Re:Check

Vai Latvijā elektrība simtreiz dārgāka nekā Norvēģijā?

Šā gada energoresursu cenu straujā pieauguma dēl elektroenerģijas cena Latvijā ir dubultojusies. Aināra Šlesera politiskā partija Latvija pirmajā vietā (LPV) cenu kāpumu izmanto valdības kritizēšanā, taču vienlaikus ar nepatiesiem un no konteksta izrautiem datiem maldina par cenām pamatoti noraizējušos sabiedrību. Vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku dalījušies ar bijušā Ceļu policijas priekšnieka un LPV biedra Edmunda Zivtiņa stāstīto, ka Latvijā elektrība ir 110 reizes dārgāka nekā Norvēģijā, savukārt Igaunijā tās cena esot pat samazinājusies. Tā nav taisnība.

Sociālajos medijos populārais dejotājs nav Pavļuts

Sociālajā medijā Facebook kļuvis populārs kāds zemas izšķirtspējas video, kurā it kā redzams dejojam veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tā nav taisnība – video redzamais cilvēks nav Pavļuts. Video publicējis anonīms Facebook profils, kas it kā atmasko Latvijas politiķus, tomēr profils pats bieži izplata maldinošu informāciju.

Lauksaimnieku protesti Nīderlandē – kādi maldi un puspatiesības tiek izplatītas?

Kopš jūnija beigām Nīderlandē notiek lauksaimnieku un lauksaimniecības lobijorganizāciju protesti. Tajos devušies aptuveni 40 tūkstoši lauksaimnieku, kas ar traktoriem bloķē ielas, lielveikalus, noliktavas un pat vienu no nelielajām lidostām valsts ziemeļaustrumos. Protestu iemesls ir Nīderlandes valdības lēmums līdz 2030. gadam uz pusi samazināt slāpekļa oksīdu emisijas. Sociālajos medijos tiek izplatīta nepatiesa informācija par šiem protestiem. Populārakie ieraksti latviešu valodā ir sasnieguši vairākus tūkstošus Facebook lietotāju.

Ko paredz grozījumi MK noteikumos par piespiedu izolēšanu?

Daudzi sociālo mediju lietotāji pauž sašutumu par jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par obligāto medicīnisko pārbaudi un piespiedu izolēšanu. Izskan apgalvojumi, ka likums esot jauns un neesot skaidrs, kā šī piespiedu pārbaude, izolēšana un ārstēšana notiks. Re:Check skaidro, ko paredz noteikumi un to nesen pieņemtie grozījumi.

Vai jaunāku mežu ciršana Latvijai dos vairāk šķeldas?

Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija (ZM) panākusi kopš 2017. gada virzītās izmaiņas, kas atļauj cirst jaunākus kokus un tātad nocirst vairāk. To formālais pamatojums šoreiz ir nepieciešamība saražot vairāk kurināmās šķeldas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. Re:Check skaidro, kāpēc pieņemtie grozījumi šā resursa pieejamību būtiski nepalielinās un kāpēc ministrijas prognoze “par 20% vairāk šķeldas” ir stipri apšaubāma.

Jaunāku mežu ciršana – kā to panāca un kurš apmetis kažoku?

Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk, savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.