Vizualizācija: Reinis Hofmanis

Saeimā top likuma grozījumi, kas ļaus varmākām piespriest plašāku sodu spektru, citādi šobrīd ir vai nu ieslodzījums, vai piespiedu darbs, kas viņus nelabo. Pa vidu – nekā.

Neapģērbta un nekopta maza meitene ar tukšu un smakojošu knupja pudeli rokās, uz gultas šķēres, 8. stāva dzīvokļa virtuvē atvērts logs ar piestumtu krēslu. Šo skatu policija un mediķi ieraudzīja, uzlaužot durvis kādā Ogres rajona dzīvoklī.

Māte savu gadu un trīs mēnešus veco meitu bija atstājusi vienu un divu nedēļu laikā pie viņas bija ne biežāk kā vienu reizi dienā. Un arī tad ne ilgāk par stundu, bet divas dienas mājās neparādījās vispār. Dzīvoklis bija netīrs, meitene izsalkusi, viņas ķermenis – atūdeņojies, liecina 2012.gadā spēkā stājies tiesas spriedums par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo.

Māti apsūdzēja pēc Krimināllikuma 174. panta, kas paredz atbildību par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo. Tā kā apsūdzētā tiesas ieskatā bija labojusies, viņai piesprieda 280 stundas piespiedu darba. Sodu atzina par izciestu pēc apcietinājumā pavadītā laika ieskaitīšanas.

Piespiedu darbs kā sods par cietsirdību un vardarbību pret bērniem piespriests bieži, liecina 2015. gadā veikts pētījums un Re:Baltica papildus apkopotā informācija. Pērn no 32 lietām, kas rosinātas par vardarbību pret nepilngadīgo, 19 gadījumos piemērots tieši piespiedu darbs. Taču tiesu prakse liecina, ka sabiedriskais darbs neattur no līdzīga pāridarījuma atkārtošanas.

Par sišanu – lapu grābšana

Tā, piemēram, Krāslavas rajona tiesa 2012. gada 25. jūlijā apsūdzētajam piesprieda piespiedu darbu, kas viņu neatturēja vēl gadu turpināt cietsirdīgi un vardarbīgi apieties ar sešiem bērniem. Tāpat Liepājā 2014. gadā piespiedu darbs piespriests vainīgajam, kurš sita savu 13 gadus veco audžumeitu. Meitenei nodarīti viegli miesas bojājumi, bija vairāki zilumi un smadzeņu satricinājums. Lai gan apsūdzētais vairākkārt sodīts, pret pameitu roku pacēlis dzērumā un jau tobrīd atstrādāja piespiedu darbu par citu iepriekš izdarītu pārkāpumu, tiesa to piemēroja vēlreiz.

“Mēs šaujam garām, izmantojam nepareizos ieročus,” saka juriste, tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga, kura specializējusies bērnu tiesību jautājumiem. Viņa stāsta, ka piespiedu darbs ir atbilstošs tikai konkrētiem gadījumiem, kad ar darbu var atdarīt sabiedrībai nodarīto kaitējumu. Piemēram, par zādzību vai huligānismu. Taču ne par vardarbīgu izturēšanos pret bērnu. “Zūd soda jēga,” secina Kronberga.

Piespiedu darbs parasti ir kā fizisks darbs, ko visbiežāk piespriež par mazāk smagiem noziegumiem. Tas var būt no 40 līdz 280 stundām, atkarībā no nodarītā. Piespiedu darbu Valsts probācijas dienests (VPD) piemeklē atbilstoši notiesātā prasmēm. Ja cilvēks ir IT speciālists, viņam var uzdot veidot mājaslapas. Ja metinātājs, meklēs darba devēju, kam vajadzīgs šī aroda pārstāvis. Visbiežāk gan piespiedu darbs izpaužas kā uzkopšanas – lapu grābšana vai sniega šķūrēšana. “Ir cilvēki, kuri sabīsies no šīm papildu darba stundām, jo tas jādara no darba vai mācībām brīvajā laikā, un nekad vairs neatkārtos to, ko izdarījuši,” stāsta Krista Skara, probācijas programmu nodaļas vadītāja.

