Pēc tam, kad presē tika publicēti foto ar Krievijas armijas uzbrukuma rezultātā saspridzināto dzīvojamo ēku un cietušu sievieti, sociālajos medijos izplatījās pārmetumi, ka mediji melojot, jo bildē esot redzama pavisam cita ēka pēc gāzes vada sprādziena 2018.gadā Krievijā. Taču tā nav – mediju izplatītie foto ir autentiski un tiešām uzņemti Ukrainā februāra beigās.

Sociālajā medijā Facebook tiek izplatīts video, kurā kāds vīrietis stāsta par karu Ukrainā un apgalvo, ka tā izraisīšana ir turpinājums Covid-19 pandēmijai un vakcinācijai. Virkne viņa apgalvojumu neatbilst faktiem.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sociālos medijus pārplūdinājušas visdažādākās fotogrāfijas un video no notikumu vietas. Tie uzjunda emocijas, un cilvēki steidz dalīties, taču ne vienmēr šie foto ir autentiski un tiešām rāda to, uz ko tie tiek attiecināti. Kā to pārbaudīt?

Facebook strauji populārs kļūst video, kurā nepatiesi apgalvojumi saistībā ar karu Ukrainā tiek jaukti kopā ar vakcīnu meliem un sazvērestības teorijām. Virkne video dzirdamo apgalvojumu ir nepatiesi: Ukrainā nav ASV bioloģisko laboratoriju, vakcīnas neizraisa AIDS, lidmašīnas nerada cilvēkiem bīstamas ķīmiskās trases.

NATO karaspēks ir aplencis gandrīz visu Krieviju, tāpēc tai neesot citas izvēles kā vērsties pret Ukrainu. Tāds vēstījums kara attaisnošanai kļuvis populārs Latvijas Facebook vidē, taču apgalvojumiem par aplenkšanu nav nekāda pamata.

Krievija iebrukumam Ukrainā gatavojusies ne tikai ar fiziskiem, bet arī informatīviem ieročiem, savos propagandas kanālos ievērojami kāpinot Ukrainu apmelojošo vēstījumu skaitu. Kādi tie ir, ar kādiem vēl safabricējumiem Krievija attaisno kara sākšanu Ukrainā un kas no šī dezinformācijas klāsta atskan Latvijā?