Ziņai par cilvēku indēšanu nav nekādu pierādījumu

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vairāki zināmi dezinformācijas izplatītāji Facebook publicējuši kādu anonīmu audioierakstu krievu valodā, kurā ukraiņi vainoti centienos noindēt cilvēkus. Tā notiekot Krievijā un tagad arī Rīgā. Tam netiek sniegti nekādi pierādījumi. 

Ierakstā teikts:

“Krievijā vairākās pilsētās sveši cilvēki uz ielas piedāvājot pasmaržot it kā smaržas. Interesenti pēc tam mirstot. (..) P.S. Esot jau arī Rīgā.”

Citā ierakstā skaidri norādīts, ka to dara ukrainietes. Ierakstiem pievienots audioieraksts, kurā dzirdami it kā četru cilvēku stāsti no Krievijas okupētās Ukrainas pilsētas Luhanskas, kā arī no Tomskas un Novosibirskas Krievijā. Visi runātāji stāsta vienu un to pašu, proti, ka pa pilsētu staigājot sievietes, kas piedāvā pasmaržot it kā smaržas. Taču tā esot inde un cilvēku sagaidot “pēkšņa nāve pēc kāda laika”. Audio ierakstā aicināts pārsūtīt ziņu “pa čatiem” un “visus brīdināt”. Viens no runātājiem vedina domāt, ka to dara ukrainietes.

Re:Check atrada, ka šādu pašu vēstījumu Krievijas sociālo mediju blogeri izplatījuši jau šā gada pavasarī. Nevienā gadījumā netiek sniegti nekādi pierādījumi. Vairākos Krievijas medijos citēts Krievijas Iekšlietu ministrijas un patērētāju tiesību uzraudzība iestāžu pārstāvju teiktais, ka šādu gadījumu nav bijis un tā ir viltus ziņa, lai gan ir arī raksti, kur nopietni analizēta šādas indēšanas iespējamība.

Avots: Ekrānuzņēmums no TikTok. Ieraksts vēsta: Ukraiņi dod cilvēkiem pasmaržot smaržas un viņi to tām mirst.

Valsts policijas preses sekretāre Simona Grāvīte Re:Check apstiprināja, ka Latvijā šādu gadījumu nav bijis. 

Secinājums: Ziņa, ka Krievijā, Ukrainā un citās valstīs it kā ukrainietes indē cilvēkus ir bez jebkādiem pierādījumiem. Vienādo vēstījumu no dažādām vietām vienlaikus izplata dažādi anonīmi konti, kas liecina, ka tā ir organizēta prokremliska dezinformācija.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.