Grafika: Lote Lārmane, Re:Baltica / Avots: LTV "Panorāma" ziņu arhīvs, 2003.gads; Marie-Lan Nguyen
Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Francijas prezidenta kandidātes Marī Lepēnas Nacionālajai frontei (NF) kredītu meklēšanā Krievijas bankās kā starpnieks nosaukts Latvijas finansists Vilis Dambiņš, kopējā izmeklēšanā noskaidroja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica un Francijas pētnieciskais interneta žurnāls mediapart.fr

Dambiņš, kura vadītais uzņēmums V. D. Nominees Limited saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašā sūtņa Aleksandra Babakova ģimenes īpašumu pārstāvēšanu, pērn personīgi ticies ar vismaz diviem augsta ranga NF politiķiem, lai konsultētu par iespējām vēlēšanu kampaņai aizņemties Krievijā.

2016.gada 17.martā Dambiņš Ženēvā tikās ar Žanu-Luku Šafhauzeru (Jean-Luc Schaffhauser), Eiropas parlamenta deputātu, kurš kopā ar Babakovu spēlēja galveno lomu pirmā FN kredīta nokārtošanai Krievijas bankā, kad 2014.gadā partija aizņēmās 9.4 miljonus eiro. Šafhauzers Mediapart.fr apliecināja, ka ar Dambiņu runājis par iespējām partijai atkal aizņemties Krievijā, un Dambiņš ieteicis banku “Stratēģija” un vairākas citas.

EP deputāts Žans-Luks Šafhauzers bija atslēgas figūra pirmā Krievijas kredīta piešķiršanai Nacionālajai frontei un par to saņēma 140 000 EUR. Foto: Claude Truong-Ngoc, Wikimedia Commons

“Vilis izteica ierosinājumus par nākamajām bankām [pēc aizņēmuma First Czech Russian bank, FCRB – red.] Kad pēc pirmā aizņēmuma mēs vairs nevarējām dabūt nākamos vadošajās Krievijas bankās, jo tas tika uzskatīts par ļoti politisku procesu, mēs nonācām nepazīstamā teritorijā. Es negribēju pats tajā iesaistīties,” EP deputāts teica Mediapart.fr

Viņš atzina, ka, lai gan Dambiņam ir arī pašam savs bizness, šajā tikšanās reizē viņš pārstāvējis Babakovu. “Man ir pienākums runāt ar cilvēkiem, kas pārstāv publisko varu, un Babakovs ir patriots.”

Šafhauzers nezinot, kāda bijusi tālākā notikumu attīstība, jo nodevis failus un sarunas savam juristam.

Realitātē dienu vēlāk, 2016.gada 18.martā, FN 9,4 miljonu eiro aizņēmums FCRB tika pārdots mazzināmai kompānijai Conti. Pēc Šafhauzera teiktā, NF oficiālā vēstulē lūgusi padomu Krievijas Centrālajai bankai, kā rīkoties tālāk, un tā ieteikusi apturēt kredīta atdošanu, jo “tā tiesību pārdošanas process bija krāpniecisks.”

FN dokumenti rāda, ka trīs mēnešus pēc Šafhauzera tikšanās ar Dambiņu, 2016.gada jūnijā, partijas vadītāja Marī Lepēna parakstījusi lēmumu aizņemties 3 miljonus eiro (ar 6% likmi) vēlēšanu kampaņu vajadzībām Krievijas bankā Stratēģija. Mēnesi vēlāk banka zaudēja licenci. Partijas kasieris Valerāns de Senžists (Wallerand de Saint-Just ) apgalvo, ka lēmums bijusi tikai iecere, kas nav īstenojusies, un naudu partija nav saņēmusi.

Līdzīgs scenārijs – banka izsniedz naudu un pazūd – bija arī FCRB , kas patiesībā piederēja ar Kremli saistītajam oligarham Romānam Popovam. Arī tā zaudēja licenci 2016.gada vasarā, liekot FN politiķiem žēloties, ka atkal jāmeklē prezidenta un parlamenta vēlēšanu kampaņai nepieciešamie 20 miljoni eiro, vēstīja ziņu aģentūra Bloomberg.

