Komunālo pakalpojumu izmaksu tops ir apšaubāms; informācija apkopota nekorekti
Pagājušās nedēļas beigās portāli LA.lv un NRA publicēja rakstus par to, ka Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi. Apgalvojums balstās uz kāda anonīma Twitter profila ierakstu. Lai gan ierakstā nav norādīts informācijas avots, abas ziņu vietnes to prezentēja kā patiesu statistisku. Iespējams, sākotnēji informācija nāk no interneta vietnes Numbeo, kas komunālo pakalpojumu dārdzību vērtē, balstoties uz anonīmu cilvēku nepārbaudītām liecībām.
Vai Latvijā ir pasaulē dārgākie komunālie maksājumi?
Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi pasaulē. Tā raksta sociālo mediju lietotāji, Saeimas deputāti un vairākas ziņu vietnes. Informācija ir apšaubāma un nāk no kāda anonīma Twitter profila, kas nenorāda, kur tā atrasta un pēc kādas metodoloģijas apkopota. Sākotnējais informācijas avots, iespējams, ir interneta vietne Numbeo, kas publicē statistisku, balstoties uz anonīmu cilvēku liecībām.
Nav pierādījumu, ka fotogrāfija ar milzu bedri uzņemta Latvijā
Kāda populāra Facebook lapa pārpublicējusi fotogrāfiju, kurā it kā redzama milzu bedre uz Ventspils šosejas. Lai gan ieraksts publicēts pirmajā aprīlī un, iespējams, paredzēts kā joks, tas netiek norādīts un paviršāks sociālo mediju lietotājs to var nesaprast. Turklāt lapa regulāri publicē saturu, kuros izcelti noziegumi, nabadzība un Latvijas bedrainie ceļi. Ar attēlu dalījušies vairāk nekā 1200 Facebook lietotāju.
Foto ir vecs; visticamāk, uzņemts Krievijā
Facebook izplatīts attēls, kurā redzami cilvēki pie atkritumu konteineriem, liekot domāt, ka tas uzņemts Latvijā. Tā nav tiesa. Attēls ir vairākus gadus vecs un, kā noprotams no tīmeklī atrodamās informācijas, nāk no Krievijas pilsētas Čeļabinskas.
”Tā nav zinātne, tā ir reliģija.” Šmits noliedz cilvēku būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām
“Mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes,” ar šo un līdzīgiem secinājumiem Zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts) vides nevalstisko organizāciju rīkotajā diskusijā noliedza cilvēku lielo ietekmi uz klimata pārmaiņām un izplatīja maldus arī par citiem ar zinātni saistītiem tematiem. Viņa teiktais ir pretrunā ar daudzu tūkstošu klimata pētnieku un starptautisko organizāciju secināto.
Vai minerālmēslojuma lietošana desmit gados pieaugusi vairākas reizes?
Pagājušās nedeļas Saeima sēdē, diskutējot par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, deputāte Jana Simanovska (Progresīvie) stāstīja, ka Latvijā lauksaimniecībā arvien vairāk izmanto minerālmēslojumu – pēdejos desmit gados mēslojuma apjoms uz hektāru esot palielinājies vairākas reizes. Lai gan mēslojumu tiešām lieto vairāk, politiķe būtiski pārspīlē un kāpums nav tik liels.