Ko par padarītu sauc šīs Saeimas pelnošākie deputāti?

Kas to būtu domājis, ka ir tik grūti nosaukt galveno lietu, ko esi padarījis vēlētāju labā!

Šo jautājumu uzdevām tiem 14.Saeimas deputātiem, kuri šajā sasaukumā nopelnījuši visvairāk: četros gados no 196 līdz 247 tūkstošiem eiro pirms nodokļiem. Jautājums lielākajai daļai deputātu sagādāja grūtības, jo esot izdarīts tik daudz, ka vienu konkrētu lietu nosaukt esot teju neiespējami. 

1. Daiga Mieriņa (ZZS)

Saeimas priekšsēdētāja (no 20.09.2023), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja (līdz 26.09.2023).

Ar Mieriņu sazinājāmies ar padomnieces starpniecību un atbildes saņēmām e-pastā. “Kopumā par savu galveno ieguldījumu vēlētāju labā uzskatu darbu pie drošākas Latvijas, efektīvākas valsts pārvaldes, mazākas birokrātijas, kvalitatīvākas veselības aprūpes un Latvijas interešu aizstāvības starptautiskajā vidē,” raksta Saeimas priekšsēdētāja. 

Mieriņa norāda, ka iesniegusi 25 priekšlikumus likumprojektiem un deviņus grozījumus. Starp būtiskākajiem viņa izceļ priekšlikumu ieviest nulles budžetu, grozījumus par patvertņu izveidi dzīvojamajās mājās, izmaiņas Iesniegumu likumā, Publisko iepirkumu likumā un Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Mieriņa min arī finansējuma piešķiršanu  2026. gada valsts budžetā Latvijas Onkoloģijas centra atjaunošanas pabeigšanai un aprīkošanai.

2. Jānis Grasbergs (NA)

Saeimas sekretārs, Saeimas priekšsēdētāja biedrs (līdz 20.09.2023) un Saeimas sekretāra biedrs (no 20.09.2023 līdz 04.06.2026).

Uz jautājumu par paveikto vēlētāju labā Grasbergs atbild, ka vienu darbu izcelt esot grūti, jo šajā sasaukumā darīts daudz. Viņš norāda, ka iesaistījies vairāk nekā 30 likumprojektu un 77 lēmumprojektu virzībā. Grasbergs izceļ iesaisti pabalstu piešķiršanā jaunajām ģimenēm, Baltijas Drošības Iniciatīvas (Baltic Security Initiative) izveidi un iesaisti tālmācības regulējuma jautājumā. 

Augsto atalgojumu viņš skaidro ar papildu pienākumiem Saeimas prezidijā. Jautāts, kā viņš pats vērtē savu darbu, deputāts atbild: “Vienmēr var labāk.”

3. Antoņina Ņenaševa (PRO)

Saeimas sekretāra biedre, PRO frakcijas priekšsēdētāja vietniece, Saeimas priekšsēdētājas biedre (no 20.09.2023 līdz 04.06.2026).

“Šī alga ir atkarīga no papildu pienākumiem, ko es pildu Saeimā. Papildus deputātes pienākumiem es visu šo laiku strādāju prezidijā. Tas ir atbildīgs darbs par visu administratīvo pusi,” pamato deputāte. Tāpat deputāte min frakcijas vadītājas vietnieces darbu. “Par katru pozīciju, kas ir papildu darbs, ir noteikts koeficients, kas nāk klāt. Tas varētu izskaidrot, kāpēc mana alga ir virs vidējās.” 

Ņenaševa kā nozīmīgākos paveiktos darbus min Stambulas konvencijas ratifikāciju un centienus nepieļaut tās denonsēšanu, bet kā prezidija locekle – Saeimas digitalizāciju un darba optimizāciju, tostarp darbinieku skaita samazināšanu par 16 %. Ņenaševa min arī Jaunatnes likumu un grozījumus Bērnu aizsardzības likumā, tostarp par seksuālu uzmākšanos. Vienu galveno darbu viņa neizceļ, sakot, ka “ir grūti izvēlēties” un paveiktā esot “pārāk daudz”.

