Zaļais kurss neprasa visām valstīm emisijas samazināt vienādā apmērā
APGALVOJUMS
Eiropas zaļais kurss visām ES valstīm nosaka vienādu emisiju samazinājumu.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Valstīm mērķi atšķiras, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju un izmaksu lietderību.
Nacionālās apvienības premjera kandidāte, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone apgalvo, ka Zaļais kurss katrai valstij nosaka procentuāli vienādu emisiju samazinājumu. Tā nav taisnība. Eiropas Savienībai (ES) ir kopīgi klimata mērķi, taču dalībvalstīm noteiktās saistības atšķiras un Latvijai tās ir vienas no zemākajām.
Indriksone 13. septembra priekšvēlēšanu debatēs Apvienotajā Karalistē teica:
“(..)Te ir tāds ļoti vienkāršs, uzskatāms piemērs, ko var saprast ikviens no Jums. Mēs radām tās problēmas vai to CO2, un visu to ietekmi daudz mazāk nekā lielvalstis, kurās ir daudz aktīvāka ekonomika. Tas būtu tā kā ir divi cilvēki – viens sver 120 kg un otrs – 60. Un visiem jāsamazina svars par 50 % (..) Un, manuprāt, šie nosacījumi ir jāpārvērtē, katrs dara savu spēju robežās.”
Vēlāk Nacionālā apvienība fragmentu no debatēm publicēja arī platformās TikTok un Facebook. Facebook ieraksta aprakstā pausts:
“Zaļais kurss, kāds tas ir pašlaik, nav mums pa ceļam. Tas ir veidots pēc principa “viena mēraukla visiem”, ignorējot valstu atšķirīgo ekonomisko situāciju, emisiju apjomu un iedzīvotāju iespējas. Latvijai nevar uzlikt tādu pašu slogu kā lielajām, daudz piesārņojošākajām ekonomikām. ”
Apgalvojums ir maldinošs. 2021. gadā ES pieņēma Eiropas Klimata aktu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet līdz 2050. gadam – sasniegt klimatneitralitāti. Tas ir ES kopējais, nevis katrai dalībvalstij atsevišķi noteikts samazinājums.
Piemēram, Kopīgo centienu regulas mērķis ir samazināt SEG emisijas no sekojošajām nozarēm: vietējā transporta (izņemot aviāciju), ēku sektora, lauksaimniecības, mazās rūpniecības un atkritumiem. Regula katrai dalībvalstij nosaka atšķirīgu emisiju samazināšanas mērķi. Latvijai līdz 2030. gadam emisijas šajās nozarēs jāsamazina par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, Igaunijai – par 24 %, Lietuvai – par 21 %, bet Vācijai un Dānijai – par 50 %. Kopumā valstu mērķi svārstās no 10 līdz 50 %. Igaunijai un Lietuvai piemērots lielāks emisiju samazinājums nekā Latvijai, jo, 2017.–2019. gadā nosakot sākotnējos valstu mērķus, abu valstu IKP uz vienu iedzīvotāju bija augstāks.
Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums 2030. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Katrai dalībvalstij noteiktā SEG mērķa pamatā ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un izmaksu lietderības rādītājs. Savukārt ikgadējos emisiju limitus aprēķina, izmantojot arī valstu faktiskos emisiju datus. Tāpēc Indriksones teiktais, ka Eiropas zaļais kurss “ir veidots pēc principa “viena mēraukla visiem”, nav korekts.
Indriksones padomniece Daiga Reihmane Re:Check rakstiski norāda, ka ar debatēs izmantoto piemēru ministre neesot domājusi, ka visām ES dalībvalstīm ir noteikts vienāds emisiju samazinājuma procents. Pēc viņas teiktā, Indriksone centusies parādīt, ka “Eiropas kopējie klimata mērķi un to sasniegšanai noteiktās prasības dažādas dalībvalstis ietekmē atšķirīgi”. Indriksone esot aicinājusi vērtēt, kā konkrētie pasākumi un prasības ietekmē Latviju, kuras emisijas un ekonomikas struktūra būtiski atšķiras no lielajām Eiropas ekonomikām.
Kā norādām iepriekš, klimatu mērķus katrai valstij jau aprēķina atsevišķi, vērā ņemot gan valsts ekonomiku, gan tās spēju ieviest nepieciešamās procedūras.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
