OECD PISA skolēnu novērtēšanas pētījumā 2015.gadā Igaunija bija trešā aiz Singapūras un Japānas. Izglītības kvalitātes celšana, tostarp nodrošinot labas algas skolotājiem, tur bijusi mērķtiecīga valsts politika. Avots: OECD
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Salīdzinot Latviju ar Igauniju, politiķi nereti uzsver, ka tur pedagogi pelna gandrīz divreiz vairāk skolu tīkla reformas dēļ. Taču tā ir tikai puse taisnības. Igaunija ne tikai reorganizē skolas, bet arī katru gadu ievērojami palielinājusi valsts finansējumu pedagogu algām.

Igaunijas 15 gadus vecie skolēni starptautiskajā izglītības novērtēšanas programmā (PISA) stipri labākus rezultātus nekā Latvija uzrādīja jau pirmajā dalības reizē 2006.gadā. Pirms četriem gadiem tā pārsteidza – 15 gadu veco skolēnu zināšanas izrādījās trešās augstākās aiz Singapūras un Japānas, kamēr Latvijai tradicionāli turas organizācijas dalībvalstu vidējā līmenī. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā arī nav izteiktās nevienlīdzības lauku un pilsētu skolēnu rezultātos.

Izglītības kvalitātes celšana Igaunijā bijusi apzināta un noturīga politika. Lai skolās ienāktu jauni skolotāji, valdība kopš 2012. gada katru gadu būtiski palielinājusi pedagogu algas. Pamatskolās un vidusskolās algu pieaugums laikā no 2011. līdz 2016.gadam pārsniedzis 50% un bijis lielākais zināmais OECD dalībvalstīs. Tagad Igaunijas valsts finansējums pedagogu algām ir gandrīz vienāds ar Latvijas tērēto summu, lai gan skolēnu ir par ceturtdaļu mazāk — Igaunijā 151 000, bet Latvijā 205 000. Tiesa, Igaunijā skolēnu skaits vispārējā izglītībā pēdējos desmit gados palicis gandrīz nemainīgs, kamēr Latvijā krities par 13%.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, Latvijā pašvaldībām pārskaitītā pedagogu algu mērķdotācija, mērīta kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP), 10 gadu laikā būtiski samazinājusies. 2009.gadā tie bija 1,8% no IKP, savukārt 2019.gada prognoze ir vairs tikai 1,1%.

Igaunijā skolotāja minimālā alga ir 1150 eiro, Latvijā – 710 par likmi. Kaimiņvalsts IZM lēš, ka skolotāja vidējā alga šajā mācību gadā sasniegs 1500 eiro (valstī vidējā – 1310 eiro). Latvijas pedagogu vidējo darba samaksu mūsu IZM nav aprēķinājusi.

Lielākas algas Igaunijas pedagogiem ļauj saņemt arī straujāk veiktā skolu reforma. Visos izglītības posmos skolēnu skolotāju attiecība ir būtiski lielāka nekā Latvijā.

Līdzīgi kā Latvijā problēma ir arvien lielais pedagogu skaita, kas strādā nepilnu likmi. Taču tādu ir mazāk nekā mums. Igaunijā – 42%, Latvijā – 61%. Mazāk ir arī skolotāju, kuri strādā vairāk par vienu likmi.

Salīdzinot skolu tīklus, redzams, ka izteiktākā atšķirība ir vidusskolu skaitā. Tās ir dārgākās skolas no pedagogu algu un mācību aprīkojuma viedokļa.

Arī tā bija apzināta politika. Jau ar 2012.gadu valsts sāka apriņķu centros celt savas ģimnāzijas, kas ar modernāku mācību vidi un labiem skolotājiem pamazām pārvilina skolēnus no pašvaldību vidusskolām. Patlaban Igaunijā ir 15 šādu skolu, un valdības mērķis ir panākt, lai tās pārziņā pāriet viss vidējās izglītības posms. Tā sasniegšanai izmantota arī daļa skolu modernizācijai paredzētā ES finansējuma, tajā skaitā piedāvājot investīcijas tām pašvaldībām, kas atsakās no savām vidusskolām.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autore: Evita Puriņa
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
Zīmējumi: Raivis Vilūns


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!