Par to, kādēļ plānots ātrāk ieviest piektās paaudzes mobilo tīklu jeb 5G, versijas atšķiras. Mobilo telefonu kompānijas, tehnoloģiju eksperti un arī Latvijas prezidents saka – tas ļaus ātrāk pārsūtīt datus, kā arī sniegs jaunas iespējas ekonomiskajai un tehnoloģiskajai izaugsmei. Tomēr sociālajos medijos prevalē mīti, ka 5G ievieš, lai pakļautu cilvēku prātus, kaitētu to veselībai, ietekmētu smadzeņu un sirdsdarbību, pat DNS. Pētījumā par dezinformāciju sociālajos medijos noskaidrots, ka ES valstīs un ASV diskusiju mākslīgi uzkurina ar viltus kontiem. Tiek paustas aizdomas pat par Krievijas iesaistīšanos. Kurš ar 5G biedē Latvijā un vai bailēm ir pamats?

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) svētdien sociālajā tīklā Twitter rakstīja par klimata pārmaiņām. Deputāts norāda – klimata pārmaiņas esot bijušas un būs un cilvēkiem nevajadzētu pārspīlēt savu nozīmi. Dombravas paustais ir maldinošs, tas ir pretrunā ar zinātnieku secinājumiem, Latvijas nostāju un viņa paša balsojumu Saeimā.

Rīdzinieki stāsta – Granīta iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā pie Stopiņu novada robežas, ir bīstama vieta gājējam. Tur nav ne ietvju, ne apgaismojuma. Pie autobusu pieturas nav arī gājēju pārejas, lai gan satiksme tur ir intensīva. Par to sižetu izveidoja kanāla TV3 raidījums Bez Tabu. Raidījumā Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante atbildēja, ka gājēju pāreju šobrīd nav iespējams ierīkot, jo saskaņā ar normatīviem vispirms jābūt izbūvētai ietvei. Re:Check šo izteikumu pārbaudīja pēc lasītāja Jevgēnija lūguma un konstatēja – tas nav patiess.

Lai pievērstu uzmanību smagajam nodokļu slogam, jūnija beigās Latvijas Restorānu biedrība medijos izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka situācijai nemainoties, “tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku”. Dažas dienas vēlāk intervijā ar biedrības vadītāju Jāni Jenzi laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze apdraudēto restorānu skaits jau bija izaudzis līdz tūkstotim. Tomēr, lai arī nozarē redzamas grūtības samaksāt nodokļus, šāds scenārijs ar uzņēmumu masveida slēgšanu nav reālistisks un to faktiski apstiprina arī aprēķinu veicējs.

Veselības ministrija (VM) nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Liepiņa savos izteikumos nav precīza.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), uzsverot reformu nepieciešamību kā nosacījumu pedagogu algu palielināšanai, kā pozitīvo piemēru atkārtoti minējis Igauniju – tur skolotāju atalgojums esot lielāks sakārtotas sistēmas, mazāka skolu un skolotāju skaita dēļ. Tā kā premjers Igauniju šādā kontekstā slavē ne pirmo reizi, Re:Check nolēma viņa teikto pārbaudīt un konstatēja, ka Kariņa vēstījumā pieļautas vairākas neprecizitātes. Turklāt ir noklusēts būtisks fakts, proti, algas ir lielākas ne tikai skolu sistēmas reformu, bet arī ik gadus valsts piešķirtā ievērojamā papildfinansējuma dēļ.