Klimats sasilst – jūnija un gada vidējā temperatūra kāpj 

APGALVOJUMS

Mediji pārspīlē karstuma vilni Eiropā. Pirms daudziem gadiem tāds pats karstums pasniegts kā jauks laiks. 

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Mūsdienās ekstrēmas temperatūras ir biežākas. Jūnijs Latvijā un pasaulē ir kļuvis karstāks.

Facebook izplatīts attēls, kas vedina domāt – šā gada Eiropas karstuma vilnis nav nekas īpašs un iepriekš šādiem laikapstākļiem īpaša uzmanība nav pievērsta. Tā nav tiesa, turklāt ekstrēmas temperatūras mūsdienās ir daudz biežāk nekā pagātnē.

Facebook publicēti attēli it kā no divām ziņu pārraidēm, kurās stāsta par gaidāmo laiku Francijā. 

Ekrānuzņēmumi no Facebook.

Re:Check neizdevās atrast, vai attēli ir īsti, taču maz ticams, ka laika ziņās, runājot par visu Franciju, norādītu tikai divus temperatūras rādījumus. 

Ieraksti vēstī, ka arī 1976. gadā bijis tikpat karsts kā tagad, bet komentāros izskan, ka klimata pārmaiņas ir pārspīlētas. Taču atsevišķu ekstrēmu un netipisku laikapstākļu piemēri pagātnē neatspēko globālo sasilšanu.

Kopš maija beigām Eiropā plosās karstuma vilnis, kurš jūnija pēdējās dienās sasniedza arī Latviju. Šogad jūnijā Latvijā augstākā temperatūra bija 32,9 Celsija grādi – 28. datumā Rucavā. Kopš 1970. gada ir bijuši septiņi gadi, kad jūnijā kādā stacijā novērota augstāka gaisa temperatūra, Re:Check skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Četras no tiem – pēdējos septiņos gados. Tātad mūsdienās šīs ekstrēmās temperatūras kļuvušas biežākas. Šogad jūnija karstuma rekordi pārsniegti vairākās novērojumu stacijās, piemēram, Daugavpilī, Madonā un Dobelē. Karstuma rekordi lauzti arī Vācijā, Dānijā, Čehijā, Polijā, Ungārijā un Francijā.

Attēlos minēts 1976. gads, kad Eiropā arī bija spēcīgs karstuma vilnis. Tā nebija “brīnišķīga nedēļa”, bet ekstrēms karstums un sausums, kura dēļ trūka ūdens, izcēlās meža ugunsgrēki, cieta raža, kāpa pārtikas cenas un palielinājās mirstība. Arī tolaik mediji uzsvēra situācijas nopietnību.

Ziņa vēstī: “Karstuma vilnis prasa savu nodevu Linkolnšīrā. Turpinoties liesmojošajam jūnijam, kad temperatūra pārsniedz 80 grādu temperatūru [red. – 27°C], policija, ugunsdzēsēji un neatliekamā medicīniskā palīdzība šodien pauda, ka karstuma vilnis prasa savu.” Avots: Britu avīze Lincolnshire Echo 1976. gada 28. jūnijā.

Turklāt šovasar Francijā un citās Rietumeiropas valstīs karstums bija lielāks nekā 1976. gadā – arī šajā ziņā attēli maldina. Piemēram, šogad Francijā temperatūra sasniedza 43,9°C – 24. jūnijā pilsētā valsts rietumos. Tikmēr 1976. gadā augstākā temperatūra bija 38°C Francijas reģionā Akvitānijā.

Kopš 1976. gada vidējā temperatūra Eiropā ir palielinājusies par diviem Celsija grādiem. Londonas koledžas meteoroloģijas doktors un ekstrēmu laikapstākļu eksperts Teodors Kīpings medijam The Guardian skaidro, ka tik plašs un intensīvs Eiropas karstuma vilnis kā šogad jūnijā nebūtu bijis iespējams bez klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku secināto kopš industrializācijas 19. gadsimta beigās Zeme sasilst un tā galvenais cēlonis ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. Re:Check iepriekš skaidrojis, kā notiek sasilšana (šeit).

Klimatu parasti analizē 30 gadu posmos. Latvijā vidējā jūnija temperatūra no 1991. līdz 2020. gadam ir bijusi par 0,3°C grādiem augstāka nekā iepriekšējā posmā (no 1961. līdz 1990. gadam). Savukārt visa gada vidējā temperatūra pieaugusi par 1,1°C. Līdzīga tendence novērojama arī pasaules mērogā. 

Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Pasaulē pēdējie desmit ir kārstākie gadi, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.