Kāds pazīstams pretvakcinācijas aktīvists ir publicējis vairākus video, kuros apgalvo, ka ASV Senāta komitejas starpziņojums vienreiz par visām reizēm apliecinot SARS-CoV-2 vīrusa mākslīgo izcelsmi. Taču šim ziņojumam ir daudz metodoloģisku trūkumu un tā objektivitāti publiski kritizē vairāki zinātnieki, kuri paši pētījuši, kā radies vīruss.

Portāli rus.jauns.lv un NRA.lv dažādās valodās publicējuši gandrīz vienādus rakstus, kuros tiek pārstāstīts Washington Post izklāsts par kādu Vācijā veiktu aptauju. Tajā izpētīts Vācijas iedzīvotāju viedoklis par atbalstu Ukrainai un bēgļiem. Latvijas portālu sensacionālie virsraksti un rakstu saturs nekorekti atspoguļo aptaujas rezultātus un līdz ar to arī vāciešu uzskatus.

Partija Latvija pirmajā vietā (LPV) sociālajos medijos apgalvo, ka Latvija no nākamā gada pret iedzīvotājiem izvērsīs “jaunu terora vilni”, jo interneta tirdzniecības platformām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tajos veiktajiem darījumiem. Tas nozīmējot, ka vēl lielākam skaitam vecāku, kas pārdos bērnu lietotās mantas, būšot jāmaksā nodoklis. Taču tā nav taisnība – nodoklis maksājams tikai tad, ja darījumu skaits un apjoms liecina par saimniecisko darbību, nevis personīgo lietu pārdošanu. Re:Check skaidro, kas vēl no LPV stāstītā neatbilst patiesībai.

Novembra beigās portāls NRA publicēja ziņu, kurā skaidroja, ka šā gada lielās pensiju indeksācijas dēļ tām nepieciešams par 180 miljoniem eiro vairāk, nekā sākotnēji tika plānots budžeta likumā. Taču skaļais un no konteksta izrautais virsraksts, ar kādu šī vēsts tika piedāvāta sociālajos medijos, ļāva attīstīties spekulācijām, ka Latvijai trūkst naudas pensiju izmaksai. Re:Check izsekoja, kā tas notika.

Facebook lietotāji aktīvi dalās ar maldinošu apgalvojumu, ka šogad Grenlandes ledus segas apjoms pieaug. Ieraksta autors arī vedina domāt, ka klimata pārmaiņu piekritēji cenšas cilvēkiem aizmālēt acis. Savukārt klimata zinātnieki vienmēr esot bijuši neuzticami, jo tie agrāk paredzējuši planētas atdzišanu. Ierakstā paustais viedoklis balstās uz nepatiesu informāciju un no konteksta izrautiem datiem.

Latvijā un citur pasaulē sāk ieviest piektās paaudzes mobilo sakaru tīklu jeb 5G. Tā rezultātā sabiedrībā rodas jautājumi par 5G drošību un ietekmi uz veselību. Atbildes gatavi sniegt ne tikai jomas eksperti un zinātnieki, bet arī dezinformatori, kas izplata nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Piemēram, Facebook lietotāji atkārtoti dalās ar kādu maldinošu 2019. gada video par to, ka Latvijā ar 5G frekvenču starojuma drošību saistītie noteikumi neatbilst starptautiskajām rekomendācijām.