Avots: LETA
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Saskaņas valdes loceklis un megaziedotājs Aivars Bergers saņēmis lielus pārskaitījumus no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, bet neko vairs neatceras.

270 tūkstoši eiro — šādu summu ilggadējais Saskaņas valdes loceklis Aivars Bergers saņēmis no divām skandalozās naudas atmazgāšanas shēmās izmantotām ārzonu firmām, liecina Zviedrijas Swedbank lietā noplūdušie pārskaitījumu dati, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā.

Apmēram pusgada ietvaros 2010. un 2011.gadā Bergers no Danske Bank uz savu kontu Swedbank saņēma pārskaitījumus no divām Lielbritānijā reģistrētām “pastkastīšu firmām” –  Diron Trade LLP un Murova Systems LLP. Pirmā izmantota tā saucamajā Magņitska afērā, bet otrā – Azerbaidžānas “laundromātā”, caur kuru Azerbaidžānas elite izpumpējusi no valsts miljonus luksusa priekšmetu un nekustamā īpašuma iegādei ārzemēs.

Informācija par Bergeram veiktajiem pārskaitījumiem iegūta tā dēvētajā Swedbank noplūdušo pārskaitījumu lietā. Jau ziņots, ka no naudas atmazgāšanā vainotās Danske Bank caur Swedbank Baltijas filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru. Swedbank pārmetumus naudas atmazgāšanā noliedz.

Nauda uz Bergera kontu pārskaitīta četros maksājumos. Divos maksājuma mērķis ir “par būvniecības materiāliem,” bet abos pārējos ir atsauce uz vienu rēķinu, tikai katrai firmai cita summa.

Bergers Re:Baltica apgalvoja, ka šādus pārskaitījumus neatceras un nekomentēs. Kontu abās bankās viņam vairs nav un tādēļ neko apskatīt nevarot. “Mani nepārliecināja jūsu redzējums, ka man jums būtu jāsniedz informācija, jo neuzskatu sevi par publisku personu,” Bergers norādīja telefona intervijā Re:Baltica. Viņš ir kandidējis vēlēšanās, Saskaņas valdē nonāca jau pirms gandrīz desmit gadiem un joprojām tur ir.

Pārskaitījumu laikā viņš bija valdes loceklis pašvaldības uzņēmumā Rīgas pilsētbūvnieks, kā arī līdzīpašnieks vietējā kapitāla Inko Fish, kas ražo konservus, un N2, kas producēja TV pārraides un filmas.

Kopš Rīgas pilsētbūvnieka atstāšanas 2011.gadā Bergers aktīvi rosījies biznesā kā līdzīpašnieks vismaz 24 firmās, rāda Lursoft datu bāze. Bijis naudas atmazgāšanas skandālā ierautās VEF bankas mazākumakcionārs īsi pirms bankas licences anulēšanas 2010.gadā. Pārskaitījumu gados Bergers strādājis arī kā maksātnespējas administrators, bet, tā kā tolaik viņiem nebija jāiesniedz ienākumu deklarācijas, nav iespējams skaidri atbildēt, no kuriem ienākumiem viņš dāsni ziedojis politiskajai darbībai.

Paslēpj naudu aiz Tolstoja

Bergers ir viens no Saskaņas mega ziedotājiem. Kopš 2005.gada viņš tai ziedojis nedaudz vairāk kā 140 000 eiro, no tiem 19 000 pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, rāda KNAB datu bāze.

Viņš ziedo arī partijas atbalstītajām biedrībām young.lv un 9.maijs, kas rīko vērienīgās svinības pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā, turklāt slēpjoties aiz citas personas.

Ja šādi ziedojumi partijām ir nelikumīgi, tad NVO gadījumā nav.

Tā 2014. – 2016. gadā Bergers abām NVO ziedojis 14 700 eiro savā vārdā, bet vēl 53 400 eiro iedevis partijas biedram, Rīgas domniekam Maksimam Tolstojam, liekot noziedot savā vārdā.

Avots: Ekrānšāviņš no “Saskaņas” kongresa 2018.gadā.

Tolstojs tobrīd oficiāli skaitījās maksātnespējīgs, un notikumu izklāstu Re:Baltica atrada viņa personiskās maksātnespējas lietā. Par ziedojumiem sajūsmā nebija kreditori, kuriem Tolstojam bija jāatdod nauda pēc noteikta atmaksas grafika, tādēļ vērsās tiesā. Politiķis taisnojās, ka naudu lūdzis ziedot Bergers. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Bergers naudu Tolstojam pārskaitījis. Bergers Re:Baltica atteicās atbildēt, vai tas nozīmē, ka ziedošanai devis skaidru naudu. VID, kas pārbaudot nevalstisko organizāciju ziedotājus, pārkāpumus neesot konstatējis.

