Foto: F64/Lauris Aizupietis

Idejai visi piekrīt un atbalsta. Un tad gadu nekas rezultatīvs nenotiek, saraujot tikai tad, kad žurnālisti sāk prasīt, kur rezultāts. Tieši tā notika ar izmēģinājuma projektu ar anketu, kam vajadzētu uzlabot iestāžu sadarbību vardarbības novēršanā ģimenēs.

Pirms gandrīz gada Re:Baltica rakstīja par veiksmīgo izmēģinājumu Tukumā, kur, pateicoties vietējā policijas priekšnieka Janeka Baha spējai to īstenot, bija izveidota eksperimentāla risku novērtēšanas anketa. Tā palīdz policistiem saprast, kā rīkoties ģimenes konfliktu izsaukumos, un katrā no tiem uzreiz pieslēdz sociālo dienestu. Tukuma novads bija viens no pirmajiem Latvijā, kas anketu izmēģināja praksē.

Valsts policija grasījās to ieviest visā valstī, bet tā vietā gadu notikusi mīcīšanās pa birokrātisku zampu. “Gada laikā mēs izstrādājām anketu, datu apjomu. Tad mums bija iekšējā saskaņošana,” lēndarbībai negrib piekrist pulkvežleitnante Iveta Valaine, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja (VPGKPPKKPDKB) priekšnieka vietniece. Datu apjoms nozīmē to, kādiem jautājumiem anketā jābūt. Vajadzējis saprast, kas katrai iestādei nepieciešams, “lai nebūtu ne par daudz, ne par maz.”

Saskaņošana starp dažādām iestādēm beigusies ar Iekšlietu ministrijas (IeM) secinājumu, ka nosacījums tālāk nodot informāciju sociālajam dienestam pārkāpj policijas pilnvaras, jo skar personu datu aizsardzību. “Kamēr mums ārējā normatīvajā aktā nav noteikts informācijas apjoms un pienākums informēt citu institūciju, tikmēr mēs pārkāpjam personu datu aizsardzības regulējumu,” skaidro  Valaine.

Tāpēc februāra vidū notika visu iesaistīto iestāžu sanāksme. Ja pirms tās bija domāts, ka pietiks ar grozījumiem valdības noteikumiem, pēc sanāksmes sanākušie sapratuši, ka ar to nepietiek. “Mums vajag kaut kur vēl konkrēti ierakstīt, ka policistam ir tiesības un pienākums šo anketu sūtīt sociālajam dienestam,” teica Viktorija Boļšakova, Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte.

“Tagad bumba ir Labklājības ministrijas lauciņā. Ziņojuma mērķim jābūt noteiktam sociālās jomas likumā,” pēc sanāksmes stāstīja Valaine. LM ierēdņi vienojušies, ka varētu grozīt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu. Boļšakova prognozē, ka ātri tas nebūs. Viņa lēš, ka būs vajadzīgs mazāk nekā gads, lai likums beidzot stātos spēkā. Šī saruna notika 21.februārī.

Izdomājām – pārdomājām!

“Tomēr nevajadzēs grozīt likumu,” nedēļu vēlāk paziņo iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) preses padomniece Beata Jonite. Ģirģens, kurš pirms gada apņēmīgi teica, ka aktīvi rīkosies anketas ieviešanā, tagad interviju atteica, aizbildinoties ar koronavīrusu. Savā vietā viņš norīkoja runāt Joniti.

“Izsecināts, ka tomēr gan likumā par Valsts policiju, gan likumā par sociālo palīdzību abos jau ir iekļauta šāda norma. Policijas likumā rakstīts, ka ir jāinformē attiecīgi kompetentās iestādes, ja ir kāda problemātika. Tas pats sociālo dienestu pusē, ka viņiem ir jāreaģē, ja viņiem tādi iesniegumi atnāk,” stāsta Jonite.

Uz jautājumu, kāpēc uzreiz pēc starpiestāžu sanāksmes tas nebija saprotams, skaidra atbilde neseko. “Vajadzēja juridiski par to izstrīdēties,” piebilst Ģirģena padomniece.

“Šis jautājums pēdējās nedēļas laikā ir pacelts Iekšlietu ministrijas vadības līmenī, mums ir bijušas vairākas sanāksmes. Ministrijas juridiskais departaments ir piedāvājis šādu variantu, kurš apmierināja visus,” apstiprina Valaine. Tomēr pietikšot ar valdības noteikumiem, tikai jāpapildina anotācija.

Tagad priekšā anotācijas papildināšana. Tad divas nedēļas grozījumi projektu varēs apspriest sabiedrība. Pēc tam tos sūtīs vētīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, un tikai tad tie nonāks uz valdības galda. Vai tiešām ar to pietiks un vai kādam kārtējo reizi neradīsies iebildumi, nav skaidrs.

Sadarbība palīdz atklāt problēmas

To, ka anketas ieviešana ātri būtu svētīga, rāda pilotprojekta rezultāti. Alūksne ir viens no novadiem, kur policisti izmantoja veidlapas jeb – kā to oficiāli dēvē – ziņojumu par notikumu. Tas nozīmē, ka kārtībsargiem, dodoties uz izsaukumu par ģimenes konfliktu, līdzi bija jāņem veidlapa, ko policistam uz vietas jāaizpilda. Vai aizsargājamajai personai redzami miesas bojājumi? Vai aizsargājamā persona baidās, ka persona, kas rada draudus, nogalinās vai citādi fiziski kaitēs? Vai persona, kas rada draudus, bieži lieto alkoholu? Ja vairākums atbilžu pozitīvas, policija draudētāju nošķīra no ģimenes.

Šādu ziņojumu par konfliktu ģimenē būtu jāaizpilda policijai. Pilotprojekts notika no 2017. līdz 2019. gadam, bet pašlaik tā dzīve apstājusies.

“Ir efekts abiem — gan ziņojumam, gan iespējai policijai pašai lemt par nošķiršanu,” īsumā raksturo pulkvežleitnants Ivars Mednis no VP Alūksnes iecirkņa. “Kad sākām 2018. gadā, bija grūti ieskaidrot, kāpēc jāraksta vēl viens dokuments, bet tad aizgāja, kad visi saprata, ka ir rezultāti”. Tie radās, jo informācija par konfliktu obligāti jānodod arī sociālajam dienestam. Pašlaik tas nav obligāti.

Mednis zina nosaukt arī konkrētus gadījumus, kad savstarpējā sadarbība attaisnojusies. 2018. gadā policija kārtējo reizi devās pie kādas ģimenes, kur vīrs, būdams reibumā, kļuvis agresīvs un fiziski ietekmējis sievu. Policija nolēma uz astoņām dienām varmāku no ģimenes nošķirt, bet pēc informācijas saņemšanas darbu sāka bāriņtiesa un sociālais dienests. Tie noskaidroja, ka arī mazgadīgie bērni ilgstoši cietuši no fiziskās, emocionālās un, iespējams, pat seksuālās vardarbības. Pēc noskaidrotā sākts kriminālprocess. “Līdz sociālajam dienestam agrāk tā informācija nenonāca, jo cietušā persona nevērsās pēc palīdzības,” skaidro Mednis. “Bija tādas ģimenes, pie kurām braucām katru dienu. Atbraucām, izolējām varmāku uz 12 stundām atskurbtuvē, bet pēc 12 stundām viņš atkal ir mājās un sāk skandalēt.”

Kārtības policijas priekšnieks secina, ka jaunajā kārtībā konfliktus bija vieglāk kontrolēt, iesaistīt citas iestādes un piedāvāt cietušajiem atbalstu.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore: Ilze Vēbere, Re:Baltica