Taču ne uz visiem tas iedarbojas. Apmēram 30% no visiem VPD “klientiem” dienesta darbinieki satiek atkārtoti. Turklāt ne pāris reizes. Daudziem piespiedu darbs piespriests jau piekto, sesto reizi pēc kārtas. “Redzam, ka sods līdz galam īsti piemērots,” neslēpj Ilona Linde, VPD vadītāja vietniece funkciju jautājumos.

Vidusceļa nav

Smagākais sods, ko Krimināllikums paredz par vardarbību pret bērniem, ir brīvības atņemšana. Nākamais pēc bardzības ir piespiedu darbs. Pa vidu – nekā. “Plaisa starp brīvības atņemšanu un piespiedu darbu ir milzīga. Lai cilvēkam piemērotu brīvības atņemšanu, pat ja nosacīti, ir jābūt diezgan lielai argumentācijai. Daļā gadījumu soda piemērotājam nav izvēles. Viņš ir zināmā mērā ierobežots,” skaidro Linde. Līdzīgi apgalvo Kronberga: “Īstenībā mūsu krimināllikums ir samērā nabadzīgs uz sankcijām. Tiesai ir ļoti smagi izvēlēties.”

Iespējams, tāpēc tiesa nereti lēmusi par labu mierizlīgumam starp cietušo un varmāku.

Tā, piemēram, Balvu rajona tiesa 2012. gadā no kriminālatbildības atbrīvoja trīs bērnu tēvu. Viņš gandrīz katru dienu bija sitis meitu – ar siksnu, ar roku, draudējis, ka nogalinās. Tāpat izrīkojies ar dēliem, turklāt licis viņiem ar tēvu gulēt vienā gultā. Tā kā prokurore uzskatīja, ka izdarītais ir mazāk smags noziegums, noslēgts izlīgums. Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa arī 2012. gadā izbeidza kriminālprocesu pret tēvu, kurš pret abiem bērniem bijis vardarbīgs – necenzēti lamājies, sviedis nazi pret sienu, meiteni žņaudzis. Bērni bailēs aizgāja no mājas. Tiesas sēdē cietušos pārstāvēja viņu māte un apsūdzētā sieva, kura paziņoja par izlīgumu, sakot, ka “izlīgums noticis labprātīgi, jo viņi visi dzīvo vienā ģimenē, apsūdzētais rūpējoties par bērniem, gatavo tiem ēst, alkoholu pārmērīgi nelieto, izgājis psihologa konsultāciju”.

Šis nav vienīgais gadījums, kad cietušos bērnus pārstāv varmākam tuva persona. “Uzskatu, ka izlīgums kriminālprocesā, kur cietušais ir nepilngadīgs, nebūtu pieļaujams, kā tas kādreiz arī bija, jo apsūdzētais jau izlīgst ar nepilngadīgā pārstāvi, kas nereti ir apsūdzētā laulātais. Tiesa arī reti apspriež, vai tāds izlīgums ir mazgadīgā vai tikai pārstāvja interesēs,” pauž krimināltiesību profesore Valentija Liholaja, kura pētījusi tiesu praksi krimināllietās par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem. “Izlīguma jēga ir tā, lai ar savu atvainošanos un kompensāciju dzēstu noziedzīgā nodarījuma sekas. Ja kāds cits pārstāv bērna intereses, emocionālo kaitējumu tādā veidā nevar atlīdzināt,” spriež Kronberga.

Pēdējos piecos gados neviens mierizlīgums šādās lietās nav piespriests, liecina Tiesu administrācijas informācija.

Jauns pamatsods – probācijas uzraudzība

Taču ir spriedumi, kuros tiesa pamatsodam pievieno arī papildsodu. Piemēram, piespiedu darbam nosaka par pienākumu papildus apmeklēt probācijas dienesta programmas, kurās mēģina mainīt uzvedību un attieksmi pret apkārtējiem. Pašlaik gan ne visiem šādu papildsodu piespriež. Pērn probācijas programmās iesaistīti 10 cilvēki, kuri sodīti par vardarbību pret bērnu – apmēram desmitā daļa no visiem dienesta “klientiem”.

