Portāla nra.lv rakstā “Senu lietu glabāšana un tirgošana kļuvusi bīstama”apgalvots, ka šogad februārī spēkā stājušies Krimināllikuma grozījumi “ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.” Taču tā nav taisnība, jo likums attiecas nevis uz visām senlietām, bet tikai tām, kas iegūtas arheoloģiskās senvietās un līdz ar to ir valsts aizsardzībā un kuru likumīgo izcelsmi glabātājs nav noteiktajā kārtībā deklarējis. Turklāt atbildība par senlietu glabāšanu un citām darbībām ar tām ir spēkā jau trīs gadus un jaunākie grozījumi ir tikai precizējoši.

Ieraksts, kurā apgalvots, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) pasludinājusi drīzu pandēmijas beigšanos bez vakcīnācijas, sasniedzis teju 80 tūkstošu lielu auditoriju un ar to dalījies vairāk nekā tūkstotis lietotāju. Taču organizācija tā nav apgalvojusi.

Līdz ar dažādu nozaru spiedienu ļaut tām atsākt darbu izskan arī pārmetumi, ka nav zināms, kurās tieši vietās notiek inficēšanās ar Covid-19, kuri no ieviestajiem ierobežojumiem strādā, bet kuri – ne. Re:Check skaidro, vai un cik lielā mērā uz šiem jautājumiem vispār iespējams atbildēt – gan ņemot vērā Latvijā pieejamos datus, gan citās valstīs veiktos pētījumus.

Sociālajos medijos ik pa laikam parādās ieraksti par it kā obligātu vakcināciju, pret kuru iedzīvotājiem esot jācīnās. Lai gan Tiesībsarga birojs tiešām saņēmis vairākas sūdzības par darba devējiem, kas prasa darbiniekiem vakcinēties, draudot pretējā gadījumā atņemt kādus labumus, nav pamata runām par vispārēju obligātu vakcināciju.

Vēl nesen žurnālisti vakcinācijas pretiniekos saskatīja galvenokārt informācijas jūklī apmaldījušās jaunās māmiņas. Līdz ar Covid-19 situācija ir radikāli mainījusies. Jaunajai pretvakcīnu kustībai pievienojušies vīrieši, kas sociālos medijus piepilda ar lielākoties no ārvalstīm importētu dezinformāciju. Kas to izplata? Veselīga dzīvesveida sludinātāji un citi peļņas tīkotāji, politiskā kapitāla krājēji un Kremļa propagandas fani – kompānija ir raiba.

Facebook populārs kļuvis ieraksts, kurā teikts, ka vairāku lielu kompāniju vadītāji vairās no savu produktu lietošanas. Piemēram, Pepsi un McDonalds vadītāji nelietojot pašu piedāvātos produktus, Stīvs Džobss neļāvis bērniem lietot iPad, Bils Geitss neesot ļāvis vakcinēt savus bērnus. Līdzīgus ierakstus izplata arī sociālo mediju lietotāji citās valodās. Tomēr daļa šo apgalvojumu ir nepatiesi vai tiem nav uzticamu avotu.