4. Jānis Vucāns (ZZS)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs (no 02.02.2023).

Vucāns ar ZZS preses sekretāres starpniecību rakstiski atbild, ka nav aizdomājies, kāpēc ir ceturtais pelnošākais Saeimas deputāts. “Pēc manis paša atziņām un vērojumiem, pieļauju, ka būtiskākais cēlonis ir tas, ka dažādi administratīvie amati paši atrod mani visnegaidītākajās situācijās, bet tad es tajos “iedzīvojos” un gadās, ka ar tiem arī “saaugu”,” viņš raksta. “ Un, sakrājoties šiem amatiem, atbilstoši veidojas arī atalgojums.”

Deputāts kā būtiskākos darbus min augstskolu padomju locekļu skaita samazināšanu, kā arī priekšlikumu mazākos valsts un pašvaldību uzņēmumos tās veidot brīvprātīgi. Viņš izceļ arī “atdzišanas perioda” saīsināšanu bijušām augstām amatpersonām, norādot, ka Latvija nevar atļauties profesionāļus turēt “papuvē”. Vucāns min arī automātisku augstākās akadēmiskās izglītības dokumentu atzīšanustarp sešām valstīm – trim Baltijas un trim Beniluksa valstīm. 

5. Andrejs Judins (JV)

Juridiskā komisijas un Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs.

Gluži kā pirms četriem gadiem, kad uzdevām Judinam to pašu jautājumu, deputāts bija neapmierināts: “Jūs jau strādājat kā Kas Jauns tādā līmenī. Ir likums par algu, kas nosaka atlīdzību. Es strādāju un saņemu atlīdzību un tagad man jātaisnojas, kāpēc man atlīdzība ir tāda, kāda ir.” Judins uzsver, ka algu saņemot pēc likuma, un darbu nedarot atalgojuma dēļ, bet gan pienākuma vadīts. “Ir patiešām žēl, ka jūs mēģināt sasaistīt atlīdzību ar darba veikšanu.” 

Lūgts Judinam nosaukt galveno, kas padarīts vēlētāju labā, Judins aicināja Re:Baltica doties uz viņa Facebook lapu un citēt ierakstu ar paveiktā apkopojumu. Jautājām, kurš no darbiem bijis visnozīmīgākais. “Es jums saku, visas ir galvenās. Visas lietas ir svarīgas (..) Es negribu nosaukt vienu, aizmirsot par otru un trešo (..) Liekas, ka man jāataisno savu eksistenci ar vārdiem,” viņš atbildēja.

Judins skaidro, ka viņam nepatīk lielīties ar paveikto: “Ir cilvēki, kas nekāpa tribīnē un neiesniedza nevienu likumprojektu. Man tādas problēmas nav. Man ir problēma – es nevaru atcerēties visas tās lietas, kuras es iesniedzu, aizstāvēju. Ir gan redzamā, gan neredzamā daļa.” Pēc ilgas skaidrošanās Judins tomēr nosauca pāris lietas, tostarp darbu pie Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumiem, jautājumiem, kas saistīti ar karteļiem, ceļu satiksmes drošību, Stambulas konvenciju.

6. Raivis Dzintars (NA)

NA priekšsēdētājs, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sekretārs (no 19.06.2024).

Uz telefona  zvaniem Dzintars neatbildēja. Vēlāk viņš īsziņā informēja, ka gatavojas operācijai un tuvākajās dienās nevarēs sniegt atbildes.

7. Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV)

Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Kalniņa-Lukaševica uz jautājumiem atbildēja rakstiski, jo bija  komandējumā. Galveno padarīto viņa bija apkopojusi 13 lapu garā dokumentā. Minēsim dažus no deputātes padarītajiem darbiem. 

