Šā gada sākumā ar laikrakstu Segodnya saistītais portāls Vesti ar skaļu paziņojumu kļuva par Baltijas Balsi jeb BB.lv. Tā galvenais redaktors Andrejs Švedovs ziņoja par jaunu investoru un viņa virzītām “būtiskām pārmaiņām”. Būšot jauna redakcionālā politika, ievērotas labākās Eiropas mediju tradīcijas, un portāls centīšoties kļūt par uzticamu informācijas avotu ārvalstu lasītājiem, kas interesējas par notikumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Realitāte rāda, ka pārmaiņas nav notikušas un portāla saturs ir tikpat žultains kā iepriekš. Tas viens pret vienu izplata Kremļa naratīvu par Latviju kā neizdevušos valsti, vājajiem Rietumiem un stipro Krieviju. Viens no mehānismiem, kā to darīt – regulāri pārpublicēt Krievijas valsts portāla Sputnik propagandu.

Īpaša tēmu atlase, kliedzoši virsraksti un maksimāli dramatiskas ilustrācijas ir veids, kādā portāls BB ziņo par Latvijā notiekošo.

Nodrošina ar auditoriju

Šā gada novembrī Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka Briselē rīkoja diskusiju “Krievu valodā iznākošo mediju izdzīvošana Austrumeiropā”. Latviju tajā pārstāvēja divi – BB un Sputnik. Kad darba kārtība paredzēja iepazīstināt ar situāciju Latvijā, pirmajam vārds tika dots Sputnik redakcijas pārstāvim Latvijā Vadimiram Dorofejevam. Tikai pēc tam bija iespēja runāt žurnālistam no portāla Baltijas Balss un laikraksta Segodnya Andrejam Tatarčukam.

Pasākuma vadītājs, Ždanokas sabiedrotais Latvijas Krievu savienībā Miroslavs Mitrofanovs Re:Baltica sacīja, ka nekādu slēptu iemeslu nav – Dorofejevs esot pieredzējis žurnālists un tēmu pārzinot vislabāk. Taču šī izvēle simboliski ilustrē abu mediju sadarbību ikdienā. Sputnik ir resursi, bet BB – daudz lielāka auditorija. Pirmais ražo propagandu, kuru līdz lasītājam nogādā otrais.

Re:Baltica uzmanību tam pievērsa kāda lasītāja: “Portālu Sputnik gandrīz neviens nelasa, bet Sputnik rakstus portālos BB un Press lasa un nezina, ka tos sākotnēji apmaksā Kremlis.”

Virsraksti vēl skarbāki kā Sputnik

Pasekojot BB saturam ilgākā laika posmā, redzams, ka tā ir iecienīta prakse. Ir dienas, kad tas pārpublicē pat vairākus Sputnik rakstus. Tiesa, atšķirībā no citām pārpublikācijām, BB to kā sākotnējo avotu nemin. Arī virsraksti tiek mainīti, nereti padarot tos vēl žultainākus nekā oriģinālā. Piemēram, Sputnik raksts ar virsrakstu Mēs izdarījām visu iespējamo. Kariņš izteicies par banku sistēmas reformu BB versijā ir Mēs izdarījām, ko varējām … Latvija apzinīgi gaida ASV lēmumu par savas ekonomikas likteni. Cits, senāks piemērs: Sputnik virsraksts Ne jau Latvija vēlas atjaunot Jauno vilni, tie ir krievi BB versijā pārveidots – Nav vajadzīga jūsu smirdīgā nauda. Latvija nevēlas atjaunot Jauno vilni.

BB regulāri pārpublicē Sputnik rakstus, nereti uzliekot vēl skandalozāku virsrakstu nekā oriģinālā.

Raksti BB redzējumam tiek pielāgoti arī citādi. Piemēram, pirms Ziemassvētkiem Sputnik atstāstīja skolotāja un Latvijas Krievu savienības valdes locekļa Aleksandra Ļivčaka ierakstu portālā Facebook – tur viņš asi kritizējis Latvijas izglītības sistēmu. BB, pārpublicējot Sputnik rakstu, norādi uz Ļivčaka politisko piederību noņēmis, tādējādi radot iespaidu, ka sūdzas vienkārši “skolotājs no Latvijas”. Cita metode – no vienas Sputnik ziņas izveidot divas, katru publicējot ar savu skandalozu virsrakstu. Dažas ziņas tālāk pārpublicē vēl viens krievu valodā iznākošais portāls Press.

Pārpublicē, jo neesot aizliegts

Pērn Saeimas publicētajā pētījumā Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā iekļautie interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius dati rāda, ka Vesti.lv (tagadējais BB) 2017.gadā sasniedza aptuveni 22% Latvijas krievvalodīgo interneta lietotāju. Tolaik tā bija nepilna puse no portāla Delfi krievu valodas sadaļas auditorijas.

Gemius aktuālie dati rāda, ka šā gada novembrī BB portālam krievu valodā bijuši gandrīz 217 tūkstoši apmeklētāju – tas ir divreiz vairāk nekā Sputnik Latvijas ziņām krieviski.


