Vai Luksemburgas premjers lika Zelenskim “aizvērt muti”?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Krievijas un Baltkrievijas propagandas mediji stāsta, ka Luksemburgas premjers Ksavjers Betels Eiropas politiskās kopienas samitā Moldovā esot licis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim aizvērt muti. Apgalvojums pamatots ar kādu īsu video, kurā Betels Zelenskim ar plaukstas kustībām rāda mutes virināšanu. Taču ne žests, ne video kopumā neliecina, ka Betels būtu Zelenski pārtraucis vai licis “aizvērties” un arī Luksemburgas premjera birojs propagandistu intepretāciju noliedz.
Vairāki prokremliski mediji to “atšifrējuši” kā publisku Zelenska pazemošanu, kurā Betels licis Zelenskim “aizvērt muti”. Šādu intepretāciju publicējuši gan Krievijas, gan Baltkrievijas mediji: Izvestija, Lenta.ru, Gazeta.ru, TV5, Radio Sputnik, ONT, Tsargrad, Vzglyad, News.ru. Piemēram, Gazeta.ru raksta: “Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels Eiropas politiskās kopienas samita kuluāros izmantoja pazemojošu rokas žestu, lūdzot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apklust.”
Ekrānšāviņi no Gazeta.ru, Lenta.ru un Vzglyad.ru. Rakstu virsraksti vēsta: Luksemburgas premjerministrs Bettels ar nepiedienīgu žestu lika Zelenskim apklust; Publicēts video ar Luksemburgas premjerministra nepiedienīgo žestu Zelenskim; Luksemburgas premjerministrs ar nepiedienīgu žestu pazemoja Zelenski.
News.ru pat piesaistījis fiziognomijas “ekspertu”. Tā ir pseidozinātnes nozare, kas cilvēka raksturu, politisko nostāju un citas īpašības skaidro, izvērtējot viņa sejas vaibstus vai ķermeņa uzbūvi. Pēc fizionoma teiktā Betela žests liecina, ka viņš “saprot, ka Zelenska vārdu cena ir praktiski nulle”. Savukārt Tsargrad publicētajā rakstā kāds krievu politologs uzteic Zelenska savaldīgo reakciju pēc tam, kad Betels esot viņu pazemojis.
Video ar piebildēm par Zelenska pazemošanu kļuvis populārs arī sociālo mediju platformās. Piemēram, aptuveni tūkstotis cilvēku dalījies ar Baltkrievijas valsts televīzijas ONT Facebook ierakstu. Arī tā raksta, ka Betels ar nepiedienīgu žestu licis Zelenskim apklust un viņš paklausījis.
Vai video tiešām redzama Ukrainas prezidenta pazemošana?
Re:Check rakstiski lūdza komentāru Betela birojam. Premjerministra preses sekretāre Selīna Dervo atbildē noliedza šādu žesta interpretāciju. Žests neesot attiecināts uz Ukrainas prezidentu, un Betels neesot aicinājis Zelenski klusēt. Luksemburgas premjers tobrīd esot runājis par to, cik svarīga ir savstarpēja saziņa un ka nepieciešams runāt “vienam ar otru”, nevis “vienam par otru”. Dervo citē premjeru: “Tāpēc mēs esam šeit – nevis, lai runātu viens par otru, bet viens ar otru.”
Būtiski, ka Krievijas un Baltkrievijas medijos izplatītajai interpretācijai nav nekādu pierādījumu. Mirkli pirms žesta Betels ir draudzīgi uzlicis roku uz Zelenska pleca, arī pēc tā abi mierīgi turpina sarunu. Tāpat jāņem vērā, ka Luksemburga kopš Krievijas iebrukuma aktīvi atbalsta Ukrainu ar militārā aprīkojuma piegādi. Pēc Ķīles pasaules ekonomikas institūta apkopotajiem datiem Luksemburga līdz šā gada februāra beigām Ukrainai sniegusi atbalstu, kura vērtība ir 0,135% no valsts IKP. Luksemburgas mediji ziņoja, ka Ukrainai sniegtā militārā palīdzība drīz sasniegs simt miljonus eiro. 2022. gadā tā Ukrainai veltīja 17% sava aizsardzības budžeta. Luksemburgā (655 tūkstoši iedzīvotāju) gan ir ļoti maza armija, un valstij tikpat kā nav sava bruņojuma, tāpēc divu valsts militāro ekspertu komanda meklē un iepērk Ukrainai nepieciešamos ieročus un aizsardzības sistēmas brīvajā tirgū. Par to šā gada februārī rakstīja The New York Times.
Secinājums: Prokremlisko mediju un sociālo mediju kontu publicētajā video nav redzams, ka Luksemburgas premjers Ksavjers Betels liek Zelenskim “aizvērt muti”. Šim apgalvojumam arī nav nekādu pierādījumu.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