Slēpjoties aiz slēgtām Rīgas domes Saskaņas frakcijas durvīm, uz Re:Baltica jautājumiem izvairījās atbildēt arī Tolstojs.

Bergers noraida aizdomas par līdzekļu izcelsmi. «Jūs tiešām uzskatāt, ka KNAB nav spējīgs pārbaudīt personu veiktos ziedojumus partijām, kā to nosaka likums?» viņš telefonsarunā atbild ar pretjautājumu. Skaidru atbilžu vietā piedraud vērsties tiesībaizsardzības iestādēs, lai tās skaidro, kā žurnālisti ieguvuši datus par viņam veiktiem maksājumiem. «Man nepatīk jūsu jautājumu tonis,» paziņo Bergers.

Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ziedojumiem, sūta pie partijas vadītāja Nila Ušakova. «Bergers ir valdē, nekad nav klibojusi disciplīna, vienmēr nāk uz sēdēm. Tur es viņu arī satieku, citur ne,» norādīja Urbanovičs. Par Bergera biznesu Urbanovičs neko nezinot.

Ušakovs ar preses sekretāres starpniecību atbildēja, ka par Bergera ienākumiem «neesmu interesējies, bet, ņemot vērā, ka KNAB par to nav izteicis pretenzijas, pieņemu, ka tie ir legāli».

Tirgoja uzturēšanās atļaujas?

Šobrīd Bergers ir līdzīpašnieks divās firmās. Saskaņā ar aprakstu Uzņēmumu reģistrā vienā no tām – ARIF Group sniedz juridiskos pakalpojumus, bet otra – Tērbatas biroju nams – izīrē nekustamo īpašumu. Abām pēdējos gados nav ienākumu. Tērbatas biroju namam ir vairāk nekā 12 000 eiro nodokļu parāds.

Abu firmu līdzīpašnieki vai prokūristi bijuši virkne ārzemnieku no Ķīnas, Vjetnamas, Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas. Šādas pazīmes ir raksturīgas firmām, kas izmantotas uzturēšanās atļauju iegūšanai Latvijā apmaiņā pret 50 – 100 tūkstošu eiro iegudījumu firmu pamatkapitālā. Vai tā ir, Bergers Re:Baltica nekomentēja.

Grafika: Madara Eihe

Piemēram, abās firmās parādās Krievijas pilsonis Sergio Men. Cilvēks ar tādu pašu vārdu un pases numuru ir līdzīpašnieks firmā EURASIA STRATEGIX PTE, kas reģistrēta Honkongā. Kā šīs firmas pārstāvis viņš 2010.gadā uzstājās Āzijas finanšu forumā, un tam iesniegtais biogrāfijas apraksts ir iespaidīgs. Karjeru sācis 90. gadu vidū būvniecības kompānijā, kas strādājusi Krievijas prezidenta biroja pārraudzībā. Pēcāk konsultējis starptautiskos uzņēmumus par Krievijas un Kazahstānas tirgiem līdz 2003.gadā pārcēlies uz Honkongu, kur grupas ietvaros atbildējis par gāzes un naftas tirgiem. Konsultējis arī virkni Ķīnas valdības organizāciju. Studējis ekonomiku un finanses Honkongas universitātē un Krievijas militārajā akadēmijā.

Citu biznesu bez abām Saskaņas valdes locekļa firmām šim Krievijas pilsonim Latvijā nav.

Bergera firmas ARIF Group prokūrists 2015.gadā savukārt bijis arī Viktors Timčenko no Ukrainas. Viņa dzimšanas dati sakrīt ar cilvēku, kas togad piedalās pašvaldību vēlēšanās nelielajā Ukrainas pilsētā Kamjanecā – Podiļskā. Pirms tam viņš vadījis vietējo Privatbank filiāli. Šī banka regulāri figurēja naudas atmazgāšanas skandālos. Arī Timčenko nav citu biznesu Latvijā, rāda Lursoft dati.

Valsts Drošības dienests (VDD) Re:Baltica apstiprināja, ka vismaz daļai no abu Bergeru firmu dalībniekiem un/vai līdzīpašnieku savulaik izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šobrīd nav spēkā neviena no tām. Konkrētus uzvārdus VDD atteicās izpaust.

Biznesa partneris – Azerbaidžānas miljonāra brālis

Re:Baltica zināms, ka uzturēšanās atļauja bija vienam no lielākajiem Bergera biznesa partnerim – Azerbaidžānas pilsonim Zeinalam Mammadovam (Zeynal Mammadov). Šobrīd viņiem uz pusēm pieder ARIF Group, bet pārējās četras Mammadovam agrāk piederošās firmas slēgtas.

