Pēc tam, kad Latvijas Meža īpašnieku biedrība kļūdaini interpretēja Eiropas Savienības institūcijās virzītos priekšlikumus, sociālajos medijos parādījās nepatiesi apgalvojumi, ka Brisele aizliegusi vai aizliegs siltumapgādei izmantot malku un šķeldu. Tā nav taisnība.

Janvāra vidū Latvijas Meža īpašnieku biedrība izplatīja paziņojumu, kura virsrakstā aicina no ES direktīvas svītrot “aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē”. Asociācijas aicinājumu pārpublicēja daži ziņu portāli, un runas par “malkas aizliegšanu” sāka izplatīties arī sociālajos medijos. Re:Check secināja, ka biedrības paustais ir pārspīlēts un maldinošs. Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz ar laiku vairs nepiešķirt dažāda veida atbalstu meža biomasas kurināmā izmantošanai katlumājās, taču netiek plānots to aizliegt. Piedāvātie ierobežojumi faktiski attiecas uz šķeldas katlumājām un neskar malkas kurināšanu individuālajos mājokļos.

Kāda Facebook lietotāja publicējusi ierakstu ar ASV bioķīmiķis Roberta Melona video. Tajā viņš maldina par Covid vakcīnām un stāsta, ka vairāk nekā 17 tūkstoši ārstu un zinātnieku esot parakstījuši deklarāciju, kurā prasīts vakcināciju pārtraukt. Taču pašā deklarācija vietnē norādīti tikai 67 cilvēki, turklāt to var parakstīt jebkurš, nesniedzot pierādījumus par savu profesiju vai izglītību.

Sociālajos medijos izplatās maldi, ka Pasaules ekonomikas forums dalībnieku lidojumiem uz Davosu it kā meklējot tikai nevakcinētus pilotus. Tomēr šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu.

Sociālajos medijos izplatīts, kurā divi Kanādas dezinformatori uz ielas seko farmācijas uzņēmuma Pfizer izpilddirektoram Albertam Burlam un uzdod viņam provokatīvus jautājumus par Covid-19 vakcīnām. Viņi apgalvo, ka Pfizer ražotā pote esot neefektīva un uzņēmums to esot slēpis. Šie apgalvojumi ir nepatiesi un balstās uz pāris mēnešu vecu dezinformāciju, par ko Re:Check un ārzemju faktu pārbaudītāji rakstījuši jau agrāk.

Pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās un klimata pārmaiņu iespaidā pacēlies jautājums par to, kā nākotnē pabarot pasauli. Daži uzskata, ka tas būtu iespējams, papildinot cilvēku uzturu ar kukaiņu izcelsmes produktiem. Ideja ir strīdīga un daļai cilvēku tā liekas nepieņemama, līdz ar to par kukaiņu iekļaušanu uzturā izplatās daudz nepatiesas informācijas. Piemēram, vairāki sociālo mediju lietotāji dalās ar maldiem latviešu valodā, ka jauna Eiropas Savienības (ES) regula ļaus pārtikai slepeni pievienot kukaiņus. Taču tā nav taisnība – ES tirgū ir skaidri jānorāda pārtikas produktu sastāvs.