ĪSUMĀ Līdz 2000. gadu sākumam “sarkanās līnijas” Latvijas medijos figurēja vienīgi tad, kad runa bija par hokeju vai teritorijas plānojumu. Vēlāk žurnālisti un politiķi tā sāka saukt principus, kurus konkrētās partijas solās nepārkāpt. Tie parasti ir ideoloģiski vai balstīti personālijās.…
Kad Saeimā sprieda, vai partijām jāatvēl vairāk valsts naudas, kā piemēru piesauca pārējās Baltijas valstis. Tur finansēja pat desmit reižu dāsnāk. Tagad kaimiņus esam ne vien panākuši, bet pat apsteiguši.
“Mēs esam konsekventi atbalstījuši Ukrainu” un “Latvija pirmajā vietā uzreiz nosodīja karu Ukrainā.” Tā, sākoties priekšvēlēšanu ciklam pirms oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām, partiju iztaujāšanā LTV Kas notiek Latvijā? apgalvoja “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers. Re:Baltica atgādina, kā attīstījušies Šlesera uzskati par Krievijas iebrukumu Ukrainā šī parlamenta darbības laikā.
Kā pirms iepriekšējām vēlēšanām solīto Rīgā pildījušas partijas, kurām bija lielākā iespēja ietekmēt lēmumus? Pārbaudījām četru sarakstu programmas. JV, NA/LRA un JKP, kas pie varas bija visus 4,5 gadus, kā arī A/Par!, Progresīvie, jo lielākā daļa apvienības deputātu koalīcijā bija vairāk nekā pusi šīs domes sasaukuma. No partiju priekšvēlēšanu programmām un politiķu teiktā medijos atlasījām solījumus, kas ir gana konkrēti un pārbaudāmi.
“Ušakova laiku” korupcija un atklāts nepotisms šajā Rīgas domē vairs nav, bet pašslavināšanās par rīdzinieku naudu palikusi. KNAB solās pārbaudīt, vai domes vadība sociālajos medijos nav izmantojusi administratīvos resursus.
Par 60 Rīgas deputātu vietām cīnīsies 16 saraksti – par vienu vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.