Mūsu rīcībā ir Wachovia bankas drošības dienesta ziņojumi, kas rāda kā caur Latviju izplūst nezināmas izcelsmes nauda. Izmeklētāji norāda uz faktiem, kas liek domāt: mūsu bankas iesaistītas Ukrainas uzņēmēju naudas atmazgāšanas shēmās. Uz šī ziņojuma pamata tika atmaskots arī Meksikas narkokartelis.
Neierasti bargu sodu pērn samaksāja viena no lielākajām Amerikas bankām – Wachovia. Bankai bija jāšķiras no 160 miljoniem dolāru par palīdzēšanu slēpt Meksikas narkotiku baronu netīro naudu 378 miljardu apmērā. Daļa naudas nāca no Sinaloa karteļa, kas ir niknākie pretinieki Meksikas narkotiku karā ar valsts armiju. Kopš 2007.gada šajās cīņās nogalināti vismaz 28 000 cilvēki – vairāk nekā bojā gājušie amerikāņu zaldāti Irākas karā.
Asiņainos miljonus izmantoja, lai iegādātos lidmašīnas kokaīna pārvadāšanai. Wachovia lietas izskatīšanas laikā tiesā Maiami izskanēja četru Jaunzēlandē reģistrētu firmu nosaukumi, kas palīdzēja atmazgāt karteļu naudu: Keronol, Melide, Tormex un Dorio. Visām šīm firmām bija konti kādā nelielā Latvijas bankā. Tā atrodas klusā Vecrīgas ieliņā un ekskluzīvi apkalpo tikai privātos klientus, kas bankā nonāk pēc rekomendācijām. Tā ir – Baltic International Bank (BIB). Jeb Belokoņu ģimenes banka.
No mūsu rīcībā esošajiem Wachovia Londonas biroja drošības dienesta ziņojumiem 2008.gadā izriet, ka caur augstāk minētajām četrām firmām no BIB un tālāk uz Wachovia banku Londonā aizgāja vismaz 40 miljoni narkokarteļu naudas. Balstoties uz šo Wachovia Londonas biroja drošības dienesta darbinieka nopludināto informāciju, vēlāk arī tika ierosināta lietota pret Wachovia biroju ASV, kas beidzās ar lielāko sodu banku sektorā ASV vēsturē.
Nepatiesais patiesā labuma guvējs
Līdz Meksikas narkokarteļiem Wachovia Londonas biroja drošības dienests nonāca pēc pastiprinātas uzmanības pievēršanas atsevišķu Anglijā un Jaunzēlandē reģistrētu firmu darījumiem. Kopumā 24 reizes Wachovia pieprasīja informāciju Raiffeisen Zentralbank Austrijā par pārskaitījumiem, kas nāca no BIB Latvijā. Raiffeisen šos jautājumus pārsūtīja BIB, kas arī sniedza atbildes. Darījumu kopējā summa veidoja 190 miljonus dolārus. Izmeklētāji konkrētajām firmām pievērsa uzmanību, jo tās saistīja vienādas pazīmes.
Visos gadījumos uzņēmumu direktori bija tā sauktie izkārtnes direktori, kurus izmanto ārzonu kompānijas, lai slēptu patiesos īpašniekus. Vieni un tie paši “direktori” parādījās atšķirīgās firmās, kas lika domāt: tiek izmantots viens ofšoru dibinātāju tīkls.
Wachovia ziņojumā norādīts: saskaņā ar Latvijas banku sniegto informāciju, konkrēto ofšoru firmu patiesā labuma guvēji vairumā gadījumu bija ukraiņi, kas nodarbojas ar preču importu no Ķīnas. Tobrīd Wachovia vēl neko nezināja par Meksiku. Tai aizdomas radīja lielās summas, kas parādījās Ukrainas importa darījumos ar Ķīnu. Ofšoru firmas importa biznesā ierasti izmanto, lai krāptos ar muitas nodokļiem. Neapstrīdot, ka bankās norādīto firmu īpašnieki patiešām bija ukraiņi, radās jautājums vai uzrādītās personas bija īstie miljonu vērto darījumu veicēji.
Piemērs šādām aizdomām ir Lielbritānijā reģistrēta firma Wontep, kas no 2006.-2008.gadam no sava konta BIB caur Raiffeisen un Wachovia bankām pārskaitīja 5,7 miljonus dolāru. Wachovia šīs firmas darījumi iededza sarkano trauksmes lampiņu, jo bija samanāmas “pretrunas starp darījumu apjomu un vērtību”.
Kad 2008.gadā Wachovia pieprasīja informāciju par šiem darījumiem, BIB informēja, ka maksājumi ir domāti Ķīnā dzīvojošām privātpersonām un kompānijām kā samaksa par elektriskajām ierīcēm, tekstila precēm un iepakojuma materiāliem. Banka arī norādīja patiesā labuma guvēju – Ruslanu Ulitenko, kurš dzīvojot Ukrainas ostas pilsētā Odesā.
“Patiesā labuma guvējs ir labi pazīstams banku pārstāvjiem. Banku darbinieki regulāri sazinās ar kompānijas īpašnieku un vadību,” – informēja BIB.
Kad šīs žurnālistikas izmeklēšanas laikā sazinājāmies ar BIB norādīto Wontep īpašnieku Ruslanu Ulitenko Ukrainā, vīrietis šķita izbrīnīts par firmas eksistenci un stāstīja, ka neesot uzņēmējs un nekad dzīvē neesot vadījis kompāniju. Līdz ar to sanāk, ka miljonu vērto darījumu patiesie īpašnieki joprojām nav zināmi, tai skaitā BIB, kam likums pieprasa noskaidrot un pārbaudīt firmas īpašniekus.
