Krievijas cietumā mirušā advokāta Sergeja Magņitska lietā nesen sodītā Latvijā strādājošā banka, iespējams, ir PrivatBank, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atsakās izpaust tās nosaukumu, lai arī likums pieļauj šādu iespēju.
Par maksimālā naudas soda – 100 tūkstoši latu – piemērošanu kādai Latvijā strādājošajai bankai FKTK paziņoja jau pirms mēneša, taču, saskaņā ar līdzšinējo praksi, atteicās izpaust bankas nosaukumu.
Re:Baltica no banku uzrauga noskaidroja, ka konkrētā banka FKTK lēmumu ir pārsūdzējusi. Administratīvajā apgabaltiesā, kas ir pirmā instance FKTK lēmumu apstrīdēšanai, pēdējo četru mēnešu laikā FKTK lēmumu pārsūdzējusi tikai viena banka un tā ir PrivatBank.
Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājas sekretāre Mareta Pribila informēja Re:Baltica, ka 19.jūnijā PrivatBank iesniegusi prasību tiesībā, kurā apstrīd 16.maijā pieņemto FKTK lēmumu. Lēmuma būtība nav publiski pieejama informācija.
FKTK atteicās Re:Baltica izpaust, kurā datumā pieņemts lēmums par konkrētās bankas sodīšanu. FKTK vadītājs Kristaps Zakulis nevarēja nosaukt konkrētu likumu uz kura pamata viņi atsakās izpaust šo informāciju, norādot: “No jautājuma mēs redzam, ka ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem cenšaties iegūt šo informāciju.”
FKTK jūnijā ziņoja, ka veikusi pārbaudi sešās bankās, kuru nosaukumi presē izskanējuši saistībā ar Magņitska lietu. Re:Baltica sazinājās ar visām publiski minētajām bankām, jautājot, vai viņiem piespriests 100 tūkstošu latu liels naudas sods. ABLV (bijusī Aizkraukles banka), Baltic International Bank, GE Money Bank un Trasta komercbanka atbildēja noliedzoši. Rietumu Banka norādīja, ka šādu informāciju neizpaudīs. PrivatBank, jeb bijusī Paritate banka uz e-pastiem un telefona zvaniem pēc būtības neatbildēja.
“Mēs nevaram sniegt nekādu informāciju, kas attiecas uz banku. Jūs zināt, kādi ir Latvijas likumi,” telefona sarunā norādīja PrivatBank juridiskās nodaļas vadītāja Irina Gržibovska.
Ukrainas bankai piederošā PrivatBank savā mājas lapā norādījusi, ka ieņem 9. vietu Centrāleiropas un Austrumeiropas lielāko banku desmitniekā. Latvijā pēc aktīvu apjoma tā ieņem 8.vietu.
FKTK vārdā nenosaukto banku sodījusi par nepilnībām klientu darījumu izpētē 2007.-2008.gadā. Balstoties uz Magņitska kolēģu Hermitage Fund izplatīto informāciju, kopš 2007.gada caur tobrīd Paritate banku izgājuši vismaz 43,5 miljoni dolāru.
Pēc Hermitage Fund aprēķiniem kopumā sešās Latvijas bankās nonāca vismaz 63 miljoni no pavisam 230 miljoniem dolāru, kas izkrāpti no Krievijas nodokļu pārvaldes kontiem. Hermigate Fund advokāts Magņitskis veica izmeklēšanu par notikušo līdz Krievijas varas iestādes viņu pašu apvainoja nodokļu nemaksāšanā, notiesāja ar cietumsodu un cietumā no necilvēcīgiem apstākļiem divu bērnu tēvs 2009.gadā mira. Šī lieta izsaukusi plašu nosodījumu visā pasaulē, bet Latvijas Ekonomikas policija pēc prokuratūtas prasības 2012.gadā uzsāka kriminālprocesu.
Banku uzraugs Kristaps Zakulis stāsta, ka FKTK konkrēto banku sodījusi ar maksimālo 100 tūkstoš latu naudas sodu, jo tās darbībā jau iepriekš konstatēti pārkāpumi.
