Sociālajos medijos ik pa laikam parādās ieraksti par it kā obligātu vakcināciju, pret kuru iedzīvotājiem esot jācīnās. Tiesībsarga birojs ir saņēmis vairākas sūdzības par darba devējiem, kas draudot ar kādu labumu atņemšanu darbiniekiem, kas nevakcinēsies, taču apgalvojumiem par vispārēju obligātu vakcināciju nav pamata.
Gan bijusī, gan pašreizējais veselības ministrs uzsvēris, ka vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga. To sacījis arī premjerministrs Krišjānis Kariņš. Neskatoties uz to, Facebook joprojām popularitāti gūst ieraksti, kur mudināts pretoties obligātai vakcinācijai. Piemēram, ierakstā (saglabāta oriģinālā pareizrakstība), ar kuru dalījies tūkstotis cilvēku, teikts:
“Mīļie tautieši,ko teiksiet?Varbūt iesūdzam visi kopā,Eiropas tiesā Pavļutu un Kariņu ,par cilvēktiesību pārkāpšanu?Piespiedu vakcinēšana ir genocīds pret latviešu tautu.”
Līdzīgi apgalvojumi popularitāti guvuši jau agrāk.
Jēdziens “obligāta vakcinācija” līdz šim attiecināts tikai uz armiju. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks februāra sākumā norādīja, ka profesionālā dienesta karavīriem būs jāvakcinējas obligāti.
Tiesībsarga birojs kopumā saņēmis 23 cilvēku iesniegumus ar norādēm, ka darba devējs vakcinēšanos mēģina uzspiest, un visvairāk no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) darbiniekiem.
Taču, kā Re:Check sacīja Biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska, birojam NBS tomēr norādījuši, ka nekādu sankciju par nevakcinēšanos nebūs. Arī Aizsardzības mininstrijas pārstāvis Kaspars Galkins Re:Check apstiprināja, ka sankciju nebūs, ja kāds atteiksies. Viņš gan rakstiskā atbildē skaidro: “NBS ir jāuztur savas kaujas spējas, mēs nevaram atļauties izklīdināt personālu līdz laikam, kad atkal varēs pulcēties kopējam darbam un uzdevumam bez riska saslimt.” Lai sasniegtu maksimāli lielu vakcinēto skaitu, tiek veikts skaidrojošais darbs par vakcīnām un dezinformāciju, ko par tām izplata.
Tiesībsarga birojs sūdzības saņēmis arī no veselības aprūpes iestāžu un medicīnisko laboratoriju darbiniekiem. Šajos gadījumos darba devēju birojam gan bija gatavs atklāt tikai viens cilvēks. Par šo gadījumu pārbaude vēl notiek.
Rezevska skaidroja, ka nevienā no iesniegumos minētajiem gadījumiem darbiniekiem nav draudēts ar atlaišanu, taču reizēm norādīts, ka nevakcinētie nevarēs saņemt kādus bonusus, piemēram, piemaksas. “Protams, varētu būt gadījumi, kad darbinieki, kas ir vakcinējušies, tiek iesaistīti darbos, kur ir Covid inficēšanās risks un varbūt tas prasa papildu piemaksas par darbu īpaša riska apstākļos. Tos, kas nav vakcinējušies, varbūt liek tālāk no šiem epidemioloģiski nedrošajiem darbiem,” Rezevska pieļauj. Tādos gadījumos atšķirīgas piemaksas varētu būt attaisnojamas.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) Re:Check norādīja, ka pret darbiniekiem, kas nevakcinēsies, netiks vērstas nekādas sankcijas. RAKUS pārstāve Ilga Namniece stāsta, ka vairums ārstu ir vakcinējušies, taču citādi ir, piemēram, ar sanitāriem un māsu palīgiem. Slimnīca raizējas par riskiem, ko tas var radīt pacientiem, taču norāda, ka juridiski obligāta vakcinācija nav paredzēta, tāpēc arī seku nevakcinētajiem nebūs.
PSKUS prasības un darba apstākļi visiem būs vienādi, taču tiek apsvērts, vai tie, kas nav vakcinēti, būtu testējami biežāk, stāstīja slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga. “Mums testēšana notiek arī vakcinētiem darbiniekiem. Mēs esam plānojuši, ka to varētu darīt retāk,” viņa norāda. Kreicberga skaidro, ka pamazām uzkrājas pierādījumi, ka vakcīnas mazina ne tikai smagas saslimšanas risku, bet arī vīrusa izplatību. Slimnīca vēl vērtēšot šo informāciju. Uz transmisijas mazināšanos netieši norāda arī abu ārstniecības iestāžu pieredze. PSKUS iepriekš dienā esot saslimuši līdz divdesmit darbinieku, tagad – divi vai trīs. Savukārt Namniece stāsta: “Mums pirms Ziemassvētkiem bija 200 ārsti inficējušies ar Covid-19, bet tagad – astoņi.”
Rezevska rosina iedzīvotājus, kuriem ir šaubas par darba devēja rīcību, vērsties Valsts darba inspekcijā vai arī Tiesībsarga birojā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