Veļasmašīna Tormex
Viena no kompānijām, kas nonāca zem Wachovia palielināmā stikla, bija Jaunzēlandē reģistrētā Tormex. Tobrīd Wachovia izmeklētāji vēl nezināja, ka uzdūrušies kompānijai, kas kalpoja kā naudas atmazgāšanas platforma dažādu valstu uzņēmējiem un organizētās noziedzības grupējumiem. Tai skaitā Meksikas narko karteļiem.
Tormex konts atradās BIB. Šī pētījuma autoru rīcībā esošās konta izdrukas rāda, ka no 2007. līdz 2008.gada rudenim caur kontu izgāja vismaz 580 miljoni dolāru (.pdf). Maksājumi pārskaitīti dažādām firmām ar banku kontiem vēl vairākās Latvijas bankās: Hansabank, Aizkraukles banka, Baltic Trast Bank, Rietumu banka, Parex banka, Trasta komercbanka. Maksājumi tika veikti gan ārzonu jeb spoku kompānijām visā pasaulē, gan arī reāli eksistējošiem uzņēmumiem Eiropā, ASV, Tuvajos un Tālajos Austrumos.
Taču liela daļa veiktie darījumi no Tormex konta BIB, bija neīsti. Pat ja arī firmas varēja uzrādīt noslēgtus līgumus par preču iegādi, tikai vienā gadījumā Tormex sadarbības partneris patiešām arī saņēma kravu. Vairākumā gadījumu līgumus vēlāk lauza, bet naudu atdeva atpakaļ caur citu spoku firmu.
Arī Tormex bija spoku kompānija. Bez biroja un darbiniekiem. Tās direktors, šoferis no Krievijas, pat nezināja par tādas firmas eksistenci. Savulaik pēc paziņu lūguma parakstījis papīrus angļu valodā, jo “ļoti vajadzēja naudu”, viņš stāstīja šī pētījuma autoriem.
Starp firmām, kam no Tormex veikti pārskaitījumi, ir arī kompānijas, ko papildus pētīja Wachovia drošības dienests un kas ir saistoši arī Latvijai. Jo tajos kā izkārtnes direktori parādās Latvijas iedzīvotāji.
Piemēram, RP General Trading direktori uz papīra ir vietējie Ēriks Vanagelis (71) un Staņislavs Gorins.
(No kreisās) Ēriks Vanagels. Foto: Re:Baltica; Staņislavs Gorins. Foto: Nekā Personīga
Firmai ir konts BIB no kura no 2007.gada novembra līdz 2008.gada maijam pārskaitīti 6,76 miljoni dolāru uz Ķīnu.
Tormex kontu izdrukās parādās vēl vairākas firmas, kuru publiskās sejas ir pašmāju Gorins un Vanagelis, kamēr patiesie īpašnieki, kā nojaušams, mīt Ukrainā. Ņemot vērā, ka Gorins (viduvējs brokeris), bet Vanagelis (bezpajumtnieks) kā direktori parādās simtiem dažādu ārzonu firmu, tas tikai papildus pierāda: Tormex galvenais mērķis bija naudas atmazgāšana.
Salīdzinoši nelielas summas no saviem kontiem BIB uz Wachovia un Raiffeisen pārskaitījušas arī citas Meksikas narkokarteļu naudas mazgāšanas firmas.
Īsi pēc dibināšanas 2007.gadā, Jaunzēlandē reģistrētā Melide klientiem Ķīnā pārskaitīja 4,74 miljonus dolāru. Uz Wachovia informācijas pieprasījumu, BIB norādīja, ka Melide birojs atrodas Ukrainā, bet tās biznesa partneri ir Ķīnas uzņēmēji, no kuriem iepērk apavus, tekstila preces un elektriskās ierīces.
Trešā narkokarteļu firma Keronol Ltd 2007.gadā no sava konta BIB uz Raiffeisen un Wachovia pārskaitīja 25 miljonus dolārus. Ceturtā firma – Dorio no sava konta pārskaitījusi 8,6 miljonus.
Ķīnas – Latvijas – Ukrainas importa trijstūris
Atšķirībā no Meksikas narkokarteļiem, Ukrainas uzņēmēju mērķis šo firmu izmantošanai ir cits – iespēja krāpties ar muitas nodokļiem, kas jānomaksā, importējot preces. Šajā gadījumā, no Ķīnas. Ticamāk, ka summas, kas aiziet gar degunu Ukrainas valstij, ir prāvas. Saskaņā ar oficiālo statistiku, Ukraina visvairāk importē preces no Ķīnas (ja neskaita enerģiju no Krievijas). 2010.gadā Ukraina no Ķīnas iepirka lētas preces par 4,7 miljardiem dolāriem.
Netieši šīs aizdomas apstiprina arī Wachovia ziņojums. Izanalizējusi informāciju par 24 firmām, Wachovia secina: virspusēja analīze rāda, ka papildus pārbaude būtu jāveic transakcijām 225 miljonu dolāru vērtībā. Kamēr nav izpētītas visas šīs kompānijas, ir “nopietns pamats aizdomām, ka Latvijas bankas izmanto Wachovia, lai atmazgātu ukraiņu klientu naudu.”
Raksti, ja Tev ir ko teikt par šo tēmu: rebaltica@gmail.com
