Alūksnes pilsētas sākumskola ar 377 bērniem ir pašlaik lielākā novada skola, bet tikai 10 kilometrus attālā Bejas pamatskola ar 63 skolēniem – otrā mazākā. Pirmajā skolotāju vidējā alga ir 740 eiro pirms nodokļiem, otrajā – tikai 360.
Niecīgajām algām lauku skolās ir vairāki iemesli.
Pirmais – un galvenais – mazais skolēnu skaits. Izglītības pieejamības vārdā skolēnu skaits vienas skolotāja likmes apmaksai laukos noteikts stipri mazāks nekā citur, proti 10,5 uz vienu (salīdzinājumam Rīgā – 16,5:1). Šo attiecību nesasniedz pat lielākā Alūksnes novada lauku skola, kurā mācās 97 skolēni.
Viens risinājums būtu pamatskolu vietā veidot sākumskolas, kur ir mazāk mācāmo priekšmetu un līdz ar to – pedagogu likmju. To ar speciāliem koeficientiem motivē arī pašreizējais finansējuma modelis.
Taču vietvaras negrib. No 618 pašvaldību dibinātajām skolām 188 ir mazāk par 100 skolēniem, un tikai astotā daļa no tām ir sākumskolas. Alūksnes novadā pārliecinājušies, ka, pamatskolu pārveidojot par sākumskolu, ģimenes biežāk izlemj par labu arī mazāko brāļu un māsu vešanai uz pilsētu. Gaidītā finansiālā efekta vienalga nav.
Otrais būtiskais iemesls – lielais skolotāju skaits mazās skolās. Bejas pamatskola ir novada rekordiste – 63 skolēnus māca 16 skolotāji, kuru vidū tiek sadalītas skolai aprēķinātās 7,6 likmes. Direktore Silvija Aizupe skaidro, ka to nosaka lielais pamatskolā mācāmo priekšmetu skaits un vēlme pēc kvalitātes, proti, lai katru māca labs speciālists. Skolotāju skaits būtu nedaudz mazāks, ja viens pedagogs varētu mācīt divus vai pat trīs priekšmetus. Taču tikpat būtisks iemesls ir direktoru izvēles – nereti “liekie” pedagogi netiek atlaisti un līdz ar to jau tā niecīgās likmes sadalītas vēl sīkāk. Tā, piemēram, Bejas 63 audzēkņiem angļu valodai pietiktu ar vienu skolotāju, bet ir divas.
1.grafiks. Alūksnes novada sākumskolas un Bejas pamatskolas salīdzinājums.
2.grafiks. Bejas pamatskolas skolotāju algas.
Skolotāju, kas ir mierā ar pārsimt eiro algu, nav daudz, tāpēc viņi piepelnās braukājot. Tikai trešdaļai no 16 Bejas skolotāju tā ir vienīgā darba vieta. Citi dažas stundas Bejā apvieno ar līdzīga apjoma darbu citā skolā, bērnudārzā, mūzikas skolā, taču arī viņiem vairāk par 500 – 600 eiro pirms nodokļiem kopā nesanāk.
Par nosacīti trešo grupu var uzskatīt pārējos četrus pedagogus, kuru pamatdarbs ir pilsētā. Viņu kopējā slodze tuvojas maksimāli atļautajām 1,3 likmēm jeb 40 stundām nedēļā, un atalgojums pārsniedz 1000 eiro “uz papīra”.
Zane Oliņa, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja.
Nepilna laika darbinieki un “mobilās brigādes” ir milzu problēma ne tikai mazo algu un izdegšanas dēļ. Tā apgrūtina darbu skolās jau tagad, un kļūs vēl lielāka, īstenojot jauno izglītības saturu, atzīst tā ieviešanas vadītāja projektā “Skola 2030” Zane Oliņa. Būs vēl svarīgāk, lai skolotāji ir lojāli, iedziļinās kopējā lietā, lai viņiem ir laiks un vēlēšanās regulāri satikties, kopā plānot, pārrunāt un meklēt risinājumus skolēnu izaugsmei. Ja skolā pamatā strādā nepilna laika skolotāji, to ir grūti izdarīt. Jaunā pedagogu izglītības sistēma paredz daudz integrētāku skolotāju sagatavošanu, lai viņi varētu mācīt vairākus priekšmetus, taču līdz pirmo šādu skolotāju ienākšanai skolā jāgaida vēl vairāki gadi. IZM gan plāno pārskatīt prasības arī jau strādājošajiem pedagogiem, lai viņi varētu mācīt lielāku priekšmetu loku.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Autore: Evita Puriņa
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
Zīmējumi: Raivis Vilūns
