Foto: Re:Baltica
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāji nesaprot, kā veidojas viņu siltuma rēķins.* Iedzīvotāji zina, ka svarīgi faktori siltuma cenai ir kurināmais materiāls un mājas siltuma izolācija. Taču nepamanīts palicis vēl viens būtisks aspekts – ēkas apsaimniekotājs, kas aprēķina un izraksta dzīvokļu īpašniekiem siltuma rēķinus pēc paša noteiktas formulas.

Latvijā ir vairāki tūkstoši privātie namu apsaimniekotāji. Pēc paša izveidotas formulas apsaimniekotājs nosaka, cik liels ir mājas siltuma zudums, siltuma padeves izmaksas un kā tiek sadalīts kopējais siltuma patēriņš. Līdz ar to siltuma cenas dažādos Latvijas reģionos atšķiras. Lai nopelnītu vairāk, apsaimniekotāji bieži rēķinos iekļauj papildus siltuma izmaksas kā, piemēram, par siltummezgla modernizāciju; siltuma sistēmas apkopi u.c. Cik šīs papildus noteiktās siltuma izmaksas ir pamatotas, neviena valsts vai pašvaldības iestāde nekontrolē. Likums nosaka, ka iedzīvotājiem pašiem jākontrolē savs apsaimniekotājs. Nezināšanas vai kūtruma dēļ tas parasti nenotiek.

“Karstie rēķini” mērķis ir izglītot iedzīvotājus un izpētīt, kā strādā izveidotās apsaimniekotāju sistēmas visā Latvijā. Īpašā siltuma kartē, parādot cenu atšķirības un skaidrojot to galvenos iemeslus, akcijas veidotāji izstrādās konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot pašreizējo situāciju.

Viens no akcijas mērķiem ir panākt vienota apsaimniekošanas rēķina parauga izveidi ar konkrētām izmaksu pozīcijām. Kopā ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju lobēsim šī priekšlikuma pārtapšanu likumā, lai to ievērotu visi apsaimniekotāji. Līdz ar to negodprātīgiem apsaimniekotājiem nebūs iespēja manipulēt ar dīvainu maksājuma pozīciju iekļaušanu rēķinos. Savukārt iedzīvotāji varēs vieglāk izprast, par ko viņi maksā.

Šo un citus priekšlikumus iesniegsim un arī sekosim līdzi to virzībai atbildīgajās iestādēs – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Ekonomikas ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Saeimā. Patlaban Ekonomikas ministrija ir atvērusi grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas nosaka apsaimniekotāju darbību.

Mūsu ierosinājumus ieteiksim izmantot savā ikdienas darbā Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Latvijas pašvaldībās. Sevišķi Rīgas domes atbildīgajās iestādēs, kas informē un izglīto iedzīvotājus par viņu tiesībām. Rīgas pašvaldības apsaimniekotāji arī pārvalda lielāko daudzdzīvokļu māju skaitu Latvijā.

Nepieciešamības gadījumā rosināsim aktuālos likuma grozījumus, izmantojot platformu manabalss.lv

*Pētījums par sabiedrības attieksmi par siltumenerģijas jautājumiem Latvijā. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, 2010.

 

Projekta sadarbības partneri:

  • Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica
  • TV3
  • Laikraksts “Diena”
  • Latvijas Radio
  • TVNET
  • pilsēta24.lv
  • socmap.com
  • draugiem.lv
Share on Facebook
Facebook
Tweet about this on Twitter
Twitter
Email this to someone
email
Print this page
Print

Atbalsti mūs un dalies ar rakstu!