Atbildes meklēšana, kāpēc sekmju ziņā sliktākās Rīgā ir krievu skolas, izvēršas par trilleri, kura pamatā ir politika un neuzticēšanās. Galvenie aktieri – bērni – pazib tikai epizodiski.
Gada sākumā mēs Re:Baltica telpās sarīkojām nelielu sanākšanu. Tajā piedalījās vairākas ģimenes ar bērniem krievu skolās, skolas direktors, kā arī vairāki aktīvisti – arī vecāki – kuriem kā Kremļa ietekmes aģentiem pastiprinātu uzmanību pievērsusi arī Drošības policija. Mēs meklējām skaidrojumu, kādēļ vairums Rīgas skolu ar sliktākām atzīmēm centralizētajos eksāmenos ir tieši mazākumtautību.
Pie šāda secinājuma bijām nonākušas, sarindojot visas Rīgas skolas pēc vidējās atzīmes centralizētajos eksāmenos vairāku gadu garumā un pētot tendences. Eksāmenu atzīmes nav izcilākais skolas kvalitātes rādītājs, jo nerāda individuālo izaugsmi. Lai aizvilktu no četrām līdz sešām ballēm sociāli nelabvēlīgā rajonā ir jāieliek daudz vairāk pūļu nekā no astoņi uz deviņi iekārotā ģimnāzijā. Diemžēl citu datu nav.
Apzināti nesaucam šīs par sliktākajām Rīgas skolām – tās ir skolas ar sliktu vidējo atzīmi.
No 102 Rīgas vispārizglītojošajām skolām saraksta lejas galā nospiedošā vairākumā bija mazākumtautību skolas (ērtības labad tās sauksim par krievu skolām). No 66 443 Rīgas skolēniem krievu skolās mācās gandrīz 25 000 bērnu.
Vairāk nekā 4500 no viņiem – deviņās Rīgas vidusskolās, kas sekmju ziņā ir starp desmit sliktākajām galvaspilsētā. Desmitniekā ir tikai viena latviešu skola.
Rīgas skolām pieķērāmies, jo divus iepriekšējos gadus pētījām skolu kvalitāti visā Latvijā. Dati rādīja, ka Latvijā notiek skolu noslāņošanās. Lauku skolās skolēnu zināšanas no pilsētas vienaudžiem atpalika pat par vienu mācību gadu.
Rīgā atrodas ceturtā daļa visu Latvijas vidusskolu. Pieļāvām, ka arī starp Rīgas skolām pastāv noslāņošanās, tikai to ir grūtāk pamanīt, jo vidējo atzīmi uz augšu būtiski pavelk valsts ģimnāzijas, kur nonāk labākie. Gribējām izpētīt, kas notiek skolās, kuras neparādās reitingu augšgalā.
Improvizētajā sapulcē, kuras dalībniekiem apsolījām anonimitāti, vairākums uzreiz vienojās, ka mūsu aprēķins par krievu skolām esot nepareizs.
Divi iemesli.
Krievu skolu rādītājus būtiski uz leju velkot rezultāti latviešu valodas eksāmenā 12.klasei. Tā izrādījās taisnība. 2016. gadā latviešu valodas eksāmenā 9.klasei krievu skolām vidējais vērtējums bija 63%, 12.klasē – 38%. (latviešu skolēniem – 62%). Izskaidrojums – 9.klasē šo eksāmenu liek ar daudz pielaidīgākiem noteikumiem (mazākumtautību programma) nekā 12.klasē, kur vienāds eksāmens ir gan latviešiem, gan pārējiem. Sapulces dalībnieki arī iebilda, ka latviešu skolu vidējo atzīmi uz augšu velk ģimnāzijas. Tur mācās tikai latviski, bet konkursus iztur arī labi un mērķtiecīgi krievu bērni.
Labi. Izņēmām no aprēķina latviešu valodas eksāmenu un ģimnāziju rezultātus.
Nekas nemainījās. Krievu skolas joprojām palika Rīgas skolu saraksta lejasglā.
Kāpēc?
Atbilžu meklēšana izvērsās pusgada garumā un atgādināja detektīvu.
Lasi tālāk: Pirmā versija. Pustukšas Rīgas skolas
Otrā versija | Trešā versija | Ceturtā versija | Secinājumi | Uz projektu
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Autore: Inga Spriņģe (Re:Baltica)
Redaktore: Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Datu analīze un sociālie tīkli: Lote Lārmane (Re:Baltica)
Foto: Reinis Hofmanis
Zīmējumi: Raivis Vilūns, Īgnās govs komiksi
Video: Lote Lārmane, Jānis Orbidāns
Grafikas: Lote Lārmane
Tulkojuši: Jara Sizova, Aleksejs Tapiņš, Andra Ceriņa
Sērijas koordinatore un vadītāja LTV Liene Barisa-Sermule (Re:Baltica), LTV redaktore un producente Rudīte Spakovska
Materiālu tapšanā un interviju sarunāšanā piedalījās Marija Kugele un atbalstīja Antons Lisenko, spektr.press