Neoficiāli avoti vēsta, ka, iespējams, kredīta izsniegšanu no bankas Stratēģija pārņēma cita Krievijas banka – NKB – bet arī tā 2016.gada beigās zaudēja licenci kapitāla nepietiekamības dēļ. Jautāts par iespējamo kredītu NKB, Sanžists nolika klausuli.

Dambiņš tiekas ar Valerānu de Sanžistu Parīzē 2016.gada novembrī.

Tieši viņš ir otrs FN politiķis, ar ko pieczvaigžņu viesnīcā Peninsula Parīzē 2016.gada 4.novembrī tikās latviešu starpnieks Dambiņš.

De Sanžists atteicās atbildēt uz jautājumiem par tikšanos. Arī Dambiņš sniegt interviju Re:Baltica nevēlējās, aizbildinoties ar finanšu konsultanta ētiku, kas liedz runāt par esošajiem vai bijušajiem klientiem un darījumiem. E-pasta atbildē viņš noliedza, ka būtu bijis starpnieks FN kredītu iegūšanai Krievijā un sarunās būtu pārstāvējis Babakovu, kas palīdzēja nokārtot pirmo aizdevumu (Babakovs uz lūgumu komentēt neatbildēja).

“Nedz kā fiziska, nedz pastarpināti kā juridiska persona, neesmu darbojies kā starpnieks Jūsu pieminētajos darījumos un attiecīgi neesmu to darījis Babakova kunga uzdevumā. Vēlos piebilst, ka ne Babakova kungs, ne jebkuras jurisdikcijas juridiska persona, kur labuma guvējs būtu Babakova kungs, nav mani klienti,” rakstīja Dambiņš.

Tas ir pretrunā ar dokumentiem, kas atrodami Panamas failos: gigantiskā 11.5 miljonu dokumentu noplūdē no juristu firmas Mossack Fonseca (MF), kas atklāja slepenu ārzonu kompāniju sistēmu, kura palīdz slēpt ienākumus un īpašumtiesības, tā balstot noziedzību un korupciju.

Saites ar Babakovu

Vienā no pirmskara mājām uz Rīgas galvenās ielas atrodas Luksemburgā reģistrētā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Financiere Egine.

Līdz 2015.gada vidum to oficiāli vadīja Krievijā ietekmīgā biznesmeņa Jevgēņija Ginera dēls Vadims (viņš arī oficiālais slavenā Krievijas futbola kluba CSKA īpašnieks). Tad Financiere Egine vadība pārgāja pie Dambiņa un kompanjoniem.

Skolasbiedri un tagadējie biznesa partneri Dambiņš un Valts Vīgants Latvijā kļuva pazīstami 90.gados, kad vadīja vienu no daudzajām  bankām, Lainbanku. 1995.gadu vidū viņus uz īsu laiku arestēja aizdomās par krāpšanu, bet līdz apsūdzībai un tiesai lieta tā arī nenonāca (viņi nelikumīgas darbības noliedza). Taču bankai, kurā naudu padomju militārajiem pensionāriem glabāja arī Krievijas Aizsardzības ministrija, policijas demonstratīvā akcija nozīmēja galu. Duets vēlāk attīstīja veiksmīgu finanšu konsultantu karjeru, palīdzot pārvaldīt īpašumus cilvēkiem, kuri nevēlas, lai publiski taptu zināms, kas tiem pieder.

Finance Egine ir tikai viens no uzņēmumiem, ko pārvalda no Brīvības ielas nama. Dambiņš ir direktors ārzonu paradīzē Maršalu salās reģistrētajai V.D. Nominees Limited, kas pārvalda Britu Virdžīnu salās reģistrētos uzņēmumus AED International Ltd. and NYX Management Limited, liecina Panamas faili.

Lai skatītu grafiku pilnā izmērā, klikšķiniet uz attēla.

NYX Management Limited īpašnieki bija Krievijas biznesmeņi Mihails Vojevodins un Jevgēņijs Giners. Savukārt sākotnējais AED International Ltd. īpašnieks bija Babakovs, kurš ir Kremļa speciālais pārstāvis attiecībām ar krievu organizācijām ārzemēs.  Vēlāk kompānija pārgāja viņa Londonā dzīvojošās meitas Olgas īpašumā.