BB un vienlaikus arī laikrakstu Segodnya un žurnāla Telegrafs galvenais redaktors Andrejs Švedovs uz Re:Check jautājumiem piekrita atbildēt tikai rakstiski. Viņš norāda, ka BB gadā publicē ap 30 000 ziņu un “krustojošās ziņas” esot niecīgs procents no visām. Daudz vairāk esot ziņu no Leta un Latvijas portāliem NRA, LA, Diena un pat uz Re:Baltica, tādējādi nevarot runāt par Sputnik ietekmi uz Baltijas Balss lasītāju prātiem. “Nosauciet, lūdzu, LR likumdošanas normas, kuras aizliedz publicēt ziņas, kas publicētas portālā Sputnik,” galu galā pretjautājumu uzdod Švedovs. Paralēli Latvijas portālu un Sputnik ziņām BB regulāri pārpublicē arī Krievijas valsts ziņu aģentūras Ria Novosti un dažādu citu portālu materiālus. Lielu uzmanību tas pievērš tā sauktajām tradicionālajām vērtībām, regulāri publicējot tādus mītus kā masturbēšanas un homoseksuālisma mācīšanu skolās.

Īpašnieku maiņa – tikai formāla?

Par to, ka BB un Segodnya ir Kremļa propagandas izplatītāji Latvijā, Re:Baltica rakstīja jau pirms pāris gadiem. Norādīja, ka laikrakstu izdod uzņēmums, kura īpašniece ir miljonāra un bijušā Krievijas domes deputāta no Vladimira Putina partijas Vienotā Krievija Eduarda Janakova dzīvesbiedre Ludmila Kalašnika.

Kad šāgada sākumā tika ziņots par portāla Vesti īpašnieka un nosaukuma maiņu, investora vārds netika nosaukts, vien pausts, ka viņš ir no Lietuvas. BB domēna turētājs ir SIA Adline, kas pieder Lietuvas pilsonim Sergejam Motornijam. Švedovs uz Re:Baltica jautājumu par Motorniju aicina visu informāciju meklēt Lietuvas uzņēmumu reģistrā. Tur par šī cilvēka līdzšinējo darbību gan nekas nav atrodams, arī Lietuvas mediju vidē viņa vārds ir svešs.

Latvijas uzņēmumu reģistrs atklāj vairāk. Kādā citā uzņēmumā Juku dzirnavas travel, kurā valdes locekle ir tā pati Ludmila Janakova (iepriekš Kalašņika), Motornijs ir prokūrists jeb pilnvarotā persona. Tātad, ļoti iespējams, īpašnieku maiņa ir bijusi tikai formāla.

Adline 2018.gadā bija ap 50 000 eiro apgrozījums un 23 000 eiro zaudējumi.

Vienīgā iespēja izteikties

Ždanokas un Mitrofanova rīkotajā diskusijā Briselē atkārtoti izskanēja, ka krievu valodā iznākošajiem medijiem Latvijā neklājas viegli. “Latvijas krievu žurnālisti galvenokārt raksta Krievijas portāliem. Pat, ja šim žurnālistiem nav simpātiju pret Krieviju, viņiem te darbs un iespēja izteikties neatrodas,” klāstīja Sputnik žurnālists Dorofejevs. Savukārt BB pārstāvis Tatarčuks stāstīja, ka esot situācijas, kad redaktors Švedovs saka – jāpublicē kaut kas cits, “jo lasītājam diemžēl patīk zvaigžņu šķiršanās un visādas tādas lietas”. “Ļoti labi, ka ir Sputnik, lai gan dažreiz pārāk taisnā līnijā, kas dod iespēju Stratcom to vainot to propagandā,” sacīja Tatarčuks.

EP deputāte no Latvijas Krievu partijas Tatjana Ždanoka pašas rīkotās diskusijas dalībniekiem sūtīja videosveicienus, jo bija devusies kārtējā vēlēšanu novērošanas braucienā. Attēlā no labās: Igaunijas EP deputāte Jana Toma, Ždanokas kolēģis Miroslavs Mitrofanovs, Sputnik Latvijā vadītājs Valentīns Rozencovs, žunālists Karens Markarjans, kurš no Latvijas raksta Krievijas medijiem, un BB un Segodnya pārstāvis Andrejs Tatarčuks.

Sarunā ar Re:Baltica Dorofejevs sacīja, ka Sputnik saturu Latvijā gatavo seši cilvēki. Švedovs BB darbinieku skaitu Re:Baltica izpaust nevēlējās, taču noprotams, ka tā resursi ir stipri mazāki. Re:Baltica iepriekš rakstīja – ziņas portālā liek viens cilvēks.

Dorofejevs norāda, ka nekādas vienošanās abu mediju vidū neesot – BB vienkārši ņem rakstus, pret ko Sputnik neesot nekādu iebildumu. Sputnik sarunā ar Re:Baltica slavē arī Mitrofanovs. Tas esot vienīgais portāls, kurā viņa pārstāvētās partija netiekot diskriminēta un vienmēr tiekot pie iespējas izteikties. Salīdzinājumam viņš piesauc arī sabiedriskos medijus, kur partijas līderi sen jau netiekot aicināti. Uz Re:Baltica teikto, ka tieši diskusijas rītā Latvijas Radio pārraidīja interviju ar Ždanoku, Mitrofanovs atbildēja, ka par to nav zinājis.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (aapgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.