Latvijā Covid-19 iespaidu uz mirstību atstāja gada nogalē; nav korekti salīdzināt absolūtos skaitļus

Sociālajos medijos aptuveni 8000 cilvēku apšauba Covid-19 pandēmiju, daloties ar iepriekšējo gadu mirstības datiem, kas lielu pieaugumu pērn neuzrāda. Tomēr dati publicēti bez konteksta un ir maldinoši. Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm Covid-19 mirstības ietekme uz visa pagājušā gada mirušo kopskaitu ir neliela, jo slimības izplatība un mirstība strauji palielinājās vēlu rudenī. Tā ir augsta arī visu šā gada sākumu, ko ierakstu autori noklusē.

Vai Latvijā tiešām no Covid-19 mirst biežāk nekā citur?

Februāra sākumā lielu uzmanību piesaistīja ziņa, ka “Latvijā mirstība no Covid-19 par 32% lielāka nekā vidēji Eiropā”, no kā dažādos medijos tika attīstīts apgalvojums, ka Latvijā inficēšanās biežāk nekā citur ES beidzas ar nāvi. Re:Check analīze liecina, ka šādam apgalvojumam nav nekāda pamata. Nav pietiekamu datu, kas ļautu objektīvi salīdzināt ar Covid-19 mirušo īpatsvaru saslimušo vidū dažādās valstīs.

Vakcīnas neiejaucas gēnos, nesterilizē un nenogalina imunitāti

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis video, kurā kāda sieviete biedē ar nepatiesiem apgalvojumiem par Covid-19 vakcīnām. Viņa izplata melīgu un jau iepriekš atspēkotu informāciju par to, ka vakcīnas iejaucas gēnos, sterilizē un nogalina imunitāti, lai cilvēkos varētu “iedzīvināt svešķermeņus”.

Vakcīna pasargā no smagākas slimības gaitas; iedarbībai vajadzīgs laiks

Sociālo mediju lietotāji dalās ar ierakstiem, kuros apšaubīta vakcīnu efektivitāte un jēga, jo ir gadījumi, kad cilvēki ar Covid-19 inficējas arī pēc to saņemšanas. Apgalvojumi par vakcīnu bezjēdzīgumu ir maldinoši, jo vakcīnas iedarbībai vajadzīgs laiks un tā neizslēdz iespēju inficēties, taču pasargā cilvēkus no smagākas slimības gaitas.