“Neceliet telefonu nekad, ja ienākošais zvans sākas ar +380, 055, 045, 065. Noņem naudu Ukrainas armijai pat par ienākošo zvanu.” Šāds brīdinājums ar aicinājumu padot to tālāk publicēts sociālajos medijos Latvijā. Tā ir viltus ziņa, kas, visticamāk, radīta Krievijā.

Lai apturētu klimata pārmaiņas un to radītās sekas, pasaulē drastiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmeši. Liels to avots ir transportlīdzekļi, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas alternatīvas iekšdedzes dzinēju automašīnām. Par spīti zinātnieku secinātajam joprojām populāri ir maldi, ka elektromobiļi šajā ziņā nav zaļāki par tā sauktajām parastajām automašīnām. Šonedēļ kāds Facebook lietotājs tos izplatīja ar karikatūras palīdzību.

Kāda populāra Facebook ierakstā vedināts domāt, ka Latvijā atšķirībā no pirmskara perioda vairs nav zelta, bet ir tikai parāds. Tā nav taisnība. Zelts Latvijai gan bija tolaik, gan ir tagad – tieši tāpat kā valsts parāds.

Jaunais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis BBC sižetā stāv blakus kādam kareivim ar nacistu uzšuvi uz piedurknes. Šādu attēlu ar lūgumu pārbaudīt informāciju Re:Baltica saņēma savā e-pastā. Attēls ir pārveidots, un patiesībā nacistu uzšuves Ukrainas karavīram nebija. Lūgums faktu pārbaudītājiem pārbaudīt pret Ukrainu vērstu viltus ziņu varētu būt daļa no jaunas Krievijas dezinformācijas taktikas.

Jautāts par bedrainajām Rīgas ielām, galvaspilsētas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā vienotība) atkal atsaucas uz pagātni. Pēc Ķirša teiktā, iepriekš ielu remontā ieguldīti tikai viens līdz divi miljoni eiro gadā, bet viņa laikā šis finansējums daudzkārt palielināts. Taču Ķirsis runā tikai par vienu darbu kategoriju – ielu remontu un asfaltbetona ieklāšanu bez būvprojekta. Viņš noklusē, ka cita veida ielu remontdarbos, tostarp seguma atjaunošanā ar būvprojektu, arī iepriekš ieguldīts ievērojams finansējums.

Uzsverot nepieciešamību par valsts pirmo prioritāti noteikt dzimstību, Saeimas deputāts un Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) stāsta, ka Igaunijā atšķirībā no Latvijas netiek prognozēts iedzīvotāju skaita kritums. Mitrevics maldina, jo iedzīvotāju skaita samazināšanos paredz arī Igaunijā. Prognozētais kritums gan ir mazāks nekā Latvijā, jo, lai gan vidēji vienai sievietei tur dzimst aptuveni tikpat bērnu cik Latvijā, Igaunija ir priekšā vairākos citos demogrāfijas rādītājos.