Firma ARIF Group, kas uz pusēm pieder Saskaņas valdes loceklim un Azerbaidžānas uzņēmējam Zeinalam Mammadovam, reģistrēta dzīvoklī Rīgas centrā. Durvis neviens Re:Baltica neatvēra.

Azerbaidžānas vēlētāju reģistrā atrodams tikai viens Zeinals Mammadovs ar tādu pašu dzimšanas datumu kā Latvijas uzņēmumos, noskaidroja Re:Baltica.

Viņš bijis Azerbaidžānas futbola kluba FC Baku vadītājs. Azerbaidžānas presē Mammadovs stāstījis, ka kluba īpašnieks ir viņa brālis, multimiljonārs Hafizs Mammadovs (Hafiz Mammadov), kam pieder Baghlan Group (celtniecība, nafta, gāze). Saskaņā ar starptautisko mediju vēstīto tā bija iesaistīta Tramp Tower celtniecībā Baku un regulāri saņem pasūtījumus no Transporta ministrijas, kas nav iespējams bez ciešām attiecībām ar Azerbaidžānā valdošo prezidenta Ilhama Alijeva ģimeni.

Re:Baltica partneri OCCRP izpētījuši, ka Mammadovs savos darījumos izmantojis vismaz divas no četrām britu “pastkastīšu firmām” (reālu darbību neveic), kas bija Azerbaidžānas elites naudas atmazgāšanas shēmas centrs. Caur tām no valsts izpumpēti vismaz 2,5 miljardi eiro. Caur vienu no tām no Rumānijas futbola komandas “pirka” spēlētāju FC Baku.

Otra ārzonu firma izmantota, lai finansiāli atbalstītu Mammadova nopirkto RC Lens, kas ir viens no Francijas vecākajiem futbola klubiem.

Ar vienu no Azerbaidžānas naudas atmazgāšanas shēmas pamata četrinieka ofšoriem – Metastar Invest LLP – parādās saikne arī Bergeram. Šī firma samezglotā maksājumu shēmā saņēmusi vismaz 3,2 miljonus eiro no citas britu firmas – Murova Systems LLP, kas pārskaitījusi 100 000 eiro Bergeram. Maksājuma uzdevumā norādīts tikai rēķina numurs. Drīz vien Murova Systems LLP slēgta.

Grafika: Madara Eihe

Re:Baltica mēģinājumi sazināties ar Mammadovu beidzās nesekmīgi. Bergers norādīja, ka Azerbaidžānas uzņēmējs nevēloties runāt ar medijiem. Dzīvoklī Rīgas centrā, kur firma reģistrēta, durvis neviens neatvēra. Pēc Re:Baltica rīcībā esošās informācijas, savu uzturēšanās atļauju Latvijā Mammadovs nav atjaunojis.


Labojums: 25.03.2019 raksta otrajā rindkopā precizēts, ka Murova Systems LLP izmantota tā dēvētajā Azerbaidžānas “laundromātā”, bet Diron Trade LLP – Magņitska afērā.

Precizējums un labojums: 18.09.2019 Re:Baltica saņēma Bergera prasību atsaukt septiņas teksta frāzes kā nepatiesas. No tām vienu Re:Baltica atzīst par pamatotu: rakstā nepareizi minēts, ka “kopš Rīgas pilsētbūvnieka atstāšanas 2011.gadā Bergers aktīvi rosījies biznesā kā līdzīpašnieks vismaz 24 firmās”. Lursoft datu bāze rāda, ka Bergers bijis līdzīpašnieks 23 firmās, bet pēc minētā karjeras pagrieziena – trijās. Precizējam arī, ka politiskie ziedojumi veikti trīs partijām/apvienībām: Jaunajam centram, Saskaņai un Saskaņas centram. Pirmā no partijām ir viena no Saskaņas oriģinālajām daļām, tāpat kā Saskaņa ir daļa no Saskaņas centra, līdz ar to visi šie ziedojumi ir uzskatāmi par saistītiem un dod pamatu Bergeru saukt par megaziedotāju.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Autores: Inga Spriņģe (Re:Baltica), Karīna Šedrovska (Investigative Dashboard/OCCRP)
Redaktores: Sanita Jemberga (Re:Baltica), Nellija Ločmele (IR)
Grafikas un tehniskais atbalsts Madara Eihe
Raksta tapšanā piedalījās Marija Andrejeva
Krieviski tulkojusi Jaroslava Sizova
Angliski tulkojis Juris Kaža


Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!