gadījumos uz lielajām slimnīcām nogādās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Pašlaik ne visas slimnīcas spēj gana kvlaitatīvi sniegt pakalpojumus. VM tādēļ slmnīcās veic iepriekš neizziņotas pārbaudes. Ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca tiešām var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
Ja slimnīca to nespēj, tā netiek slēgta. Tās līmenis tiek samazināts, skaidro VM. Izvērtējums, lai noteiktu, cik slimnīcās gaidāmas pārmaiņas, vēl nav pabeigts. Tomēr ministrijā lēš, ka septiņu ceturtā līmeņa slimnīcu vietā varētu būt 3 reģionālās slimnīcas.
Re:Check Tavaram jautāja, kur lasījis vai redzējis plānu, kas paredz slēgt lielāko daļu slimnīcu. Arī šajā gadījumā viņš atbildi sniegt nevarēja.
Secinājums: Pretēji Tavara teiktajam nav plānots likvidēt ne lielāko daļu slimnīcu, ne skolu. Demogrāfiskā situācija un nepieciešamība celt pakalpojumu kvalitāti liek vairāk resursus ieguldīt lielākās slmnīcās un skolās, taču slimnīcas slēgt plānots nav vispār, savukārt mazās skolas drīzāk sagaida apvienošana vai līmeņa pazemināšana, piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
