Re:Check

Pagājušā gada vasarā Eiropu pārņēma karstuma vilnis un vairākās valstīs krita temperatūras rekordi. Tolaik izplatījās maldi, ka mediji ar meteoroloģisko karšu palīdzību cenšas pārspīlēt karstuma viļņa un klimata pārmaiņu nopietnību. Proti, laika ziņu kartes esot sarkanā krāsā, lai radītu iespaidu par ekstrēmām temperatūrām. Re:Check jūlijā rakstīja par šādu apgalvojumu saistībā ar Vācijas telekanāliem, bet tagad cilvēki atkal dalās ar līdzīgiem apgalvojumiem par laika ziņām Zviedrijā.

Pagājušās nedēļas beigās portāli LA.lv un NRA publicēja rakstus par to, ka Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi. Apgalvojums balstās uz kāda anonīma Twitter profila ierakstu. Lai gan ierakstā nav norādīts informācijas avots, abas ziņu vietnes to prezentēja kā patiesu statistisku. Iespējams, sākotnēji informācija nāk no interneta vietnes Numbeo, kas komunālo pakalpojumu dārdzību vērtē, balstoties uz anonīmu cilvēku nepārbaudītām liecībām.

Latvijā esot pasaulē dārgākie komunālie pakalpojumi pasaulē. Tā raksta sociālo mediju lietotāji, Saeimas deputāti un vairākas ziņu vietnes. Informācija ir apšaubāma un nāk no kāda anonīma Twitter profila, kas nenorāda, kur tā atrasta un pēc kādas metodoloģijas apkopota. Sākotnējais informācijas avots, iespējams, ir interneta vietne Numbeo, kas publicē statistisku, balstoties uz anonīmu cilvēku liecībām.

Kāda populāra Facebook lapa pārpublicējusi fotogrāfiju, kurā it kā redzama milzu bedre uz Ventspils šosejas. Lai gan ieraksts publicēts pirmajā aprīlī un, iespējams, paredzēts kā joks, tas netiek norādīts un paviršāks sociālo mediju lietotājs to var nesaprast. Turklāt lapa regulāri publicē saturu, kuros izcelti noziegumi, nabadzība un Latvijas bedrainie ceļi. Ar attēlu dalījušies vairāk nekā 1200 Facebook lietotāju.

Facebook izplatīts attēls, kurā redzami cilvēki pie atkritumu konteineriem, liekot domāt, ka tas uzņemts Latvijā. Tā nav tiesa. Attēls ir vairākus gadus vecs un, kā noprotams no tīmeklī atrodamās informācijas, nāk no Krievijas pilsētas Čeļabinskas.

“Mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kurā mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes,” ar šo un līdzīgiem secinājumiem Zemkopības ministrs Didzis Šmits (Apvienotais saraksts) vides nevalstisko organizāciju rīkotajā diskusijā noliedza cilvēku lielo ietekmi uz klimata pārmaiņām un izplatīja maldus arī par citiem ar zinātni saistītiem tematiem. Viņa teiktais ir pretrunā ar daudzu tūkstošu klimata pētnieku un starptautisko organizāciju secināto.