Mūsu kolēģi no ICIJ, Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija, 9.maijā publiskos datu bāzi no “Panamas failiem” par vairāk nekā 200 000 ārzonu uzņēmumiem un to patiesajiem īpašniekiem.
Jau vēstīts, ka “Re:Baltica” bija daļa no 400 žurnālistu grupas, kas gada garumā pētīja vairāk nekā 11,5 miljonus dokumentu, kuri noplūda no ārzonu uzņēmumus Panamā reģistrējošās juristu firmas “Moseck Fonsecca”. Izmeklēšana atklāja daudzu pasaules valstu līderu, kā arī slavenību un kriminālās pasaules darboņu slepenos darījumus. No amata atkāpās Islandes premjerministrs, daudzās valstīs sākās oficiāla izmeklēšana, un daudzu valstu politiķiem nācās taisnoties par naudas slēpšanu ārzonās.
ASV prezidents Baraks Obama komentēja, ka starptautiska izvairīšanās no nodokļiem un slēpšanās ārzonās ir “milzu problēma”, piebilstot, ka “daudz kas no tā ir likumīgi, bet tieši tā ir problēma. Viņi nepārkāpj likumu, bet likums ir slikti uzrakstīts.” ASV ierosinājusi jaunus ierobežojumus ārzonu kompānijām.
No Latvijas datu bāzē nebija ievērojamu politiķu, bet zināmākie bija uzņēmēji (vairāk lasi šeit – Panamas dokumenti). Krievijas žurnālisti arī atklāja, ka Latvijas darboņi ir starpnieki lielos enerģētikas darījumos Ukrainā un Rīgā reģistrētas firmas ir saistītas ar Krievijas amatpersonām.
Datu bāzē, kuru ICIJ publicēs 9.maijā vietnē offshoreleaks.icij.org un kurā būs meklēšanas iespēja, būs informācija par vairāk nekā 200 000 ārzonu uzņēmumu, kuriem ir saistība ar cilvēkiem no vairāk nekā 200 valstīm. Tajā būs ziņas par vēl 100 000 citām kompānijām, kas nebija “Panamas failos”, bet ICIJ ir zināmas no agrākas izmeklēšanas.
Taču datu bāze nebūs vienkārši visu datu publicēšana internetā un tajos nevarēs atrast, piemēram, Aivara Lemberga advokātes vēstules vai “Lido” glābšanas līgums aiz ofšoru izkārtnes: tiks publicēta pamatinformācija par uzņēmumiem, to patiesajiem īpašniekiem, akcionāriem un arī reģistrācijas starpniekiem, kuri Latvijas gadījumā kā dzīvesvietu norādījuši mūsu valsti, nevis visa MF sarakste. Publiskotajā datu bāzē nebūs arī personas datu: tālruņu, epastu, banku pārskaitījumu, pasu kopiju. ICIJ uzsver, ka izvērtējusi, kuras informācijas publiskošana ir sabiedrības interesēs.
