Kad Rīgas Teikas iecirkņa izmeklētāja Jana Buliņa ierodas darbā, viņu seifā gaida 400 krimināllietas – no nelielām zādzībām līdz dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem. Viņai gan vēl “paveicies” - ir izmeklētāji, kuru lietvedībā ir 800. Katra trešā izmeklētāja vieta Rīgā ir tukša.
“Man beidzot ir labs miegs, uzlabojusies veselība, eju uz darbu priecīgs un tāds pats nāku mājās,” ar gandarījumu stāsta Kaspars*, kas pēc septiņiem nostrādātiem gadiem nu policiju pametis. Lielāko dienesta laiku nostrādāja Kārtības policijā, kur kadru trūkst visvairāk. Viņa stāsts nav unikāls. Tieši pretēji - ilustrē problēmas, kas pazīstamas gandrīz katram policijas darbiniekam.
Rīgas Latgales policijas iecirknis nav viegla darbavieta. Atbildībā gan Centrāltirgus un daļa Maskavas forštates, gan narkomānu iecienītais Avotu ielas rajons, tuvējās centra ielas. Lieli satiksmes mezgli, ikdienā pārvietojas daudz cilvēku - īsi sakot, laba augsne noziedzībai.
Iecirknim būtu vajadzīgi 38 izmeklētāji, bet decembra beigās bija 8, intervijā Re:Baltica norādīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks. Katram no viņiem seifā vidēji ir 800 iesākti kriminālprocesi.
Pareizais jautājums ir nevis, vai kāds lobēja AstraZeneca, bet kāpēc ierēdņi tik ļoti pretojās BioNTech/Pfizer pirkšanai - un vai slikta risku vadība ir vienīgais cēlonis?
“Man galvenais - kas tad ir mūsu stratēģija? Saprotu, ka Lielbritānijā ir laikam armija un viens ģenerālis, kas atbildīgs par smago loģistiku. Kā mums ir?” decembra pirmajā sēdē, kad valdību beidzot sasniegusi vakcinēšanas stratēģija pret Covid - 19, uztraucas premjers Krišjānis Kariņš (JV). “Kas ir vārds un uzvārds, ka šo te konkrēti organizē, lai nopotētu 1,3 vai 1,9 miljonus iedzīvotāju? Tas ir milzu loģistikas jautājums. Vai mums tiešām ir, kā saka, esošā struktūrā, ka tas vienkārši tā notiks, vai mums nevajadzētu apsvērt iesaistīt armiju?”
Mēsli ventilatorā trāpa divas dienas pirms Ziemassvētkiem.