“Šajā gadījumā, raugoties uz vēsturi par citiem sodiem un iepriekšējiem ietekmējošiem līdzekļiem, kurus komisija bija spiesta piemērot pret konkrēto banku, ir sasniegta robeža, kad bija jāstrādā pa augšgalu,” norādīja Zakulis. Nākamais, bargākais sods, jau būtu bankas licenzes atņemšana.
Kopš 2006.gada FKTK kopumā četras reizes bankām piemērojusi maksimālo naudas sodu. Arī par šiem gadījumiem sodīto banku nosaukumi netiek izpausti. FKTK stāsta, ka to darīt liedzot Kredītiestāžu likums. Uz Re:Baltica aizrādījumu, ka šis likums FKTK padomei ļauj pieņemt lēmumu par konkrētu banku nosaukumu publiskošanu, Zakulis norādīja: “Tehniski tas tā ir.” Taču FKTK šobrīd neplānojot mainīt ierasto praksi, lai nodrošinātu “finanšu stabilitāti”. Noguldītāji varot iracionāli sākt no bankas izņemt naudu, kam sekotu iespējama ažiotāža.
Par nepamatotu šādu pieņēmumu uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs un pasniedzējs Mortens Hansens. Viņš norāda: lai arī cilvēki Latvijā mēdz reaģēt iracionāli, piemēram, Swedbankas gadījumā, maz ticams, ka līdzīgi notiktu PrivatBank gadījumā, kas fokusējas uz ārvalstu klientiem. Bez tam, piespriestais naudas sods “bankai ir kā oda kodiens. Tā nav iespaidīga summa,” norāda Hansens.
Sociālajā tīklā twitter arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka uzskata, ka Magņitska lietā sodītas bankas nosaukums būtu jāatklāj.
FKTK vadītājs Zakulis stāsta, ka banku nosaukumu publiskošana paredzēta no nākamā gada, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības kapitāla pietiekamības direktīva. Tā paredzēs obligātu sodītās bankas publiskošanu.
Zvērināta advokāte Ieva Azanda uzskata, ka jau tagad likums FKTK ļauj nosaukt sodītās bankas. „Likuma galvenais mērķis ir klienta aizsardzība. Savukārt, informācija par kredītiestādēm, kas pēc būtības izdarījušas administratīvu pārkāpumu, būtu publiskojama,” uzskata Azanda.
Arī bijušais FKTK vadītājs un patreizējais Zviedrijas banku uzraugs Uldis Cērps elektroniskā vēstulē Re:Baltica norāda, ka tā dēvētā ““nosaukšana un kaunināšana” ir efektīga prakse banku uzraudzīšanā”. Cērps skaidro, ka „naudas sods ir tikai viens no uzraudzības mehānismiem, kas attur banku no riskantām darbībām”.
Re:Baltica noskaidroja, ka sodīto banku nosaukumi tiek paziņoti Zviedrijā, Lielbritānijā un ASV.
Šogad aprīlī Zviedrijas banku regulators ar 30 miljonu zviedru kronu (2,45 miljoni latu) sodu sodīja Nordea AB banku par nespēju novērst naudas atmazgāšanu. Maksimālais naudas sods Zviedrijas bankām ir 50 miljoni zviedru kronu (4,09 miljoni latu). Zviedrijas banku uzraugs secināja, ka Nordea AB apkalpojusi Gibraltārā reģistrētu uzņēmumu Takilant Ltd, kas saistīts ar iespējamu Zviedrijas prokuroru kukuļošanas lietu. Tajā iesaistīta arī telekompānija TeliaSonera.
Zakulis Re:Baltica apstiprināja, ka arī Latvijas banku uzraugs ir pārbaudījis Latvijas banku saistību ar šo lietu. Iespējams, daļa naudas izgājusi arī caur Latvijas bankām. Rezultātus FKTK pagaidām nekomentē.