Šiem cilvēkiem jāiziet programmas “Emociju menedžments” un “Cieņpilnu attiecību veidošana”. Darbs notiek grupās atbilstoši apmācītu vadītāju pārraudzībā. “Nodarbībās ir konkrēti uzdevumi un lietas jāpārrunā. Vadītāji ir specifiski apmācīti pamanīt dažādas domāšanas kļūdas, lai atspoguļotu ierastos uzvedības modeļus,” ieskicē Krista Skara, probācijas programmu nodaļas vadītāja. Tiekoties reizi nedēļā, trīs mēnešu laikā vadītājiem kopā ar dalībniekiem jāmēģina atrast cēloņus, kāpēc cilvēks ir vardarbīgs, un iemācīt laikus atpazīt savu uzvedību.

“Viņš ir ieradis problēmas risināt tieši šādā ceļā. Lai kaut ko varētu mainīt, ir jāsaprot, kāpēc tas tā noticis ar viņu, tad ar viņu kopā ir jāstrādā. Viņi negrib par to runāt, tāpēc ka viņam ir kauns. Pat tiem, kas ir veikuši smagus noziegumus un dara to atkārtoti. Viņiem ir kauns, viņi saka, viņa neko tādu nav izdarījuši,” turpina Skara. “Taču, kad mēs klientiem palīdzam salikt šīs ķēdītes kopā, vairs nav iespēju rīkoties tāpat. Kādreiz vēl paklups, bet viņi sāk atpazīt tās situācijas, kas viņus visu laiku ved uz to riņķi, kas liek atkārtoti nonākt dienestā, kas liek atkārtoti būt vardarbīgam.”

Probācijas dienesta rīcībā pagaidām nav statistikas, cik bieži uzraudzībā atgriežas tie, kuri kursus pabeiguši. Taču VPD tic, ka tieši ar šādām programmām var mainīt varmākas uzvedību. “Piespiedu darbs jau nekoriģē ne domāšanu, ne uzvedību,” pauž Skara.

Dienests cer uz topošo likumu, kas sodu sistēmā varētu ieviest vidusceļu starp ieslodzījumu un piespiedu darbu. “Nepilngadīgo kriminālatbildības reforma” Saeimā apstiprināta otrajā lasījumā. Deputāti pie tā atgriezties varētu pavasarī, Re:Baltica sacīja deputāts Andrejs Judins (Jaunā Vienotība).

Lai gan likuma grozījumi galvenokārt attieksies uz nepilngadīgajiem, atsevišķos pantos probācijas uzraudzību varētu piespriest arī pieaugušajiem – arī par vardarbību pret nepilngadīgo. “Lietās, kur ir spriedums par vardarbību pret bērniem, piespiedu darbs nav piemērots. Sods, lai šī atkārtošanās nebūtu, ir sods, kas paredz noteiktu sociālās uzvedības korekcijas iespēju,” vēl viena pamatsoda ieviešanu atbalsta Ilona Linde, VPD vadītāja vietniece funkciju jautājumos. “Esam izrēķinājuši, ka vajadzīgs pusotrs gads, lai ar klientu varētu normāli sagatavoties, iziet programmu un pēc tam vēl pārbaudīt, kā programmas laikā iegūtas zināšanas un prasmes izmanto dzīvē. Lielākoties klienti uzraudzībā pie mums ir līdz gadam, citi vispār pusgadu.”

“Probācijas uzraudzība arī pieaugušajiem var būt risinājums,” saka Kronberga. Probācijas uzraudzības saturs ir līdzīgs kā ieslodzījumā ar visam tajā pieejamajām programmām, taču nav jāsedz cietuma uzturēšanas un izmitināšanas izmaksas, kā arī, iznākot brīvībā, pēc tam nav jāmaksā bezdarbnieka pabalsts, jo probācijas uzraudzības ļauj saglabāt darba vietu. “Mēs cilvēku neieliekam aiz sētas, par kuras uzturēšanu mēs daudz pārmaksājam, bet mēs cilvēku nododam probācijas stingrā pieskatīšanā. Riski ir novēršami.”

Jaunajai kārtībai būtu jāstājas spēkā 2022.gadā, ja Saeimas diskusijās kas nemainīsies.

Lasi visu “Vardarbība ģimenē” rakstu sēriju!


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore: Ilze Vēbere, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Grafikas un tehniskais atbalsts Madara Eihe
Ilustrācija : Reinis Hofmanis
Krieviski tulkoja XXX