Aleksandrs Babakovs. Avots: ICIJ, Panama Papers

Tiek uzskatīts, ka trijotne ir patiesie īpašieki holdingam, kam pieder apjomīga daļa Ukrainas enerģētikas sektora. Tā centrs  – VS Energy Latvia – arī ir reģistrēts Dambiņa un Vīganta birojā Brīvības ielā 40 – 16. Vīgants ir oficiālais kompānijas vadītājs, bet tā pieder diviem viņam līdzīgiem Kipras “grāmatvežiem”, kuru īpašnieku pēdas savukārt ved uz Seišeļu salām. Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā VS Energy Latvia norāda, ka tā investējusi apmēram 97 miljonus eiro  saistītajos uzņēmumos. VS Energy International N.V, kas ir Nīderlandē reģistrēta Rīgas firmas meita un caur kuru notiek darbība Ukrainā, padomē līdz 2005.gadam figurēja arī Babakovs pats.

Panamas failu izmeklēšanas laikā Babakovs nenoliedza, ka AED International sākotnēji piederējusi viņam, bet tobrīd Krievijas amatpersonām nebija aizliegts iegādāties akcijas ārvalstu uzņēmumos. Viņa ienākumu deklarācijā tās neparādījās un tā Babakovu portretēja kā vienu no nabadzīgākajiem Krievijas domes deputātiem, lai gan Panamas faili un citi reģistri rāda nedeklarētus uzņēmumus un nekustamos īpašumus ārzemēs, ieskaitot dzīvokli Parīzē un villu netālu no franču monarhu rezidences Versaļas.

Babakovs bija atslēgas figūra pirmā FN kredīta Krievijā nokārtošanai. Taču kopš Krimas aneksijas Babakovs ir ES sankciju sarakstā, kas teorētiski viņam liedz brīvi ceļot pa Eiropu. Tāpēc viņam varētu būt nepieciešams diskrēts un uzticams starpnieks.

Slepenie maksājumi

Panamas failos atrodamā informācija rāda, ka Rīgas duets pārvalda vēl vienu Britu Virdžīnu salās reģistrētu uzņēmumu, Spencerdale Limited, kura patiesie īpašnieki ir labi paslēpti. No tā konta vienā no Latvijas bankām Panamas juristu firmai tika maksāts par Vīganta pieprasīto informāciju, rāda maksājuma izdruka.

Re:Baltica un Mediapart.fr izdevās noskaidrot, ka 2014. un 2015.gadā Spencerdale caur Luksemburgā reģistrēto East West Communication Group samaksāja 250 000 EUR Šafhauzera dibinātajai domnīcai “Academie Europeenne” (Dambiņš apgalvo, ka par šādu maksājumu nav informēts).

Šafhauzers nekad nav slēpis labvēlīgu attieksmi pret sadarbību ar Putina Krieviju un bija viens no “starptautiskajiem novērotājiem”, kas ieradās leģitimizēt referendumu par Ukrainai piederošās Krimas pievienošanos Krievijai 2014.gadā “zaļo cilvēciņu” jeb maskētu Krievijas militāro spēku klātbūtnē. Viņš iepriekš atzina, ka par starpniecību pirmā FN kredīta nokārtošanā Krievijā saņēmis 140 000 EUR no Luksemburgas uzņēmuma, kuru nenosauca vārdā.

Savukārt pirms Francijas prezidenta vēlēšanām Marī Lepēna 2017.gada martā Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš apgalvoja, ka Kremlis nemēģinot iespaidot vēlēšanu iznākumu, bet Lepēna pārstāvot “strauji augošu elementu” Eiropas politikā. Savukārt Lepēna aicināja ES atcelt sankcijas pēc Krimas aneksijas ieviestās sankcijas pret Krieviju, jo tās esot “neproduktīvas”.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Šī izmeklēšana ir Re:Baltica un Mediapart.fr kopīgs darbs.

Teksts: Sanita Jemberga, Re:Baltica
Līdzautori Francijā:  Marine Turchi, Agatha Duparc, Mediapart.fr
Ilustrācijas Lote Lārmane, Re:Baltica

Share on FacebookTweet about this on TwitterEmail this to someonePrint this page
Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!