Jau vairākas nedēļas redzam, kā materializējas sociālajās aptaujās secinātais, ka daudzi Latvijā Covid-19 neuzskata par nopietnu vīrusu un negrasās vakcinēties. Uzklausījām vairākus cilvēkus gan no kategoriski pret noskaņotajiem, gan vēl neizlēmušajiem. Jautājām, kas viņus uztrauc, un meklējām viņu bažām skaidrojumu.

Valdība 9.martā vienojās, ka no Rīgas atkal atļaus lidojumus uz tā sauktajām trešajām valstīm jeb valstīm ārpus Eiropas Savienības. Tas arī nozīmē, ka cilvēki atkal varēs ar neregulāriem pasažieru lidojumiem jeb čarterreisiem doties atpūtā uz kūrortiem siltāka klimata valstīs. Satiksmes ministrija lēmumu pamato ar diviem iemesliem. Pirmais – tas ļaušot uzlabot epidemioloģisko kontroli, tā kā Latvijas iedzīvotāji pašlaik ceļojumos dodas caur Lietuvas un Igaunijas lidostām un mājās no tām atgriežas ar autotransportu. Otrais – lēmums nāks par labu lidostas Rīga un nacionālās lidsabiedrības AirBaltic konkurētspējai.

Trīs tūkstoši Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu par ierobežojumu mīkstināšanu Lielbritānijā. Teikts, ka skolēni atsāks klātienes mācības bez maskām. Patiesībā pagaidām bez maskām varēs mācīties tikai bērni līdz 11 gadu vecumam Anglijā.

Pēdējā laikā popularitāti iemantojuši ieraksti par ierobežojumiem dažādās valstīs – vairākos ASV štatos esot atcelti visi aizliegumi, cilvēki dedzinot maskas, bet citviet to esot mazāk nekā Latvijā. Ierakstos ierobežojumu mīkstināšanas tempi un apjoms ir krietni pārspīlēts, tomēr ar tiem dalās tūkstošiem cilvēku.

Vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka Latvijā ļauts konfiscēt jebkādas senas lietas un tas esot saistīts ar plāniem vakcinācijas rezultātā mazināt cilvēku skaitu. Video iekļautie apgalvojumi par it kā atļauto konfiscēšanu, pandēmiju un vakcīnām neatbilst patiesībai.

Portāla nra.lv rakstā “Senu lietu glabāšana un tirgošana kļuvusi bīstama”apgalvots, ka šogad februārī spēkā stājušies Krimināllikuma grozījumi “ļauj piespriest divu gadu cietumsodu ikvienam, kuram mājās, automašīnā vai mēteļa kabatā atrodas kāda kultūras vērtība vai senlieta – glezna, servīze, grāmata, ierocis, monēta, marka.” Taču tā nav taisnība, jo likums attiecas nevis uz visām senlietām, bet tikai tām, kas iegūtas arheoloģiskās senvietās un līdz ar to ir valsts aizsardzībā un kuru likumīgo izcelsmi glabātājs nav noteiktajā kārtībā deklarējis. Turklāt atbildība par senlietu glabāšanu un citām darbībām ar tām ir spēkā jau trīs gadus un jaunākie grozījumi ir tikai precizējoši.