Viņa norāda, ka kopš 2022. gada ir Saeimas priekšsēdētājas biedre un viņas atbildībā ir ārpolitika un Saeimas Analītiskā dienesta darba pārraudzība.

No konkrētiem darbiem min Saeimas darba optimizāciju un digitalizāciju – tostarp amata vietu samazināšanu par 16%, IKT drošības stiprināšanu un autobāzes efektivitātes uzlabošanu. Ārpolitikā Kalniņa-Lukaševica izceļ darbu ar ASV Kongresu, Baltijas Drošības iniciatīvas finansējumu 200 miljonu dolāru apmērā, sadarbību ar Vāciju, atbalstu Ukrainai un Moldovai, kā arī Latvijas interešu pārstāvēšanu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.

Atbildes noslēgumā viņa pati izceļ trīs sev īpaši svarīgus virzienus: augstāko izglītību un zinātni, demokrātijas aizsardzību un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. 

8. Raimonds Bergmanis (AS)

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sekretārs.

Jautāts, kā Bergmanis nonācis pelnošāko Saeimas deputātu sarakstā, viņš atbild: “Nu, to jau es nenosaku, kāpēc es saņemu tik augstu algu – to nosaka valsts. Es saņemu to, kas ir noteikta pēc likuma.” Viņš stāsta, ka lielu daļu no ienākumiem veido priekšsēdētāja darbs NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijā un bieži komandējumi. 

Berganis stāsta, ka viss paveiktais darbs ir nozīmīgs: “Es jums varētu saukt un saukt, un jums droši vien pietrūks tintes uz A4 lapas.” Viņš min vairākus piemērus – Imigrācijas likumu, Sēlijas poligonu, kā arī publiskās partnerības regulējumu. To, kurš ir nozīmīgākais, deputāts nevarot izvērtēt, jo to varēs saprast tikai pēc laika. 

9. Andris Šuvajevs (PRO)

PRO frakcijas priekšsēdētājs (no 21.09.2023), Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs (līdz 21.09.2023), Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas biedrs (no 27.09.2023 līdz 16.06.2026).

Šuvajevs visvairāk pelnošo deputātu sarakstu skaidro ar saviem amatiem – frakcijas vadītāja darbu un Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. 

Kā galveno paveikto viņš nenosauc vienu lietu, bet izceļ trīs, kuras “skārušas visus iedzīvotājus”: banku virspeļņas nodoklis, nodokļu reforma un mazo parādnieku maksātnespējas procesu. Pēc viņa teiktā, banku virspeļņas nodoklis ļāvis finansēt aizsardzību, nepalielinot nodokļus, bet nodokļu reformas rezultātā lielākajai daļai iedzīvotāju samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt mazo maksātnespējas procesu viņš raksturo kā iespēju cilvēkiem parādu grūtībās vieglāk no tiem atbrīvoties un atgriezties legālās darba attiecībās. Ar šīm trīs lietām deputāts personīgi lepojas visvairāk. 

10. Ainars Latkovskis (JV)

JV frakcijas priekšsēdētājs (līdz 05.10.2023), frakcijas priekšsēdētāja vietnieks (līdz 30.04.2025), Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (no 05.10.2023).

Latkovskis kā galveno darbu izceļ Nacionālās drošības komisijas vadīšanu, norādot, ka tā nav likumdošanas, bet gan uzraudzības komisija. Vienlaikus viņš uzsver, ka komisija šajā sasaukumā iesniegusi arī vairākus likumu priekšlikumus.

Kā galveno padarīto Latkovskis min likumprojektu par Maskavas nama pārņemšanu. Viņš savā atbildē bija konkrētāks nekā viņa kolēģi. “Es katreiz tās lietas pārdomāju,” viņš saka. 

Autore Justīne Kozlovska, Re:Baltica

Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica

Ilustrācijas Lote Šteina

Datu apstrāde Kārlis Kanders

Tehniskais atbalsts un sociālie mediji Ieva Strazdiņa, Re:Baltica