Avots: Krišjāņa Kariņa Facebook profils
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), uzsverot reformu nepieciešamību kā nosacījumu pedagogu algu palielināšanai, kā pozitīvo piemēru atkārtoti minējis Igauniju – tur skolotāju atalgojums esot lielāks sakārtotas sistēmas, mazāka skolu un skolotāju skaita dēļ. Tā kā premjers Igauniju šādā kontekstā slavē ne pirmo reizi, Re:Check nolēma viņa teikto pārbaudīt un konstatēja, ka Kariņa vēstījumā pieļautas vairākas neprecizitātes. Turklāt ir noklusēts būtisks fakts, proti, algas ir lielākas ne tikai skolu sistēmas reformu, bet arī ik gadus valsts piešķirtā ievērojamā papildfinansējuma dēļ.

Par pedagogu algām Kariņš izteicies 1.jūlijā publicētā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

Viena lieta, ko gan es uzstāju – gan izglītībā, gan iekšlietu sistēmā, gan citur: jāatceras, ka nauda, ko izdod absolūtos skaitļos, nav maza. Iekšlietu sistēmā tie ir 430 miljoni, izglītības sistēmā – gandrīz 800 miljoni. Proporcionāli – pat vairāk nekā Igaunijā, bet viņiem, piemēram, ir lielākas algas skolotājiem, jo viņiem ir sakārtota sistēma: mazāks skolu skaits, mazāks un koncentrētāks pedagogu skaits. Tur skolotājam nav pa trim skolām jābraukā, lai salasītu slodzi.

Vai Igaunijā ir mazāk skolotāju un skolu?

Premjers Kariņš intervijā sacījis, ka Igaunijā ir lielākas algas, jo ir “ mazāks skolu skaits, mazāks un koncentrētāks pedagogu skaits”. Uz jautājumu, kas ļauj to apgalvot, Kariņa preses padomnieks Sandris Sabajevs norādīja uz Eurostat datiem par skolēnu un skolotāju skaita attiecību. Re:Baltica jau rakstīja, Igaunijā, īpaši vidusskolu posmā, skolēnu skaits uz vienu skolotāju patiesi ir būtiski lielāks.

Savukārt skolu skaits, ja to rēķina proporcionāli skolēnu skaitam, ir aptuveni tāds pats kā Latvijā. Mūsu valstī šajā mācību gadā ir 214 800 skolēnu un 745 skolas, tātad vidēji 288 audzēkņu vienā skolā. Savukārt Igaunijā – 151 164 skolēnu un 518 skolas (vai 533, ieskaitot vakarskolas pieaugušajiem), tātad vidēji 292 skolēni jeb par četriem audzēkņiem vairāk nekā Latvijā. Tiesa, kā jau rakstījām, Igaunijā proporcionāli mazāk ir vidusskolu, savukārt pamatskolu un sākumskolu pat vairāk. Vidusskolu skaits samazināts ar mērķtiecīgu valdības politiku, valstij veidojot savas ģimnāzijas apriņķu centros un tā izkonkurējot pašvaldību izglītības iestādes. Mazāks vidusskolu skaits atstāj iespaidu arī uz izmaksām, jo vecākajās klasēs nepieciešams vairāk skolotāju un dārgāks mācību aprīkojums.

Vai Igaunijā skolotāji strādā pilnu slodzi?

“Tur skolotājiem nav pa trim skolām jābraukā, lai salasītu slodzi,” sacīja Kariņš.

IZM dati liecina, ka 61% strādā nepilnu slodzi. Igaunijā šis skaitlis ir mazāks, taču arī tur šajā mācību gadā 42% ir nodarbināti nepilnu laiku. Vienlaikus, salīdzinot abu valsts ministriju sniegtos datus, redzams, ka Latvijā vairāk ir arī tādu skolotāju, kuru darba stundas pārsniedz vienu likmi.

Būtiski piebilst, ka Latvijā pedagogu likme ir 30, savukārt Igaunijā – 35 stundas, un tas jāņem vērā, salīdzinot gan algas, gan skolotāju un likmju skaitu. Igaunijā skolotāja minimālā alga par likmi šogad ir 1150 eiro, Latvijā – 710 par likmi.

Vai Igaunijā pelna vairāk tikai “sakārtotas sistēmas” dēļ?

Premjers norāda, ka Igaunijā ir lielākas algas, “jo viņiem ir sakārtota sistēma”.

Igaunijai atzīstot izglītību par prioritāti, pedagogu algu pieaugums pamatskolās un vidusskolās laikā no 2011. līdz 2016.gadam pārsniedzis 50% un bijis lielākais zināmais OECD dalībvalstīs. Re:Baltica jau rakstīja, ka tas atspoguļojas arī kopējā algu finansējuma pieaugumā. Igaunijas valdība kopš 2012.gada ik gadu ievērojami palielinājusi pedagogu algām paredzēto mērķdotāciju, tādējādi ne tikai to gandrīz dubultojot, bet arī panākot Latviju. Tagad Igaunijas valsts finansējums pedagogu algām ir gandrīz vienāds ar Latvijas tērēto summu, lai gan skolēnu Igaunijā ir par 30% mazāk. Turklāt, kā rāda Igaunijas IZM sniegtā informācija, laikā kopš 2012.gada Igaunijā skolotāju skaits ik gadu ir nevis samazinājies, bet gan audzis.

Secinājums: Skolu skaitā starp abām valstīm nav būtisku atšķirību – tāda ir to sadalījumā pēc mācību līmeņa, savukārt Kariņa teiktajam, ka Igaunijā “skolotājam nav pa trim skolām jābraukā, lai salasītu slodzi”, pretī runā fakts, ka nepilnu slodzi kaimiņvalstī strādā 42% pedagogu. Premjers augstākas pedagogu algas Igaunijā saista tikai ar skolu tīkla reformu, nevis ar otru būtisku apstākli, proti, ka Igaunijas valdība šim mērķim pēdējos gados regulāri novirzījusi ievērojamu un proporcionāli daudz lielāku papildu finansējumu. Līdz ar to Kariņa apgalvojumi nesniedz pilnu informāciju un ir maldinoši.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk meli (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un meli (apgalvojums neatbilst patiesībai, nav pierādāms, tā autors melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja tev kāda ziņa vai apgalvojums šķiet faktoloģiski apšaubāms, atsūti to mums: recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!